Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Minētoinētajos reģionus igauņu apdzīvotība atšķirībā no valodas salām daudzviet ir visai vēlīna, radusies, piemēram., saimniecību izpirkšanas gaitā, taču līdztekus pastāv arī senas dienvidigauņu apdzīvotas saliņas.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība;
Arī 19. gadsimtas. otrajā pusē Ziemeļlatvijā saimniecības nopirkušo dienvidigauņu zemnieku pēcteču valoda neapšaubāmi ir izpētes vērta.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tartu Universitātes dialektoloģijas ekspedīcija 2008. gada vasarā austrumu pierobežā Kornetu, Veclaicenes un Alūksnes apkaimē atrada daudzus labus valodas teicējus atrada tieši kādreizējo saimniecību pircēju mazbērnu un viņu pēcteču vidū.
6.4. Vārdu secība;
Tomēr lielākoties viņu dzimtas saknes meklējamas tuvākajos Dienvidigaunijas pagastos. Bija pārsteidzoši, ka viņu valodas lietojumā bijaPārsteigumu radīja teicēju valodā sastopamaās savdabīgaās formas, kas agrāk bija zināmas tikai dienvidigauņu leivu un Ludzas igauņu valoduas salās. SekojošiTurpmāk rakstā tuvāk tiks apskatītasi dažādasi dienvidigauņu valodas formaspaveidi Latvijā un to kopīgās valodnieciskās iezīmes.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Leivu valodas sala Pētnieki visai vienprātīgi ir uzskatījuši leivu valodas salu par dienvidigauņu senās apdzīvotībās teritorijas turpinājumu Ziemeļlatvijā (Iva 2007b; Vaba 2011), sk. 1. karti.
7.2. Mazvārdība;
Leivu izloksnē lībiešu valodai līdzinājušies pat daži ļoti bieži lietojami vārdi, piemēram., aizlieguma vārds ala ‚‘ne-’ (citur dienvidigauņu izloksnēs är ’‘~ ar’), aim ‚‘saime’ (citur hõim), amatš ‚‘līdz’ (sal. lībiešu ama ‘viss’); l. Līdzīgi ir bijuši arī daži biežākie atvasinājuma sufikspiedēkļi, piemēram., -ži: illuži ‘lēni’, irmuži ‘bailīgi’.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds;
Leivu valoda unikālā veidā apvieno dažas lībiešu un dienvidigauņu savdabīgās valodas iezīmes, piemēram., lauzto toni (intonāciju) un laringālo klusīlglotālu slēdzeni vārda beigās, kas abi leivu izloksnē var būt sastopami pat vienā vārdā, piemēram., ra’a’ ‚‘naudas’, pa’ata’ ‚‘runā!’ (sk. fonētisko aprakstu sk. Teras 2010).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Leivi Igaunijā agrāk dēvēti par Gaujas zemniekiem (Koiva maarahvas), jo valodas salas vistālāk uz rietumiem esošie valodas salas ciemi atradās Gaujas upes apkaimē Gulbenes un Alūksnes rajonā.
