Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Turklāt viņš valodai tuvojas kā pašvērtībai, nevis kā vienīgajam komunikācijas instrumentam.“” Atdzejojot ne vienmēr iespējams atveidot precīzi artveidot patskani ar patskani, ar līdzskani ar līdzskani, ar divskani ar divskani, biežāk šīs sakarības tiek lauztas, tomēr latviešu valodā ir pietiekami daudz iespēju panākt skaniskuma principa saglabāšanos ar citiem paņēmieniem.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Dienvidigauņu izloksnes veido vienu no diviem galvenajiem igauņu valodas dialektiem līdztekus ziemeļigauņu izloksnēm, uz kurāsm balstīta igauņu literārā valoda.
6.1. Saistāmība;
Vēsturiski dienvidigauņu un ziemeļigauņu izloksnes ir bijušas dažādas radniecīgas Baltijas jūras somu valodas. NSavukārt no senos laikos pastāvējušrunātās dienvidigauņu valodas savukārt izveidojās visai atšķirīgasi valodas formaspaveidi, kuraus mūsdienās dēvē par Mulgi, Tartu, Veru un Setu izloksnēm.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Visu šo izlokšņu areāli dienvidos savulaik iesniegušies Latvijas teritorijā, leivu un Ludzas igauņu valodu salas pat pilnībā atradušās Latvijā. Šis rRaksts sniedz pārskatu par šīiem savdabīgajāiem igauņu valodas formāpaveidiem Latvijā, to kādreizējo izplatību un vēlāko likteni.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Uz dienvidigauņu izlokšņu primārumuaritāti Baltijas jūras somu valodu veidošanās procesā norādījuši vairāki pazīstami Baltijas jūras somu valodu vēstures pētnieki, piemēram., Peka Sammallahti (Pekka Sammallahti 1977) un Tīts Reins Vītso (Tiit-Rein Viitso 1985, 2000) (Pajusalu 1996:, 24–26).
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 3. Vārddarināšana; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
P. Kallio Baltijas jūras somu vēlo pirmvalodu ir iedalījis vispirms piekrastes un iekšzemes dialektos; n. No piekrastes dialekta izveidojās visas Baltijas jūras somu valodas, izņemot dienvidigauņu; iekšzemes dialekta vienīgais pārstāvis mūsdienās iru mūsdienās pārstāv vienīgi dienvidigauņu izloksnes (Kallio 2007:, 243).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Līdz šim aptveroplašāku ieskatu dienvidigauņu valodas struktūrā un leksikā snieguši tieši citu Baltijas jūras somu valodu pētnieki (piem., Mägiste 1977,; Viitso 1990a, 1990b,; Koponen 1998), taču arī viņu pētniecības lauks lielākoties bijis Igaunijā runātās dienvidigauņu izloksnes.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Latvijā runātāos dienvidigauņu valodas formapaveidus līdz šim visplašāk pētījis Lembits Vaba, galvenokārt, lai noskaidrotu tajāos sastopamo latviešu valodas ietekmi (Vaba 1997a, 2011).
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Brīdī, kad zemnieku vidū zināšanas galvenokārt izplatās orāli audiālā ceļā, tieši skanīga dziesma kā ticības stiprinātāja nospēlē būtisku lomu. 1727. gadā, vairāk nekā 4četras desmitgades pēc K. Fīrekera nāves Kurzemes latviešu dziesmu grāmatas ievadā Kurzemes superintendents Aleksandrs Grēvens (Alexander Gräven) atzīst: „Kad es 1699. gadā strādāju Codes, drīz pēc tam Lambārtu draudzē, vēlāk kopš 1713. gada Salgalē, tad Sēlburgā un Sunākstē, visās vietās es iepazinu nabaga ļaužu trūcīgās kristīgās zināšanas.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Dienvidigauņu rakstu valoda nebalstījās uz luterāņu reformāciju un vācu tradīciju, kam bijusi pirmšķirīgagalvenā bijusi loma ziemeļigauņu jeb Tallinas valodas, tādējādi arī mūsdienu igauņu valodas, izveidē.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ir svarīgi to atcerēties, ja mēs seaplūkojam dienvidigauņu valodas liktenim Baltijas centrālās daļas kultūrvēsturiskajā kontekstā.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vēsturiskā Tartu rakstu valoda ir bijusi viena no svarīgajām dienvidigauņu valodas identitātes formām, kas caur kultūras tradīciju ziņām apvienoja tās lietotājus ar dienvidu kaimiņu latgaliešu kultūru.
6.1. Saistāmība;
Līdztekus lībiešiem mūsdienu Latvijas robežās iesniegusšies gan dienvidigauņu, gan ziemeļigauņu apdzīvotībaie apvidi.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tomēr tāas ir vienīgāais ziemeļigauņu izloksnēm piederīgāais igauņu valodas formapaveids, kuras teritorija iesniegusies Latvijā. Un vVēsturiski tās pamatos tā tomēr bijusi senajā lībiešu zemē Metsepolē lietotā lībiešu valodas izloksne.
4. Formveidošana; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Iekšzemē uz austrumiem gar Igaunijas un Latvijas robežu Latvijā iesniegušās jaubijušas tikai dienvidigauņu izlokšņu „pussalas”, lai gan ikvienā no tām runāta atšķirīga dienvidigauņu izloksne.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdztekus tām pastāvējušas leivu un Ludzas igauņu valoduas saliņas (Mela 2001), sk. 1. karti.
7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vēl viena Baltijas jūras somu tauta bija 15. gadsimtas. vidū Bauskas pils apkaimē nomitinātie voti, kurus vietējie dēvēja par krieviņiem (par tiemlašāk sk. Winkler 1997); k. Krieviņi valodas ziņā asimilējās jau 19. gadsimtās.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Dienvidigauņu valodas teritorijas Latvijā: Igaunijas un Latvijas robežjosla (šķērseniskslīps svītrojums). Leivu valodas sala (horizontāls svītrojums) un Ludzas valodas sala (vertikāls svītrojums) (Mela 2001, 1. karte ar papildinājumiem; sal.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vēlāk viņa apskarakstījusi Latvijas igauņus arī atsevišķi dienvidigauņu kontekstā (Mela 2004).
6.5. Izteicēja izveide;
Kā reģionus ar jauktu apdzīvotību Latvijas pierobežā viņš min (sākot no rietumiem) Ainažus (Heinaste), Ipiķus (Ööbiku), Ķirbeni (Kirbeli), Araksti, Ērģemi (Härgmäe), Pedeli (Pedeli), Lugažus (Luke), Api (Hopa), Veclaiceni (Vana-Laitsna) u. c. (ibid.turpat, 115). Šo robežreģionu dienvidigauņu iedzīvotāju valodas lietojumu viņš plašāk neapskata.
1. Tehniskais noformējums;