Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6524 vienumi
Pavisam no jauna ne tikai 2016. gada korpusā kopumā, bet arī biežāk lietoto vārdu sarakstā ienākušas tādas leksēmas kā vegāns, fitness, džihādists, politiķe, tenisiste, kas (nav atrodamas 2008. gada korpusā).
7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Svešvārds vegāns gan lietots tikai četros dokumentos, bet kopējais vārdlietojumu skaits sasniedz 54, un var teikt, ka tā popularitāte saistāma ar vegānisma kā atšķirīga uztura režīma un dzīvesveida izplatīšanos sabiedrībā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Verbu un adjektīvu sarakstokopās atšķirības nav tik ievērojamas, saraksti ir daudz vienmuļveidīgāki.
7.3. Neiederīgs vārds;
Adjektīvu sarakstos (30 biežāk lietotos adjektīvus sk. 3. tabulā) gandrīz neparādās vārdi, kas vienā korpusā ir biežāk lietoto svešvārdu sarakstā, bet otrajā korpusā vispār nav konstatēti, tātad par populārāko internacionālas cilmesbūtisku adjektīvu nomaiņu runāt nevar.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 4.4. Cita vārdšķira;
Ja aplūko 2016. gada adjektīvu sarakstu, var redzēt, ka līdz pat 57. pozīcijai adjektīvi, kas atrodami šajā sarakstkopā, sakrīt ar adjektīviem, kas ir 2008. gada sarakstā, tikai atšķirīgā pozīcijā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tas bieži lietots vārdkopās, kur nosaukta konkrēta persona (skandalozais Kaimiņš, skandalozā Agnese Rakovska (LVK2018)) vai persona kopā ar tās nodarbošanosamatu (skandalozais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, skandalozais dizaineris Dāvids, skandalozā politiķe Solvita Āboltiņa (LVK2018)).
7.3. Neiederīgs vārds;
Trīsdesmit 2016. gadā un 2008. gadā biežāk lietotie adjektīvi (svešvārdi) Verbu sarakstos pirmajiem pieciem verbiem gandrīz sakrīt pat biežāk lietoto verbu pozīcijas (sk. 4. tabulu).
7.1. Liekvārdība;
Interesanti, ka biežuma ziņā gan 2016., gan 2008. gadā no sekotājiem ir krietni atrāvušies divi biežāk lietotie verbpirmie divi – informēt un plānot.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atšķirības abu apskatīto gadu verbu sarakstokopās, šķiet, daļēji skaidrojamas ar tekstu specifiku, nevis leksēmu popularitātes maiņu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Trīsdesmit 2016. gadā un 2008. gadā biežāk lietotie verbi (svešvārdi) Secinājumi Astoņu gadu griezumā kvantitatīvi svešvārdu apjomKorpusa datu pētījums ļauj secināt, ka astoņu gadu laikā svešvārdu īpatsvars periodikas tekstos nav mainījies.
7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Rakstā izmantotā analīzes metode gan neļauj konstatēt leksēmas, kas ikdienā traucēuzkrītoši pamanāmas un šķietami liecina par svešvārdu pārdaudzumu latviešu valodā, piemēram, tādus nevēlamus vai neveiksmīgus aizguvumus kā eskalācija (visā 2005.–2016. gada Periodikas korpusā (turpmāk – PK) tikai 11 vārdlietojumu), eskalēt (PK trīs vārdlietojumi), eskalēties (PK divi vārdlietojumi), ekspektācijas (PK divi vārdlietojumi – viens no tiem kļūdains, ar pamatformu ekspektācijs, bet otrs – teikumā, kurā blakus lietots arī attiecīgais latviskas izcelsmes vārds: Nesamērīgi lielas stipendijas var radīt nepamatotas ekspektācijas un gaidas), ekselence '‘izcilība'’ (PK pieci vārdlietojumi).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Visi ķermeņa pamatdaļu nosaukumi latviešu kopvalodā ir polisemantēmiski un tiek izmantoti dažādu jomu leksikā.