6.4. Vārdu secība;
Ievērojams ir fakts, ka leivu valodā iesniegušiespamanāmi Tartu dialektam un arī kādreizējai Tartu rakstu valodai raksturīgie jauninājumi, piemēram., -de illatīvs: kambridõ ‚‘istabā, kambarī’, sal. ig. kambrisse, un veida apstākļa vārdi ar -de- sufiksu: kangõdõ ‚‘ļoti, stipri’, sal. ig. kangesti.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 4.3. Īpašības vārds; 7.3. Neiederīgs vārds;
Patiesībā darīšanatie ir bijusi arši dienvidigauņu dialektā runājošiem ciemiem daudzvalodīgajā Latgalē, starp latgaļliešu, baltkrievu, ebreju u. c. tautu ciemiem daudzvalodīgajā Latgalē.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
PētnTieki uzskatījušits, ka Ludzas igauņi ir to dienvidigauņu zemnieku pēcteči, kas ieradās no Igaunijas 17. gadsimtās., pēc tam, kad Zviedrija iekaroja Dienvidigauniju un sāka reformāciju, no kuras bēga vietējie katoļticīgie zemnieki bēga (Kallas 1894), vai 18. gadsimtas. sākumā Ziemeļu kara notikumu rezultātā (piem., Ojansuu 1912 un Prants 1928).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Daudzi Ludzas igauņu pēcteči līdz šai dienai ir aktīvi katoļi, un viņiem patīk vēstīt tradicionālo uzskatu par to, ka tieši katoļticības saglabāšana ir bijusi viņu pārcelšanās pamatā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
To, ka viņi vienmēr būtu tur dzīvojuši, viņi neapstiprina un kā pamattautu sevi neizjūt (atšķirībā, piemēram., no Veclaicenes Veru dialekta runātājiem savās dzimtajās vietās).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Ievērojamās atšķirības dažādu novadu Ludzas izloksnē drīzāk nosver par labuapstiprina uzskatamu, ka dienvidigauņu ierašanās reģionā notikusi dažādos laika posmos.
4.1. Lietvārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Dienvidigauņu izloksnes Igaunijas un Latvijas robežjoslā No leivu un Ludzas igauņu valodu salām ir savākti visai plaši materiāli, taču to pašu nevar sacīt parteikt tieši par Igauniju robežojošos dienvidigauņu valodudienvidigauņu valodu, kas tiek runāta Igaunijas robežjoslā un igauņu apdzīvotoajās teritorijuās Latvijā.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Saskaņā ar zinātnieku rīcībā esošajām ziņāmiem datiem, tomēr izšķirami četri izlokšņu areāli: (1) d1. Dienvidigauņu valodas rietumu grupas jeb Mulgi dialektā runājošās saimniecības Rūjienas apkaimē.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Saskaņā ar vēstures avotiem, agrākajos gadsimtos šajā apkaimē bijis vairāk dienvidigauņu dialektu runātāju (Pajusalu 1996:, 31-–32).
1. Tehniskais noformējums;
Viņiemu kultūras un izglītības centrs bija Alūksne.
6.1. Saistāmība;
Nomenu morfoloģijas ziņā ir ievērojamis, ka gan Ludzas, gan Veclaicenes apkaimes valodā daudz izmantoti ārvietas locījumi, pat tur, kur būtu sagaidānepieciešams iekšvietas locījums. Īpaši izplatīts tas ir allatīva jeb “‘uz kurieni”’ locījuma gadījumā: Briģi kerigole ‘uz baznīcu’ Briģos, sal. ig. kirikusse, Kornetu mõtsalõ ‘uz mežu’ Kornetos, sal. ig. metsa; r. Retāk sastopama arī inesīva pielīdzināšana allatdesīvam: kerigol ‘baznīcā’, sal. ig. kirikus, mõtsal ‘mežā’, sal. ig. metsas. Ārvietas locījumi negaidīti sastopami arī leivu valodā, piemēram., soulõ ‘uz purvu’, sal. ig. sohu, maalõ ’‘zemē’, sal. ig. maha;. Ludzas igauņu valodā šis princips produktīvi izmantots arī veida apstākļa vārdu darināšanā: aohnalõ ‘lēnām’, sal. ig. aegsasti.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Piemēram, līdzīgākais ar vistālāk uz austrumiem esošo dienvidigauņu Setu dialektu no nomena locījumiem ir -st translatīvs, piemēram., suurõst mihest ‘par lielu vīru’, sal. ig. suureks meheks; -st translatīvs sastopams blakus -s(s) translatīvam gan leivu, gan Ludzas igauņu izloksnē (Pildā ieparastāks gan ir -s(s)) u, gan dažiem teicējiem Veclaicenes apkaimē.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;