Komisijas darbībā liels atspaids ir bijis „Latvijas Avīze”, kas viskonsekventāk ir sekojusi valodas jautājumiem, īpaši tādas korespondentes kā Ināra Mūrniece, Dace Kokareviča.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Komisija visā savāas pastāvēšanas laikā darbojās uz sabiedriskiem pamatiem, bez atalgojuma. A, tika algota tikai atbildīgā sekretāre.
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
|
Pirmajā gadā tika atvēlēta sēklas nauda dažiem maziem projektiemdažiem maziem projektiem tika atvēlēts starta kapitāls 20 000 Lslatu apmērā -– valodas vortāla izveidei, divu studiju kursu izstrādei, Terminoloģijas komisijas publikācijām un informatīva izdevuma “„Valodas Latvijā” sagatavošanai 6sešās valodās.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tas ir pieejams vēl šodien, un ir plaši izmantots - (ap 5pieciem miljoniem apmeklētāju.). 2. attēls. Portāls „Valsts valoda – latviešu valoda” (www.vvk.lv) Komisija visai ātri apzināja situāciju, izstrādāja detalizētus ieteikumus un aptuveno nepieciešamo finansējumu to realizācijai. Šis plāns saņēma atbalstu no daudzām organizācijām, piemēram, Rakstnieku Ssavienības Rrezolūcijā (Rezolūcija 2002).
2.3. Sākumburti;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
8. Tekstveide;
|
Plāni tika iesniegti valdībai, un drīzumā tika saņemta atbilde, kur 95%: 95 % no plānotajiem pasākumiem bija piedalīdeleģēti esošajām struktūrorganizācijām, kam pašām bija jāatrod finansējums to īstenošanai.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Otrkārt, šāda koleģiāla institūcija nevar koordinēt valsts institūciju darbu un dalīt līdzekļus. Šeit varēja saskatīt arī iespējamu interešu konflikta iespēju, jo pilnīgi dabiski, ka Kkomisijas vai apakškomisiju locekļi nereti bija vienīgie, kas varēja realizēt iecerēto, piemēram, lasīt kādus kursus augstskolās vai izstrādāt vārdnīcas.
2.3. Sākumburti;
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
|
Tā pakāpeniski veidojās doma, ka nepieciešama valsts institūcija – Valsts valodas aģentūra -(VVA) –, kas varētu nodarboties tieši ar projektu realizāciju. PŠis priekšlikums tika virzīts un saņēma valdības atbalstu. 2003. gadā tika apgūti 100 000 Lsapspriešanai valdībā un saņēma tās atbalstu. 2003. gadā vairāk nekā 20 projektu izpildei tika izmantoti 100 000 latu, tostarp bija Eiropas valodu portfelis vidusskolēniem un pieaugušajiem, dokumentālā filma “„Latvietis runā”, „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas” tālākizstrāde, dokumentālā filma “„Latgales valoda”, papildfinansējums vairāku grāmatu un vārdnīcu izdošanai, jaunu studiju kursu izveidei, Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcas elektroniskās versijas pilnveidei, Latviešu valodas seno tekstu korpusa papildināšanai.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
3. Vārddarināšana;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
No 2004. gada projektus administrēja jaundibinātā Valsts valodas aģentūraVA un VVK vairāk pievērsās dažādu pasākumu organizēšanai, skaidrošanas darbam.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Jāatzīmē, ka laika posmā līdz iestājai ES 2004. gada maijā no dažādāmas Eiropas struktūrāminstitūcijas Latvijai tika regulāri izteiktasca iebildes un aizrādījumi attiecībā uzus par valodas politiku, ar skaidru virzi norādot uz nepieciešamību to liberalizēt. Ļoti nozīmīga bija ideoloģiskā un informatīvā cīņa saistībā ar mazākumtautību skolu valodas reformu, kas paredzēja šajās skolās ieviest daļēju apmācību valsts valodā.
6.1. Saistāmība;
6.2. Savrupinājumi;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Komisijas paspārnē tika izdotas vairākas grāmatas un brošūras. Šaijā gadā arī tika izveidota VVK Rakstu redakcija un izlaisti pirmie Komisijas RVVK raksti.
7.3. Neiederīgs vārds;
4.4. Cita vārdšķira;
|
Tiem laika gaitā sekoja citi sējumi, redkolēģija no 2009. gada kļuva starptautiska. 2005. gadāa 22. septembrī tika nodibināta Baltu valodu padome, kas veicināja kopēju informācijas telpu Baltijas reģionā, sadarbību ar Lietuvas kolēģiem.
6.1. Saistāmība;
|
VVK arī palīdzēja VVA aģentūrai sagatavot politikas plānošanas dokumenta “„Valsts valodas politikas programma 2005.–2009. gadam” projektu.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Komisija arī turpināja darbu pieskaidrot valodas jautājuma skaidrošanaus ārzemju auditorijai un laida klajā informatīvu izdevumu “„Latviešu valoda” 4četrās valodās (krievu, angļu, vācu, franču valodā).
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
KomisijasVVK pārstāvji ar svešvalodās izdotajiem materiāliem tika pārstāvēta Expolingua izstādē/konferencēpiedalījās izstādē „Expolingua” Parīzē. ITika izdots statistiskas informācijas krājums par latviešu valodu angliski. 2006. gadā blakulīdzās jau ierastajām konferencēm un semināriem darbu klāstā parādījās jauna darba forma –, proti, notika 6sešas publiskas diskusijas: publiskā diskusija ar skolotājiem “„Latviešu valodas mācīšanas kvalitāte”, „Latviešu valodas stratēģiskā attīstība”, publiskā diskusija ar Vēsturnieku komisiju “„Valoda.
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Valodas jautājums Vairas. Vīķes-Freibergas prezidentūru laikā bija viens no centrālajiem Latvijas politikas dienaskārtībā. 3. attēls. 2007. gada izdevums „Latviešu valoda 15 neatkarības gados. Lingvistiskā situācija, attieksme, procesi, tendences” Jaunais prezidents Valdis Zatlers (2007-–2011) atjaunoja VVK un enerģiski sāka darbību ar lielu uzsvaru uz latviešu valodas stāvokli.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
|
KomisijaVVK, būdama EFNIL (Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācijas (EFNIL) dalībniece, piedalījās Rīgā rīkotā kongresa organizēšanā un norisē.
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
|
Tika plānotas nopietnas pārmaiņas mediju politikā, palielināts komisijas finansējums Komisijai dažādu pētījumu un pasākumu organizēšanai.
2.3. Sākumburti;
6.4. Vārdu secība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Taču 2008. gadā nāca krīze, beidzās ”„treknie gadi”, un praktiski visi finansējamie pasākumi tika atcelti uz labākiem laikiem.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Komisija šai sakarā norādīja, ka šajos priekšlikumos slēpjas lielas briesmanopietns apdraudējums valodas politikai: „Valsts valodas komisija, izskatot ierosinājumu apvienot valodas institūcijas, norāda, ka esošais apvienošanas plāns IZM paspārnē apdraud valsts valodas un valodas politikas ilgspēju.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Apvienošana vienā institūcijā būtu pieļaujam,a tikai gadījumā, ja šī jaunā institūcija būtu neatkarīgā statusā MK pakļautībā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
|