Neiedziļinoties daudzajās neapšaubāmi noderīgajās leksikogrāfu teorētiskajās atziņās, kas iepazītas, gatavojot šo rakstu, prakavēsimies vairāk piesta autore turpmāk pievēršas jaunākās LVSV4-2012 saturam, vērtējot to parasta vārdnīcas lietotāja skatījumā.
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Papildinājumi un labojumi aplūkojamajā LVSV4-2012 šajā rakstā tiek salīdzināti ar tās pamata izdevumu.
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Sinonīmi var atšķirties ar kādu nozīmes niansi, stilistiskou vai emocionālou nokrāsu. Šāda izpratne par sinonīmu jēdzienu vārdnīcas veidotājiem dod iespēju vārdnīcā ietvert lielu skaitu vārdu, taču rada grūtības sinonīmu kārtošanā šķirkļos (Laua, Veidemane 1964, 135-–156).
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Nav vienkārša arī sinonīmu rindas pamatvārda (dominantes) jeb šķirkļa vārda noteikšana. Ne vienmēr to izdarīt ir viegli, īpaši, ja vārdnīcu veido viens autors ar savu subjektīvo valodas izjūtu.
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
|
Tajā uzņemts liels skaits dažādu sintaktisko vienību, kas vairāk atgādina vārdu skaidrojumus, nevis sinonīmus, piem.ēram, pirmmācības grāmata (ābece), ādas cimdi (ādaiņi), tehniskā zīmēšana (rasēšana), karsēt uz uguns (cept), velnu mājoklis (elle), slimīgs process (iekaisums), dzīvojamā telpa (istaba), apgrūtināta vēdera izeja (aizcietējums). Jau iepriekš norādīts, kaTomēr šādi sintaktiskie sinonīmi, īpaši vārdkopas, kuru lietošanai pārējo sinonīmu rindas locekļu vietādū ir tikai gadījuma raksturs, kā arī dažādi brīvie vārdu savienojumi, nav vēlami sinonīmu vārdnīcā vārdnīcās tiek atzīti par nevēlamiem (Veidemane 1968, 243; Karulis 1973, 5).
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
No vārdnīcas lietotāja viedokļa varianti vārdnīcā ir vēlami, jo vārdnīcatā paveras iespējua atrast sev nepieciešamo labskanīgāko vārdu.
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Izstrādājot vārdnīcu, tikpat liela uzmanība būtu jāveltaī kā vārdnīcā uzņemamo vārdu atlasei, tā arī sinonīmu klasificēšanai, kārtošanai sinonīmu rindās un šķirkļa uzbūves pamatprincipu izstrādei.
4.2. Darbības vārds;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Lai arī šīā tipa sinonīmu vārdnīcās nav nepieciešams sniegt ilustratīvu materiālu, tāLVSV tomēr irtiek papildināta ar vārda nozīmi paskaidrojošiem piemēriem – citātiem no daiļliteratūras, periodiskajiem izdevumiem un vārdnīcām.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
4.4. Cita vārdšķira;
|
Izstrādājot pirmo LVSV1-1964, autoru kolektīvs bija nolēmis piemērus vārdiempiemērus ar sinonīma lietojumu tekstā dotd tikai sevišķas nepieciešamības gadījumā, ņemot vērā, ka vārdnīca paredzēta latviešiem, kas valodu labi pārvaldarot (Plēsuma 1964, 3).
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Salīdzinot pirmos trīs LVSV izdevumus, pamanāms, ka katrā nākamajā ir audzis ietverto sinonīmu un arī citēto autoru un avotu skaitskaits, kā arī ilustratīvais materiāls, kas atklāj sinonīmu lietojumu kontekstā, ir kļuvis plašāks.
8. Tekstveide;
|
Pēc citātiem var noprasšķirkļu ilustratīvā materiāla salīdzināšanas var secināt, ka gan 3., gan 4. papildinātais un pārstrādātais LVSV izdevums ir gatavots, daudz ko pārņemot no „Latviešu literārās valodas vārdnīcas” (LLVV).
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tādius piemērius, kas LVSV4-2012 sniegti bez autora norādes, tādējādi varētu tikt uzskatīti parvarētu uztvert kā vārdnīcas sastādītājas dotiemus.
