Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6524 vienumi
Tādius piemērius, kas LVSV4-2012 sniegti bez autora norādes, tādējādi varētu tikt uzskatīti parvarētu uztvert kā vārdnīcas sastādītājas dotiemus.
6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Piemēru varētu uztvert par sastādītājas tekstu, kautlai gan tas citēts no avīzes „Padomju Jaunatne” (apzīmējums PJ). Īpaši noraidoša bijusi sastādītājas attieksme pret tekstiem, kas saistīti ar Padomju Latvijas vārdu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Atšķirībā no iepriekšējā izdevuma (LVSV3-1998=3-2002) aplūkojamajā vārdnīcā (LVSV4-2012) netiek ietverti citāti ne no „Padomju Jaunatnes”, ne no „Latvijas padomju enciklopēdijas”. LTomēr liela daļa vārdnīcā citēto piemēru ir pārņemta no LLVV, kurā atrodami piemēri arītie bagātīgi ekscerpēti no padomju laika izdevumiem. Vārdnīcas veidotāja, izmantojot sīkas viltības, šādu izdevumu piemērus tomēr integrējusi arīŠādu izdevumu piemērus vārdnīcas veidotāja ar nelielu viltību pamanījusies integrēt savā 21. gs. vārdnīcā. Daudzkārt, citāta autora vai avota norādei aizstājota ar norādi –atsauci uz LLVV: sauljums – [..] markīze; [..] (LVSV3-1998=3-2002, 374), sauljums – [..] markīze (no saules stariem jūs [uz balkona] pasargās krāsaina markīze LLVV); [..] (LVSV4-2012, 349) (sal. ar piemēru no LLVV: No saules stariem jūs [uz balkona] pasargās krāsaina markīze vai labi nostiprināts saules sargs.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Mūsdienu vārdnīcā, saprotams, nebūtu vairs īsti korekti (ēlams bieži) atsaukties uz padomju laika avotiem.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Bet vai ir pareizāk iri dot mānīgas norādes tā vietā, lai ekscerpētu jaunāku laiku izdevumus? Vietām vārdnīcas veidotāja ir centusies īsināt vārdu nozīmes skaidrojošuilustratīvos piemērus īsināt, iespējams, atbrīvojot vietu saviem papildinājumiem.
4.3. Īpašības vārds; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vārdnīcā sastopami arī tādi jauni sastādītājas sniegti piemēri, kas pārprotamneprecīzi paskaidro sinonīma nozīmi: pārkarens – pārkāries, pārkaru- – (pārkaru klints), pārkarus- – (pārkarus krasts B.-Up.) (LVSV3-1998=3-2002, 279);, pārkarens – pārkāries, pārkaru- – (pārkaru klints), pārkarus- – (zēns pārkarus izliecies pa logu) (LVSV4-2012, 259).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vārda lietojumu ierobežojošas norādes Lai vērtētu LVSV4-2012 izmantotās norādes paretverto vārdau lietošanas sfēru, stilistisko vai emocionālojumu ierobežojošās nokrādesu, būtu jāveic atsevišķs pētījums. GribētuŠajā rakstā autore vēlas tikai norādīt uz dažām norāžu lietošanas nesakritībām.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Svīre 1986, 27). 2012. gadIzskatās, ka LVSV4-2012 veidotāja, daudz ko nekritiski pārņemotdama no LLVV, ir mazinājusi norāžuLVSV3-1998=3-2002 autoru radīto objektivitāti, ko bija ja norāžu lieviesuši LVSV3-1998=3-2002 autori. Vtošanā. Varbūt varētu piekrist, ka vārds baznīckungs mūsdienās (ārpus katoļu saziņas) vairs netiek lietots un ir marķējams ar norādi novec.
