Komisijas izveides iniciatīva nāca no Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas puses 2002. gada 9. janvārī. 16. janvārī Vaira. Vīķe-Freiberga un Ministru prezidents Andris Bērziņš Rīgas pilī parakstīja kopīgu rīkojumu par Valsts valodas komisijasVK dibināšanu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Komisija nodibināta nolūkā, lai apzinātu valsts valodas situāciju, izstrādātu ieteikumus latviešu valodas kā valsts valodas statusa nostiprināšanai un valsts valodas attīstībai.
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Par šīs komisijas priekšsēdētāju tika iecelta Māra Zālīte.
7.2. Mazvārdība;
|
Kāda bija politiskā situācija un iemesli tās izveideVVK izveides iemesli?
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pirmkārt, 1999. gadā, nedēļu pēc stāšanās amatā P, prezidente nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Valodas likumu, kura sākotnējais variants, bija izsaucis Eiropas institūciju kritiku, jo tajā bija ierobežojota citu valodu lietošanua publiskajā telpā, bija izsaucis kritiku Eiropas institūcijās.
2.3. Sākumburti;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
6.8. Palīgteikuma tips;
|
Tas apdraudēja virzību uz ESiropas Savienību (ES) un NATO.
7.2. Mazvārdība;
|
Pēc likuma pielāgošanas starptautiskajiem standartiem Latvija 10.12.1999.999. gada 10. decembrī ES valstu vadītāju samitā Helsinkos saņēma uzaicinājumu uzsākt sarunas par iestāšanos ES.
1. Tehniskais noformējums;
|
Jāatzīmē, ka 2002. gada jūnijā Saeima izmainīja Vēlēšanu likumu, tā atbrīvojot ceļu uz NATO.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.2. Savrupinājumi;
|
Uzrunā komisijas atklāšanas sēdē Pprezidente to arī norādīja -– tagad ir brīdis, kad politiķi vai nu patiesi, vai varbūt liekulīgi ir ļoti norūpējušies par valodu un tad, tāpēc, lūdzu, piedāvāsim viņiem konkrētus risinājumus, un skatīsimies, kā viņi tos pieņems un kā rīkosies.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vēl kāda tā laika īpatnība bija tāda, ka Latvijā jau bija visai daudz valsts iestāžu, kas kaut kādā mērā nodarbojās ar valodas politikas īstenošanu, bet nebija veidojumainstitūcijas, kas situāciju pārrauga kopumā, veido tālāku redzējumu un stratēģisku analīzi.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pirmā komisija bija šādā sastāvā: Māra Zālīte (rakstniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) goda loc., Latvijas Autoru apvienības prezidente) Ludmila Azarova – -Vāciete (rakstniece, LZA goda locekle) Maija Baltiņa (Dr. philol., Ventspils Augstskolas asoc. prof., LUatvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta vadošā pētniece) Māris Birzgalis (Valsts valodas centra (VVC) Kontroles daļas vadītājs, jurists) Roalds Dobrovenskis (rakstnieks) Ina Druviete (Dr. habil. philol., LU profesore, LZA koresp. loc., Valsts Valodas centra Latv. val.ondētājlocekle, VVC Latviešu valodas ekspertu komisijas priekšsēdētāja) Dzintra Hirša (Dr. philol., LU Latviešu valodas institūta (LU LVI) pētniece) Nora Ikstena (rakstniece) Ivars Kalviņš (Dr. habil. chem., LZA akadēmiķis, Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā) Lidija Kravčenko (Rīgas Ukraiņu skolas direktore, IZM konsultatīvās padomes mazākumtautību jautājumos priekšsēdētāja) Janīna Kursīte (Dr. habil. philol., LU profesore, LU Filoloģijas fakultātes dekāne) Ilmārs Mežs (Dr. hist., Starptautiskās migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs) Valdis Rūmnieks (Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētājs) Jānis Sīlis (Dr. philol., Ventspils Augstskolas asoc. prof., Tulkošanas studiju fakultātes dekāns) Valentīna Skujiņa (Dr. habil. philol., LZA īst. loc., LZA Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja, Liepājas PAedagoģiskās augstskolas profesore) Jānis Stradiņš (Dr. habil. chem., Dr. hist. h.c., LZA prezidents) Jānis Valdmanis (Dr. habil. philol., LU profesors, LZA koresp. loc.ondētājloceklis, LU LVI direktors) Andrejs Vasiļjevs (SIA “„Tilde” programmu izstrādes direktors) Andrejs Veisbergs (Dr. habil. philol., LU profesors, LU Sastatāmās valodniecības katedras vadītājs, Eiropas SavienībasS sertificēts tulks) Laika gaitā – ar katru jaunu prezidenta termiņu -– sastāvs nedaudz mainījās, šķiet, vienīgie, kas bijuši visos, ir Andrejs. Vasiļjevs un Andrejs. Veisbergs.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.2. Mazvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Komisijas darbībā liels atspaids ir bijis „Latvijas Avīze”, kas viskonsekventāk ir sekojusi valodas jautājumiem, īpaši tādas korespondentes kā Ināra Mūrniece, Dace Kokareviča.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Komisija visā savāas pastāvēšanas laikā darbojās uz sabiedriskiem pamatiem, bez atalgojuma. A, tika algota tikai atbildīgā sekretāre.
