Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6677 vienumi
Jau drīz pēc kara pārtrauca izdot periodiku latgaliski, cita literatūra iznāca ļoti maz, turklāt arī tikai līdz 60.sešdesmito gadu sākumam.
1. Tehniskais noformējums;
Arī latgaliskā pētniecība faktiski bija sašaurināta tikai uz dialektoloģiskiem darbiem. Šai jomā visnozīmīgākais bija Antona. Breidaka, Antoņinas. Reķēnas devums.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Redzamākie latgaliešu valodas pētnieki un popularizētāji šais trimdas gados bija Miķelis Bukšs, Jāzeps Lelis, Valdis Zeps u. c. Vēl smagākā situācijā nonāca lībiešu valoda.
1. Tehniskais noformējums;
Vienīgi Pēteris. Dambergs sadarbībā ar igauņu un somu pētniekiem, kā arī Latvijā dzīvojošo Tenu Karmu sagatavoja vairākus manuskriptus, palīdzēja citiem pētniekiem.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Jau kopš 1978. gada notika „Valodas prakses diena”. 1983. gadā darbu sāka jaunizveidotā LVU Pedagoģijas fakultāte, kurā gatavoja arī latviešu valodas skolotājus.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Tajā par mācībspēkiem strādāja daudzi pazīstami valodnieki – Daina. Nītiņa, Aina. Blinkena, Antons. Breidaks, Dace. Markus, Anna Vulāne u. c. Valodas statuss un tās faktiskais lietojums bija arī viena no pirmajām atmodas laikā pacelizvirzītajām problēmām.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ar sabiedrības un valodnieku pūliņiem tika panākts, ka 1989. gadā pieņēma pirmo Latvijas PSR Valodu likumu, kurā latviešu valodai bija atkal piešķirts valsts valodas statuss.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Atjaunotās valsts periods (1991–2018) Līdz ar Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanu 1991. gadā sāka reāli mainīties arī latviešu valodas un valodniecības stāvoklis valstī.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Vispirms 1992. gadā izveidoja Valsts valodas centru (sk. https://www.vvc.gov.lv/), ko vadījuši Dzintra. Hirša, Agris Timuška, Māris Baltiņš, tad Tulkošanas un terminoloģijas centru (1996), ko 2009. gadā pievienoja VVC. Centra ietvarosā darbojas Valsts valodas inspekcija, kā arī Latviešu valodas ekspertu komisija, kas regulāri izvērtē dažādus dokumentus, kodificē literārās valodas normas, sniedz atzinumus par dažādiem valodas jautājumiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
To sākotnēji vadīja dzejniece Māra Zālīte, pašlaik – Andrejs Veisbergs.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide;
Lielākie nopelni te Inai. Druvietei, kas ne tikai teorētiski ar rakstiem un grāmatām pamatojusi valodas politikas darbības, bet arī praktiski to realizējusi, būdama gan Saeimas deputāte, gan izglītības un zinātnes ministre.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Valdmanis, Inita Vītola, Dite Liepa u.cace Dalbiņa, Vineta Vaivade u. c. speciālisti. Ar LVA finansiālu atbalstu realizēti daudzi projekti – sociolingvistiskas aptaujas, mācībgrāmatas, tulkojošas vārdnīcas, atsevišķi pētījumi, populārzinātniski izdevumi u. c. Ar LVA gādību kopš 2005. gada atkal iznāk valodas kultūrai veltīts izdevums – „Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi”. Izstrādāti arī vairāki nozīmīgi e-resursi, kas pieejami LVA interneta vietnē (sk. https://valoda.lv/). Tie domāti, gan latviešu valodas apguvējiem, gan tiem, kuri vēlas uzlabot vai pārbaudīt savas zināšanas par valodas un valodniecības jautājumiem. To starpā – valodas konsultāciju elektroniskā datu bāze (sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/), elektroniskā mācību vārdnīca „e-pupa” (sk. http://epupa.valoda.lv/), mācību materiālu kopa „Māci un mācies” (sk. http://maciunmacies.valoda.lv/), latviešu valodas rokasgrāmata (sk. http://valodasrokasgramata.lv/), citvalodu personvārdu atveides datu bāze (sk. https://www.personvarduatveide.lv/), uzziņas materiālu apkopojums par latviešu valodniecību un tās vēsturi „Lingvistiskā karte” (sk. http://www.lingvistiskakarte.lv/), kā arī citi resursi, kas pastāvīgi tiek atjaunoti un papildināti.
8. Tekstveide;
Nozīmīga loma te Rīgas Latviešu biedrībai, pie kuras izveidota RLB lLatviešu valodas attīstības kopa (2001).
2.3. Sākumburti;
RLB kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju kopš 1998. gada piešķir Kārļa Mīlenbaha balvu par praktisku devumu valodas kopšanā, kā arī tās popularizēšanu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Būtiskas izpārmaiņas notikušas Latvijas Universitātē.
3. Vārddarināšana;
Neatkarības gados fakultātē bez jau minētajiem strādājuši vai arvien strādā arī Ina. Druviete, Jānis. Valdmanis, Anna. Vulāne, Lilija Jurģīte, Alberts Sarkanis u. c. valodnieki.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Liepājas Pedagoģiskais institūts (pēc tam akadēmija) 2009. gadā kļuva par Liepājas Universitāti.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Par nozīmīgu notikumu Latvijas mērogā ir kļuvusi gadskārtējā konference „Vārds un tā pētīšanas aspekti”, kuras referāti realizējas rakstu krājumos (kopš 1997. gada).
7.2. Mazvārdība;
Liepājas Universitātē iedibināta arī Antoņinas Reķēnas vārdbalva (kopš 2000. gada).
7.2. Mazvārdība;
Pēc neatkarības atjaunošanas augstākās izglītības iestāde izveidota Rēzeknē – Rēzeknes Augstskola (kopš 2016. gada – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija). Šeit realizēti daudzi projekti, kas saistīti ar latgaliešu rakstu valodu, ar latgalisko izlokšņu, ar citu valodu lietojumu Latgalē (Sanita Lazdiņa, H.Ilga Šuplinska, Heiko Martens, A.ntra Kļavinska u. c.).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;