6.5. Izteicēja izveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Atšķirībā no iepriekšējā izdevuma (LVSV3-1998=3-2002) aplūkojamajā vārdnīcā (LVSV4-2012) netiek ietverti citāti ne no „Padomju Jaunatnes”, ne no „Latvijas padomju enciklopēdijas”. LTomēr liela daļa vārdnīcā citēto piemēru ir pārņemta no LLVV, kurā atrodami piemēri arītie bagātīgi ekscerpēti no padomju laika izdevumiem. Vārdnīcas veidotāja, izmantojot sīkas viltības, šādu izdevumu piemērus tomēr integrējusi arīŠādu izdevumu piemērus vārdnīcas veidotāja ar nelielu viltību pamanījusies integrēt savā 21. gs. vārdnīcā. Daudzkārt, citāta autora vai avota norādei aizstājota ar norādi –atsauci uz LLVV: sauljums – [..] markīze; [..] (LVSV3-1998=3-2002, 374), sauljums – [..] markīze (no saules stariem jūs [uz balkona] pasargās krāsaina markīze LLVV); [..] (LVSV4-2012, 349) (sal. ar piemēru no LLVV: No saules stariem jūs [uz balkona] pasargās krāsaina markīze vai labi nostiprināts saules sargs.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Mūsdienu vārdnīcā, saprotams, nebūtu vairs īsti korekti (ēlams bieži) atsaukties uz padomju laika avotiem.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Bet vai ir pareizāk iri dot mānīgas norādes tā vietā, lai ekscerpētu jaunāku laiku izdevumus? Vietām vārdnīcas veidotāja ir centusies īsināt vārdu nozīmes skaidrojošuilustratīvos piemērus īsināt, iespējams, atbrīvojot vietu saviem papildinājumiem.
4.3. Īpašības vārds;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vārdnīcā sastopami arī tādi jauni sastādītājas sniegti piemēri, kas pārprotamneprecīzi paskaidro sinonīma nozīmi: pārkarens – pārkāries, pārkaru- – (pārkaru klints), pārkarus- – (pārkarus krasts B.-Up.) (LVSV3-1998=3-2002, 279);, pārkarens – pārkāries, pārkaru- – (pārkaru klints), pārkarus- – (zēns pārkarus izliecies pa logu) (LVSV4-2012, 259).
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vārda lietojumu ierobežojošas norādes Lai vērtētu LVSV4-2012 izmantotās norādes paretverto vārdau lietošanas sfēru, stilistisko vai emocionālojumu ierobežojošās nokrādesu, būtu jāveic atsevišķs pētījums. GribētuŠajā rakstā autore vēlas tikai norādīt uz dažām norāžu lietošanas nesakritībām.
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Svīre 1986, 27). 2012. gadIzskatās, ka LVSV4-2012 veidotāja, daudz ko nekritiski pārņemotdama no LLVV, ir mazinājusi norāžuLVSV3-1998=3-2002 autoru radīto objektivitāti, ko bija ja norāžu lieviesuši LVSV3-1998=3-2002 autori. Vtošanā. Varbūt varētu piekrist, ka vārds baznīckungs mūsdienās (ārpus katoļu saziņas) vairs netiek lietots un ir marķējams ar norādi novec.
4.2. Darbības vārds;
6.2. Savrupinājumi;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Tomēr vārdkopā baznīckunga sieva netiek dots marķējums novec. nez kāpēc netiek dots: cienīgtēvs – baznīckungs novec. (LVSV4-2012, 81);, cienmāte – cienīgmāte novec., baznīckunga sieva (LVSV4-2012, 81).
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
|
Vārdi sedums un valgums nav vispārlietojami vārdi, tāpēc tiem būtu nepieciešams sniegt kādu papildu norādi. Kā norāda B. Laumane, šie vārdi pārgājušmarķējumu. Benita Laumane norāda, ka šie vārdi literārajā valodā pārņemti no zvejnieku leksiskas. T un tiem ir lokāls lietojums. V: vārds sedums vairāk izplatīts Kurzemes jūrmalā, bet valgums Rīgas apkārtnē un Rietumkurzemes piekrastē (Laumane 1996, 18-–23; sk. arī karti 23. lpp.). Šiem vārdiem būtu jābūt marķētiem kā apvidvārdiem vai profesionālismiem – zvejnieku leksikai piederīgiem vārdiem. Norādes pie tzīmes nianses pašas par sevi bieži viemn nav dotas, ļoti iespējams, tādēļ, ka tādu nav arī LLVVeatklājas, ja nav pieejami konkrēti pētījumi par specifiskākiem sinonīmu rindas vārdiem. Tomēr tās būtu jāsniedz, jo zināt nozīmes nianses vārdnīcas lietotājam ir svarīgi precīzākai izteiksmei.
8. Tekstveide;
|