Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6685 vienumi
Tas bieži lietots vārdkopās, kur nosaukta konkrēta persona (skandalozais Kaimiņš, skandalozā Agnese Rakovska (LVK2018)) vai persona kopā ar tās nodarbošanosamatu (skandalozais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, skandalozais dizaineris Dāvids, skandalozā politiķe Solvita Āboltiņa (LVK2018)).
7.3. Neiederīgs vārds;
Trīsdesmit 2016. gadā un 2008. gadā biežāk lietotie adjektīvi (svešvārdi) Verbu sarakstos pirmajiem pieciem verbiem gandrīz sakrīt pat biežāk lietoto verbu pozīcijas (sk. 4. tabulu).
7.1. Liekvārdība;
Interesanti, ka biežuma ziņā gan 2016., gan 2008. gadā no sekotājiem ir krietni atrāvušies divi biežāk lietotie verbpirmie divi – informēt un plānot.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atšķirības abu apskatīto gadu verbu sarakstokopās, šķiet, daļēji skaidrojamas ar tekstu specifiku, nevis leksēmu popularitātes maiņu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Trīsdesmit 2016. gadā un 2008. gadā biežāk lietotie verbi (svešvārdi) Secinājumi Astoņu gadu griezumā kvantitatīvi svešvārdu apjomKorpusa datu pētījums ļauj secināt, ka astoņu gadu laikā svešvārdu īpatsvars periodikas tekstos nav mainījies.
7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Rakstā izmantotā analīzes metode gan neļauj konstatēt leksēmas, kas ikdienā traucēuzkrītoši pamanāmas un šķietami liecina par svešvārdu pārdaudzumu latviešu valodā, piemēram, tādus nevēlamus vai neveiksmīgus aizguvumus kā eskalācija (visā 2005.–2016. gada Periodikas korpusā (turpmāk – PK) tikai 11 vārdlietojumu), eskalēt (PK trīs vārdlietojumi), eskalēties (PK divi vārdlietojumi), ekspektācijas (PK divi vārdlietojumi – viens no tiem kļūdains, ar pamatformu ekspektācijs, bet otrs – teikumā, kurā blakus lietots arī attiecīgais latviskas izcelsmes vārds: Nesamērīgi lielas stipendijas var radīt nepamatotas ekspektācijas un gaidas), ekselence '‘izcilība'’ (PK pieci vārdlietojumi).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Visi ķermeņa pamatdaļu nosaukumi latviešu kopvalodā ir polisemantēmiski un tiek izmantoti dažādu jomu leksikā.
3. Vārddarināšana;
Parasti ar asti vietvārdos apzīmē šauru zemes objekta daļu, kas iestiepjas citā teritorijā, bet, apkopojot leksēmas nozīmes nianses, kas minētas vietvārdu ekspedīciju vākumu komentāros, var atrast arī citas papildnozīmes un noteikt pilnu leksēmas nozīmju spektru: aste ir ‘kāda dabas objekta (parasti pļavas) šaura, iegarena, neliela, līkumaina, bieži vien nevērtīga vai aizaugusi daļa, kas iestiepjas citā teritorijā vai atrodas attālākajā kādas telpas daļā’ (Rapa 2008, 156), piemēram, Garā aste, pļava Daugmalē, „gara pļava mežā”, 1965, Vilkaste, pļava Lībagos, „tieva, gara pļava Andumu mežā”, 1962, Aste, pļava Kabilē, „šaura, šaura pļaviņa, kur nejēdzīgi cieta zāle”, 1969, Krievaste, pļava Popē, „tād nelab zāl [..] aug”, 1964. Šā vārda topogrāfiskā nozīme vēl atrodama Mīlenbaha–Endzelīna vārdnīcā (ME I, 145) un Elgas Kagaines un Silvijas Raģes Ērģemes izloksnes vārdnīcā (ĒIV I, 101), kā arī B.enitas Laumanes pētījumos (Laumane 1987, 157–163), taču vēlākos leksikogrāfiskajos avotos tā nav iekļauta, turklāt pēc jaunākajās ekspedīcijās savāktajām vietvārdu paralēlformām nojaušams, ka daudzos pagastos apelatīvs aste tiek atmests vai nomainīts pret citu (Rapa 2008).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Leksēmas galva (vai tās sinonīmu) topogrāfiskā nozīme ‘kalna virsotne’ vairāk izplatīta cittautu vietvārdu krājumā nekā latviešu toponīmijā, kur ar vārdu galva biežāk apzīmētas pļavas, retāk – apaļu kalnu virsotnes (piemēram, Roga golva, pļava Maltā, 1956, Paiķenes galva, pļava Mālupē, „tur kāds Paiķis racis grāvjus”, 1949, Kazas golva, kalns Grašos, 1973).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vārdam krūts respektīvi. krūte Mīlenbaha-–Endzelīna vārdnīcā atšķirībā no mūsdienu leksikogrāfiskajiem avotiem kā pirmā sēma dota topogrāfiskā nozīme ‘paaugstinājums, pakalns, paugurs’ (ME II, 293), kas augšzemnieku izloksnēs joprojām sastopama (piemēram, Kryutine, pļava Vidsmuižā, „pļava, kurā daudz ciņu – izloksnē kryušu”, 1953).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Leksēmas piere topogrāfiskā nozīme saglabājusies līdz pat mūsdienām – tā minēta gan Mīlenbaha–Endzelīna, gan Latviešu literārās valodas vārdnīcā, kur šis vārds skaidrots kā ‘kalna virsotne’ (ME III, 284) jeb ‘virsotne, stāvākā vieta (piemēram, kalnam, pauguram)’ (LLVV VI2, 111).
