Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4247 vienumi
Starp 100 populārākajiem latviešu uzvārdiem ir 31 ar augu nosaukumiem motivētos uzvārdu ir 31s, t. i., tie sastāda gandrīz trešā daļua.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Lielākā daļa šo uzvārdu ir saistīti ar meža putnu nosaukumiem.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Parasti tiek norādīts, ka latviešiem ir daudz uzvārdu, kas saistīti ar uzvārdatā nesēja ārējām pazīmēm. 100 populārāko uzvārdu vidū sastopams tikai viens uzvārds, kurā ietverta norāde uz matu struktūru.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tas ir uzvārds Sproģis (32), kam pamatā īpašības lietvārds sprogains.
8. Tekstveide;
Salikteņuzvārda Jaunzems (84) pamatā ir vārdu savienojums jauna zeme, kas, iespējams, norāda uz jaunsaimnieka statusu. NTātad – no 100 populārākajiem latviešu uzvārdiem 64 ir iespējams saistīt ar latviešu valodā izplatītiem sugasvārdiem.
7.2. Mazvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Sastopamai vairkneāki vāciskoie uzvārdui ar paaugstināta reljefa apzīmējumu vācu Berg ‘kalns’.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Visi minētie vāciskie uzvārdi ir tā saucamie caurspīdīgie uzvārdi, proti, to atsevišķo komponentu un salikteņu nozīme ir zināma jebkuram vāciski runājošam, tādēļ nevar izslēgt arī iespēju, ka šie uzvārdi ir vietējo muižnieku, rakstvežu vai uzvārdu ņēmēju darināti. Simts100 populārāko uzvārdu sarakstā ir atrodami arī atsevišķi amatu nosaukumu motivēti uzvārdi. Izplatītākais ir uTo pamatā visdrīzāk ir nevis vācu valodā zināms apelatīvs, bet gan kāds vācu uzvārds, kurš ienācis vai nu ar vācu muižnieku starpniecību, vai arī ir bijis zināms latviešu vidū. Uzvārds Šmits (30), kam pamatā ir vācu Schmied ‘kalējs’ (DWB 15, 1053–1057), varētu būt radies arī no uzvārda Schmidt (Meyers 618, 894; Bahlow 1985, 461–462). Uzvārds, Millers (53), kam pamatā ir vācu Müller ‘melderis’ (DWB 12, 2654), varētu būt radies– no uzvārda Müller (Meyers 614, 226–239; Bahlow 1985, 349).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Kā norādīts Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā”, leksēmas brūvelis un brūveris sastopamas latviešu valodā ar nozīmi ‘aldaris’, taču to pamatā ir viduslejasvācu bruwer (ME I 342).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Arī Karla Šillera un Augusta Lībena Vviduslejasvācu vārdnīcā iekļauts vārds bruwer ‘aldaris’ (Schiller, Lübben 1, 443).
2.3. Sākumburti;
Vārdlietojumu grafiskā līkne no 2137 fiksējumiem 1947. g.adā noslīd līdz nullei, piem.ēram, 2007. g.adā (2010. g.adā gan vārds pirmrindnieks periodikā lietots veselas septiņas reizes, taču no tām sešas – pēdiņās, tātad metaforiski, ar kādu nozīmes pārnesumu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Kā norādīts Kārļa. Mīlenbaha un Jāņa. Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā”, leksēma leimanis sastopama latviešu valodā ar nozīmi ‘brīvzemnieks’, tā ir aizgūta no vācu leh(en)mann (ME II 446).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Uzvārds Broks (91) ir viens no biežāk sastopamiem Latgales uzvārdiem, kas sākotnēji bijis izplatīts ap Viļāniem un Varakļāniem (Mežs 2017, 87, 313). 1826. gada Vidzemes dvēseļu revīzijas sarakstos tas minēts arī no vairākām vietām Vidzemē, piemēram, Brock no Smiltenes draudzes Biksējas privātmuižas (LVVA 199. f., 1. apr., 508. l.), Brocke no Palsmanes draudzes Aumeistera privātmuižas (LVVA 199. f., 1. apr., 438. l.).
1. Tehniskais noformējums;
Uzvārdi, kuru pamatā ir krievu/slāvu valodas apelatīvi (sugasvārdi) Tāpat kā vācu cilmes uzvārdiem, arī uzvārdiem, kas saistīti ar slāvu valodām, ir grūti noteikt, vai uzvārds ir darināts uz vietas,radies kādā Latvijas draudzē vai muižā vai arī pārņemts no kāda slāvu (visbiežāk – krievu) uzvārda vai vietas nosaukuma.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Kokin minēts 1765. gada revīzijas materiālos no Vecpils pagasta (Mežs 2017, 153, 313). Uzvārda KokinsTā cilme nav īsti skaidra.
7.3. Neiederīgs vārds;
Uzvārds Laizāns (90) ir bijis viens no izplatītākajiem latgaliešu uzvārdiem, kas bijis koncentrēts plašā apgabalā Latgales vidienē (Mežs 2017, 168, 313).
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Uzvārda nozīme ir neskaidra. Ilmāra. Meža grāmatā šā uzvārdatā varbūtējā rašanās tiek saistīta ar poļu uzvārdu Łais, kam pamatā personvārds Lais, Leis, kas savukārt radies no viduslejasvācu lise, linse ‘kluss, maigs, mierīgs’ (Mežs 2017, 168). Šāds uzvārda Laizāns skaidrojums liekas maz ticams, jo uzvārds Łais Polijā ir reti izplatītsastopams.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Iespējams, šā vārda cilme jāmeklē latviešu resp. latgaliešu valodas leksikā. Kārļa. Mīlenbaha un Jāņa. Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā” ir iekļauts vārds laiza no Varakļāniem (ME II 414).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Vārdnīcas autori šo vārduto saista ar kopvalodas laiža, kam ir izdalītas vairākas savstarpēji saistītas nozīmes ar kopīgo sēmu ‘kārumnieks, gardēdis’ (ME II 415). Šāda motivējošā pazīme ir visai ticama uzvārdam. Šo hipotēzi Jānis. Endzelīns piedāvā arī vairākiem vietvārdiem ar sakni laiz-/laiž-, atsevišķos gadījumos norādot, ka vietvārda pamatā ir uzvārds (Lvv II 251).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pauls Balodis savā pētījumā „Ne tikai Bērziņš, Kalniņš, Ozoliņš…” uzvārdus Nagla un Nagliņš pieskaita uzvārdiem, kas radušies no darbarīku nosaukumiem (Balodis 2018, 520).
7.1. Liekvārdība;
Līdz ar to ir ticamas vairākas šā uzvārda rašanās hipotēzes: 1) uzvārd – tas radies no (1) atbilstoša lietuviešu uzvārda vai sugasvārda; 2) uzvārds radies no, (2) poļu sugasvārda wojewoda vai atbilstoša uzvārda; 3) uzvārds radies vai arī (3) no latviešu valodas sugasvārda vaivads, vaivods. PVar secināt, ka par labu slāvu cilmei vismaz kāds no pētniekiem ir izteicies par pieciem uzvārdiem.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;