Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6524 vienumi
Tai sekojuši bibliogrāfiski pārskati dažādos turpinājumizdevumos. 1967. gadā nodibināja pirmo balvu par zinātniskiem sasniegumiem latviešu valodniecībā – Jāņa Endzelīna prēmiju (tagad vārdbalva), ko LZA piešķir joprojām.
7.2. Mazvārdība;
Latviešu valodnieki trimdā ne tikai pētīja valodu, publicējās citzemju izdevumos, piemēram, „Språkliga Bidrag”, „Studi Baltici” u. c., bet arī veicināja latviešu valodas uzturēšanu trimdas sabiedrībā, popularizēja savus sasniegumus, rakstot dažādos latviešu izdevumos.
1. Tehniskais noformējums;
Speciāli valodniecībai bija veltīts atjaunotais „Ramaves” izdevums „Ceļi” (1961–1991), kas iznāca gan neregulāri, bet ilgus gadus. Īpaši valodas kopšanai Čikāgā 1980–1987 izdeva žurnālu „Vēstis” (1980–1987).
1. Tehniskais noformējums;
Tās pirmais izdevums parādījās vēl 1942. gadā Rīgā, taču pēc tam līdz pat 1987. gadam iznāca vēl pieci izdevumi ārzemēs, kā arī divi izdevumi jau atkal Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas.
7.2. Mazvārdība;
Atzīmējot nozīmīgus valodniecības darbus, kopš 1979. gada tieka pasniegta Annas Ābeles piemiņas fonda balva.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Latviešu pašu izglītošanā vislielākā nozīme ir bijusi Stokholmas Universitātei un Veltai. Rūķei-Draviņai, Rietummičiganas Universitātei, kur darbojās Lalita Muižniece, kā arī Trevora Fennela vadītajiem kursiem Austrālijas universitātēs Adelaidēā un Melburnā.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.1. Lietvārds;
Savukārt Eiropā kopš 1971,. gada Stokholmā, reizi divos gados tika organizēta Baltijas studiju konference Skandināvijā.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr visražīgākais cittautu pētnieks, kas rakstījis gan par gramatikas, gan rakstu valodas vēstures jautājumiem, ir Austrālijas Flindersa Universitātes profesors Trevors. Fennels, kas ir publicējis neskaitāmdaudzus rakstus un grāmatas, tostarp 17. un 18. gs. latviešu gramatiku un vārdnīcu jaunizdevumus.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jau drīz pēc kara pārtrauca izdot periodiku latgaliski, cita literatūra iznāca ļoti maz, turklāt arī tikai līdz 60.sešdesmito gadu sākumam.
1. Tehniskais noformējums;
Arī latgaliskā pētniecība faktiski bija sašaurināta tikai uz dialektoloģiskiem darbiem. Šai jomā visnozīmīgākais bija Antona. Breidaka, Antoņinas. Reķēnas devums.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Redzamākie latgaliešu valodas pētnieki un popularizētāji šais trimdas gados bija Miķelis Bukšs, Jāzeps Lelis, Valdis Zeps u. c. Vēl smagākā situācijā nonāca lībiešu valoda.
1. Tehniskais noformējums;
Vienīgi Pēteris. Dambergs sadarbībā ar igauņu un somu pētniekiem, kā arī Latvijā dzīvojošo Tenu Karmu sagatavoja vairākus manuskriptus, palīdzēja citiem pētniekiem.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Jau kopš 1978. gada notika „Valodas prakses diena”. 1983. gadā darbu sāka jaunizveidotā LVU Pedagoģijas fakultāte, kurā gatavoja arī latviešu valodas skolotājus.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Tajā par mācībspēkiem strādāja daudzi pazīstami valodnieki – Daina. Nītiņa, Aina. Blinkena, Antons. Breidaks, Dace. Markus, Anna Vulāne u. c. Valodas statuss un tās faktiskais lietojums bija arī viena no pirmajām atmodas laikā pacelizvirzītajām problēmām.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ar sabiedrības un valodnieku pūliņiem tika panākts, ka 1989. gadā pieņēma pirmo Latvijas PSR Valodu likumu, kurā latviešu valodai bija atkal piešķirts valsts valodas statuss.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Atjaunotās valsts periods (1991–2018) Līdz ar Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanu 1991. gadā sāka reāli mainīties arī latviešu valodas un valodniecības stāvoklis valstī.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Vispirms 1992. gadā izveidoja Valsts valodas centru (sk. https://www.vvc.gov.lv/), ko vadījuši Dzintra. Hirša, Agris Timuška, Māris Baltiņš, tad Tulkošanas un terminoloģijas centru (1996), ko 2009. gadā pievienoja VVC. Centra ietvarosā darbojas Valsts valodas inspekcija, kā arī Latviešu valodas ekspertu komisija, kas regulāri izvērtē dažādus dokumentus, kodificē literārās valodas normas, sniedz atzinumus par dažādiem valodas jautājumiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
To sākotnēji vadīja dzejniece Māra Zālīte, pašlaik – Andrejs Veisbergs.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide;
Lielākie nopelni te Inai. Druvietei, kas ne tikai teorētiski ar rakstiem un grāmatām pamatojusi valodas politikas darbības, bet arī praktiski to realizējusi, būdama gan Saeimas deputāte, gan izglītības un zinātnes ministre.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Valdmanis, Inita Vītola, Dite Liepa u.cace Dalbiņa, Vineta Vaivade u. c. speciālisti. Ar LVA finansiālu atbalstu realizēti daudzi projekti – sociolingvistiskas aptaujas, mācībgrāmatas, tulkojošas vārdnīcas, atsevišķi pētījumi, populārzinātniski izdevumi u. c. Ar LVA gādību kopš 2005. gada atkal iznāk valodas kultūrai veltīts izdevums – „Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi”. Izstrādāti arī vairāki nozīmīgi e-resursi, kas pieejami LVA interneta vietnē (sk. https://valoda.lv/). Tie domāti, gan latviešu valodas apguvējiem, gan tiem, kuri vēlas uzlabot vai pārbaudīt savas zināšanas par valodas un valodniecības jautājumiem. To starpā – valodas konsultāciju elektroniskā datu bāze (sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/), elektroniskā mācību vārdnīca „e-pupa” (sk. http://epupa.valoda.lv/), mācību materiālu kopa „Māci un mācies” (sk. http://maciunmacies.valoda.lv/), latviešu valodas rokasgrāmata (sk. http://valodasrokasgramata.lv/), citvalodu personvārdu atveides datu bāze (sk. https://www.personvarduatveide.lv/), uzziņas materiālu apkopojums par latviešu valodniecību un tās vēsturi „Lingvistiskā karte” (sk. http://www.lingvistiskakarte.lv/), kā arī citi resursi, kas pastāvīgi tiek atjaunoti un papildināti.
8. Tekstveide;