1. Tehniskais noformējums;
Leksēma dibens jeb ‘ūdenstilpju, zemes iedobumu apakšējā daļa, pamats’ šajā nomenklatūras vārdu grupā ir vienīgā, kuras topogrāfiskā nozīme leksikogrāfiskajos avotos minēta nozīmju apraksta sākumā (ME I, 465; LLVV II, 325) un kuras saistība ar jaunāko – ķermeņa daļas – nozīmi vietvārdos maz jūtama.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Leksēma kauls ar nozīmi ‘kaļķakmens klints, klints sēkle’ (ME II, 176) vairāk sastopama krāču nosaukumos.
1. Tehniskais noformējums;
Iespējams, ka arī šo vietvārdu rašanās pamatā ir sinekdoha, jo var pieņemt, ka krāce veidojas ap kādu zemūdens klinti, ar kuras nosaukumu apzīmē plašāku areālu (piemēram, Baltais kauls jeb Baltā pendere, jeb Baltā krāce, kritumi Daugavā pie Doles salas un Zirņu saliņas, 1937, Rēznas kauls, sēklis Salaspilī, 1959).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Leksēma kauls ar metaforisku nozīmes pārnesumu var tikt attiecināta arī uz citas kategorijas objektiem, kas, līdzīgi kā dzīvai būtnei kauls, dabā ir apslēpti – parasti tumšu ūdeņu vai dziļa meža ieskauts (Baltais kauls, mežs Lejasciemā, „neliels siliņš, kurā aug baltas sūnas”, 1969).
1. Tehniskais noformējums;
Leksēma rags ar nozīmi ‘krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē’ minēta visās vārdnīcās un; arī LaVI vietvārdu kartotēkā sastopama visai bieži (piemēram, Uordiņa rogs, rags Ārdava ezeram Aulejā, 1978).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Kaut Latvijas teritorijā bieži lietots (piemēram, Vēdera purviņš Jaunlaicenē, „apaļš kā vēders”, 1979; Kazas vēders, lauks Aknīstē, 1939; Vēderis, ezers Cirgaļos, „iekš viņa ietek purva ūdeņi”, 1957), pasaules toponīmijā vēdera nosaukums sastopams reti (slāvu ģeogrāfiskās nomenklatūras vārdu pētnieks Eduards Murzajevs (Эдуард Мурзаев) nemin nevienu šādu gadījumu) (Mурзаев 1974, 126–135).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lai gan skaitliski daudz mazāk, bet daudz pārliecinošāk latviešu nomenklatūras vārdu krājumā sastopams cits vēdera nosaukums: bundzis (ME I, 350) ar nozīmi ‘ezers, dīķis’ (piemēram, Bundzis, dīķis Cirgaļos, „tâc plèņķis – iẽlejĩc ìekš mãla kal̃niẽm – dĩķis”, 1957).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Taču patiesība ir grūti izdibināma – lai gan ķermeņa daļu nosaukumiem un ģeogrāfiskajiem objektiem ir nepārprotama saistība, nav iespējams precīzi noteikt metaforisko pārnesumu hronoloģiju un dažreiz arī virzienu – proti, to, vai ģeogrāfisks objekts ieguvis vārdu no ķermeņa daļas nosaukuma vai ķermeņa daļa nosaukumu iemantojusi, raugoties uz līdzīgu formu dabā, vai arī leksēma uzreiz attiecināta gan uz ķermeni, gan objektu.
6.1. Saistāmība;
Lai gan etimologi sliecas domāt, ka uz dabu attiecinātā nozīme leksēmai bijusi primāra, mūsdienu latvietis, dodot kādam objektam anatomisku vārdu, prātā laikam gan paturēs ķermeņa daļu, nevis leksēmas topogrāfisko nozīmi. Lielākā daļaoties ķermeņa daļu nosaukumui vietvārdos lietotai vārdkopās ar kādu atkarīgo komponentu – vai nu lietvārdu, vai īpašības vārdu, kas konkretizē leksēmas semantiku.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;