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
|
Pirmajā gadā tika atvēlēta sēklas nauda dažiem maziem projektiemdažiem maziem projektiem tika atvēlēts starta kapitāls 20 000 Lslatu apmērā -– valodas vortāla izveidei, divu studiju kursu izstrādei, Terminoloģijas komisijas publikācijām un informatīva izdevuma “„Valodas Latvijā” sagatavošanai 6sešās valodās.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tas ir pieejams vēl šodien, un ir plaši izmantots - (ap 5pieciem miljoniem apmeklētāju.). 2. attēls. Portāls „Valsts valoda – latviešu valoda” (www.vvk.lv) Komisija visai ātri apzināja situāciju, izstrādāja detalizētus ieteikumus un aptuveno nepieciešamo finansējumu to realizācijai. Šis plāns saņēma atbalstu no daudzām organizācijām, piemēram, Rakstnieku Ssavienības Rrezolūcijā (Rezolūcija 2002).
2.3. Sākumburti;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
8. Tekstveide;
|
Plāni tika iesniegti valdībai, un drīzumā tika saņemta atbilde, kur 95%: 95 % no plānotajiem pasākumiem bija piedalīdeleģēti esošajām struktūrorganizācijām, kam pašām bija jāatrod finansējums to īstenošanai.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Otrkārt, šāda koleģiāla institūcija nevar koordinēt valsts institūciju darbu un dalīt līdzekļus. Šeit varēja saskatīt arī iespējamu interešu konflikta iespēju, jo pilnīgi dabiski, ka Kkomisijas vai apakškomisiju locekļi nereti bija vienīgie, kas varēja realizēt iecerēto, piemēram, lasīt kādus kursus augstskolās vai izstrādāt vārdnīcas.
2.3. Sākumburti;
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
|
Tā pakāpeniski veidojās doma, ka nepieciešama valsts institūcija – Valsts valodas aģentūra -(VVA) –, kas varētu nodarboties tieši ar projektu realizāciju. PŠis priekšlikums tika virzīts un saņēma valdības atbalstu. 2003. gadā tika apgūti 100 000 Lsapspriešanai valdībā un saņēma tās atbalstu. 2003. gadā vairāk nekā 20 projektu izpildei tika izmantoti 100 000 latu, tostarp bija Eiropas valodu portfelis vidusskolēniem un pieaugušajiem, dokumentālā filma “„Latvietis runā”, „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas” tālākizstrāde, dokumentālā filma “„Latgales valoda”, papildfinansējums vairāku grāmatu un vārdnīcu izdošanai, jaunu studiju kursu izveidei, Mīlenbaha-Endzelīna vārdnīcas elektroniskās versijas pilnveidei, Latviešu valodas seno tekstu korpusa papildināšanai.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
3. Vārddarināšana;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
No 2004. gada projektus administrēja jaundibinātā Valsts valodas aģentūraVA un VVK vairāk pievērsās dažādu pasākumu organizēšanai, skaidrošanas darbam.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Jāatzīmē, ka laika posmā līdz iestājai ES 2004. gada maijā no dažādāmas Eiropas struktūrāminstitūcijas Latvijai tika regulāri izteiktasca iebildes un aizrādījumi attiecībā uzus par valodas politiku, ar skaidru virzi norādot uz nepieciešamību to liberalizēt. Ļoti nozīmīga bija ideoloģiskā un informatīvā cīņa saistībā ar mazākumtautību skolu valodas reformu, kas paredzēja šajās skolās ieviest daļēju apmācību valsts valodā.
6.1. Saistāmība;
6.2. Savrupinājumi;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|