3. Vārddarināšana;
Parasti ar asti vietvārdos apzīmē šauru zemes objekta daļu, kas iestiepjas citā teritorijā, bet, apkopojot leksēmas nozīmes nianses, kas minētas vietvārdu ekspedīciju vākumu komentāros, var atrast arī citas papildnozīmes un noteikt pilnu leksēmas nozīmju spektru: aste ir ‘kāda dabas objekta (parasti pļavas) šaura, iegarena, neliela, līkumaina, bieži vien nevērtīga vai aizaugusi daļa, kas iestiepjas citā teritorijā vai atrodas attālākajā kādas telpas daļā’ (Rapa 2008, 156), piemēram, Garā aste, pļava Daugmalē, „gara pļava mežā”, 1965, Vilkaste, pļava Lībagos, „tieva, gara pļava Andumu mežā”, 1962, Aste, pļava Kabilē, „šaura, šaura pļaviņa, kur nejēdzīgi cieta zāle”, 1969, Krievaste, pļava Popē, „tād nelab zāl [..] aug”, 1964. Šā vārda topogrāfiskā nozīme vēl atrodama Mīlenbaha–Endzelīna vārdnīcā (ME I, 145) un Elgas Kagaines un Silvijas Raģes Ērģemes izloksnes vārdnīcā (ĒIV I, 101), kā arī B.enitas Laumanes pētījumos (Laumane 1987, 157–163), taču vēlākos leksikogrāfiskajos avotos tā nav iekļauta, turklāt pēc jaunākajās ekspedīcijās savāktajām vietvārdu paralēlformām nojaušams, ka daudzos pagastos apelatīvs aste tiek atmests vai nomainīts pret citu (Rapa 2008).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Leksēmas galva (vai tās sinonīmu) topogrāfiskā nozīme ‘kalna virsotne’ vairāk izplatīta cittautu vietvārdu krājumā nekā latviešu toponīmijā, kur ar vārdu galva biežāk apzīmētas pļavas, retāk – apaļu kalnu virsotnes (piemēram, Roga golva, pļava Maltā, 1956, Paiķenes galva, pļava Mālupē, „tur kāds Paiķis racis grāvjus”, 1949, Kazas golva, kalns Grašos, 1973).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vārdam krūts respektīvi. krūte Mīlenbaha-–Endzelīna vārdnīcā atšķirībā no mūsdienu leksikogrāfiskajiem avotiem kā pirmā sēma dota topogrāfiskā nozīme ‘paaugstinājums, pakalns, paugurs’ (ME II, 293), kas augšzemnieku izloksnēs joprojām sastopama (piemēram, Kryutine, pļava Vidsmuižā, „pļava, kurā daudz ciņu – izloksnē kryušu”, 1953).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Leksēmas piere topogrāfiskā nozīme saglabājusies līdz pat mūsdienām – tā minēta gan Mīlenbaha–Endzelīna, gan Latviešu literārās valodas vārdnīcā, kur šis vārds skaidrots kā ‘kalna virsotne’ (ME III, 284) jeb ‘virsotne, stāvākā vieta (piemēram, kalnam, pauguram)’ (LLVV VI2, 111).
1. Tehniskais noformējums;
Leksēma dibens jeb ‘ūdenstilpju, zemes iedobumu apakšējā daļa, pamats’ šajā nomenklatūras vārdu grupā ir vienīgā, kuras topogrāfiskā nozīme leksikogrāfiskajos avotos minēta nozīmju apraksta sākumā (ME I, 465; LLVV II, 325) un kuras saistība ar jaunāko – ķermeņa daļas – nozīmi vietvārdos maz jūtama.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Leksēma kauls ar nozīmi ‘kaļķakmens klints, klints sēkle’ (ME II, 176) vairāk sastopama krāču nosaukumos.
1. Tehniskais noformējums;
Leksēma kauls ar metaforisku nozīmes pārnesumu var tikt attiecināta arī uz citas kategorijas objektiem, kas, līdzīgi kā dzīvai būtnei kauls, dabā ir apslēpti – parasti tumšu ūdeņu vai dziļa meža ieskauts (Baltais kauls, mežs Lejasciemā, „neliels siliņš, kurā aug baltas sūnas”, 1969).
1. Tehniskais noformējums;
Leksēma rags ar nozīmi ‘krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē’ minēta visās vārdnīcās un; arī LaVI vietvārdu kartotēkā sastopama visai bieži (piemēram, Uordiņa rogs, rags Ārdava ezeram Aulejā, 1978).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;