Tiesa gan, daži tikai latviešu valodai piedēvēti vārdi ir kopīgi ar citām baltu valodām (piemēram, velns, kukulis un leišu velnias, kukulys), vairāki pārņemti no citām valodām (piemēram, šķīvis, ķiņķēziņš, ķimenes no viduslejasvācu valodas), taču nereti saglabājušies un tiek lietoti tikai latviešu valodā, un latvieša mēlei pielāgotais skanējums patiešām raisa asociācijas ar latviskumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
Tāpat kā iepriekšējā grupā, arī te ir virkne vārdu, ko lietotāji 6.5. Izteicēja izveide; |
Tiem līdzīgi 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Valodnieks arī šajā grupā katrā vārdā atrastu liecību par latviešu valodas attīstību un latviešu valodai raksturīgu iezīmi, taču daudz būtiskāk 6.1. Saistāmība; |
Daļa no tiem ir 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; |
Otra vārdu grupa saistās ar vasaras saulgriežiem kā svētkiem, ar kuriem saistīt savu identitāti 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; |
Savās nelielajās pārdomās atsaukšos gan uz populārāko vārdu desmitnieku, gan uz citiem garajā sarakstā vairākkārt minētajiem vārdiem 6.4. Vārdu secība; |
Savukārt vārdu grupa, kas saistās ar Jāņiem, liecina, ka gadalaiku maiņa latviešiem ir nozīmīgs fakts 6.6. Dalījums teikumos; 10.2. Sekundāra: vārdu secība; |
Meklētais latviskums tādējādi atklājas drīzāk kā sapnis par 1. Tehniskais noformējums; |
Daži balsojuma dalībnieki ieteikuši vārdus, k 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
7.3. Neiederīgs vārds; |
Gribētos uzsvērt, ka abi šeit minētie pamatojumi ir pilnīgi pietiekami, lai šos vārdus iekļautu latviskuma nesēju sarakstā pat tad, ja citi balsotāji tos kategoriski noraidītu kā nepietiekama garīgā brieduma vai tīšas provokācijas zīmes. Šāda 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; |
Tieši valoda visā 7.1. Liekvārdība; |
Līdz ar to rupjmaizi var 7.3. Neiederīgs vārds; |
Tad vairs nav jāsaka, lai Dieviņš „dod dienišķo maizi”, jo pat paliek 6.4. Vārdu secība; |
Atkāpes no normas var rasties, arī mainoties izrunas nosacījumiem, piemēram, I konjugācijas darbības vārdos, kuru īstenības izteiksmes vienkāršajā tagadnē un no tagadnes celma veidotajās formās sakne beidzas ar līdzskani r, 4.2. Darbības vārds; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; |
Nediferencētās rakstības dēļ latviešu literārajā valodā vērojamas svārstības burta o 7.3. Neiederīgs vārds; |
Ir pieņemti vairāki Pareizrakstības komisijas atzinumi, nozīmīgākie 1970. un 1985. gadā (LVKJ 1970, 169–174; LVKJ 1985, 116–120).
1. Tehniskais noformējums; |
Tajā 1970. gada atzinumi ir koriģēti, jo konstatēts, ka dažos gadījumos ir citādas o 7.3. Neiederīgs vārds; |
Pašreiz burta o izrunu 7.1. Liekvārdība; |