4.2. Darbības vārds; 6.2. Savrupinājumi; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr vārdkopā baznīckunga sieva netiek dots marķējums novec. nez kāpēc netiek dots: cienīgtēvs – baznīckungs novec. (LVSV4-2012, 81);, cienmāte – cienīgmāte novec., baznīckunga sieva (LVSV4-2012, 81).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Vārdi sedums un valgums nav vispārlietojami vārdi, tāpēc tiem būtu nepieciešams sniegt kādu papildu norādi. Kā norāda B. Laumane, šie vārdi pārgājušmarķējumu. Benita Laumane norāda, ka šie vārdi literārajā valodā pārņemti no zvejnieku leksiskas. T un tiem ir lokāls lietojums. V: vārds sedums vairāk izplatīts Kurzemes jūrmalā, bet valgums Rīgas apkārtnē un Rietumkurzemes piekrastē (Laumane 1996, 18-–23; sk. arī karti 23. lpp.). Šiem vārdiem būtu jābūt marķētiem kā apvidvārdiem vai profesionālismiem – zvejnieku leksikai piederīgiem vārdiem. Norādes pie tzīmes nianses pašas par sevi bieži viemn nav dotas, ļoti iespējams, tādēļ, ka tādu nav arī LLVVeatklājas, ja nav pieejami konkrēti pētījumi par specifiskākiem sinonīmu rindas vārdiem. Tomēr tās būtu jāsniedz, jo zināt nozīmes nianses vārdnīcas lietotājam ir svarīgi precīzākai izteiksmei.
8. Tekstveide;
Visos iepriekšējos LVSV izdevumos nav bijis pieņemts marķēt šķirkļa vārdu par tā lietojumu.
7.1. Liekvārdība;
Jaunākajā LVSV4-2012 dažiem šķirkļa vārdiem pievienotas šādas norādes, taču ne pēc vienotiem principiemnorādes tomēr pievienotas, kaut bez vēlamās konsekvences.
8. Tekstveide;
Redzams, ka gan vārdsu piedēklis, gan vārdsu priedēklis ar saviem sinonīmiem LVSV4-2012 ir mēģinātis marķēt kā valodniecības terminius.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Novecojis...? Latviešu valodas kultūras jautājumi, 22. laid., 1986, 24.-–30. lpp. Šmite 2012 – Šmite, Astra.
1. Tehniskais noformējums;
Labi zināms: kad divas kultūras nonāk intensīvā saskarsmē, tās ar laiku viena no otras sāk pārņemt dažāduas elementureālijas un kopā ar tieām – arī vārdus, kas toās apzīmē.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Devējkultūru un valodu, no kuras citā valodā aizgūst kādu vienību, turpmāk dēvēsim par devējvalodu, bet pieņemošo valodu, kura no citas valodas aizgūst kādu vienību, – par aizguvējvalodu, savukārt pārņemtos vārdus – kā ierasts – par aizguvumiem.
7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Tiesa gan, jāpiebilst, ka aizguvumus pareizāk būtu dēvēt par kopijām, jo aizguvējvaloda devējvalodai nevis palūdz uz kādu laiku aizņemties vārdu, bet gan vienkārši rada tārada tā vairāk vai mazāk precīzu kopiju.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Daudz retāk tiek kopēti darbības vārdi un īpašības vārdi, bet to adaptācija var būt ļoti dažāda un interesanta. Šoreiz vēlētos parunāt par jaunajiem (vai salīdzinoši jaunajiem) īpašības vārdu aizguvumiem latviešu sarunvalodā un žargonslengā, kas galvenokārt aizgūti no angļu valodas, un aplūkot to morfoloģisko adaptāciju: tie ir lokāmi vai nelokāmi;, kādi piedēkļi un kāpēc tiek pievienoti.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Starp citu, kodu maiņa dažkārt var atspoguļoties arī grafiski: ja tiek saglabāta citas valodas rakstība (kā minētajos piemēros), visticamāk, šādā gadījumā uz pavisamkaut uz īsu brīdi tieka mainīts kods, un vārda aizguvuma vēl nav.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tad jau var atzīt, ka sastopamies ar īstu aizguvumu, bet no citiem leksikas elementiem tas atšķiras ar to, ka nav lokāms; tā morfoloģisko adaptāciju var dēvēt par nulles adaptāciju.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;