Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Citos piemēros, kurus nebija iespējams attēlot šeit to lielā apjoma dēļlielā apjoma dēļ šajā rakstā nebija iespējams attēlot, ir redzams, kā, regulāri raidījuma viesi ignorē moderatora vēlmi nodot runāšanas tiesības kādam citam viesim, jo tie droši uzsāk savu izteikumu tad, kad viņpaši to vēlāsas, un negaida, līdz moderators vai kāds cits diskusijas dalībnieks pabeigs savu sakāmo.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Neverbālā līmenī bija raksturīga aktīva žestikulācija ar rokām, lai aizstāvētu vai iegūtu runāšanas tiesības.
7.1. Liekvārdība;
Latviešu kultūrā rādīt kādam citam īkšķi nozīmē – es esmu ar tevi vienisprātisību vai arī tādā veidā cilvēks izrāda, ka viņam kaut kas patīk. Spatiku, savukārt vācu raidījumā „Hartaberfair” īkšķis tiek izmantots, lai tiktu pie vārda.
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tikai tad, kad moderators sāka ar viesi CL komunicēt neverbāli, moderatora runātais teksts tieka uzklausīts, un viņš varēja nodot runātāja tiesības dot vārdu tam dalībniekam, kuru viņš bija izvēlējies kā nākamo.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vienīgais signāls, kuru raidījuma viesi izmantoja, lai saglabātu savas runāšanas tiesības bija, ir aizpildītas pauzes – partikula nu/nū vai garais patskanis ē.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Analizētajos latviešu raidījumos nebijav vērojams runātāju plašs skaļuma diapazons un frāzes, kuras liecinātu par diskusijas dalībnieku vēlmi pabeigt savu izteikumu gadījumos, kad viņiem šāda iespēja bijair atņemta.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Regulārie raidījuma viesi izmantoja izteicienus, lai izteiktu savusaka neapmierinātību par to, ka viņiem neļauj pabeigt savu domu.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Prosodijas līmenī varēja novērot plašu skaļuma diapazonu un izteikuma daļu palēlnināšanu/ vai paātrināšanu, lai tādējādi pievērstu lielāku uzmanību izteikumatā saturam.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vispirms ikviens varēja iesniegt, viņaprāt, latviskāko vārdu un savu stāstu par to, bet otrajā etapā bija iespējams nobalsot par vienu no desmit iemīļotākajiem (biežāk iesūtītajiem) latviskajiem vārdiem.
7.2. Mazvārdība;
Latviskākā vārda meklējumos bija aicināti piedalīties visi, kas prot latviešu valodu vai to vēl tikai apgūst to.
6.4. Vārdu secība;
Aicinām lasītāju iepazīties ar pētnieku pārdomām un veiktajiem secinājumiem.
7.1. Liekvārdība;
No struktūras viedokļa šo kopumu veido gan atsevišķi primāri (neatvasināti) vārdi, gan arī dažādi atvasinājumi, salikteņi, vārdkopas un pat teikumi.
7.1. Liekvārdība;
Taču šajā kopumā netrūkst arī stilistiski ietonētu vārdu, kam valodā parasti ir arī stilistiski neitrāli sinonīmi:, – poētismu (piemēram, bāleliņš, kaisme, latve), vārdu ar humoristisku nokrāsu (ķiņķēziņš), sarunvalodas vārdu (ķeza), vienkāršrunas vārdu (mirla), novecojušu vārdu (abrkasis, dābolains, dore, pūrs), izloksnes vārdu (knupurs, lindruks) u. c. Pārskatot vārdu izvēles pamatojumus, šo kopumu var iedalīt trijās lielās grupās: skaniski latviskie vārdi, semantiski latviskie vārdi un funkcionāli latviskie vārdi.
4.1. Lietvārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Uzskatot šo vārdu kopumu, īpaši izceļas šajos vārdos lietoto skaneņu (l, m, n) un lūpeņu (b, m, p), kā arī priekšējo un vidējo ar zemu mēles pacēlumu izrunāto patskaņu (platā e un a) un pakaļējās artikulācijas rindas (o, u) patskaņu biežais izmantojums. Šeit patiešām acīmredzot galvenā loma lielākoties būs bijusi skanējumam, jo varam taču iedomāties, cika asāk un griezīgāk skanētu troksneņu grupas un šaurie priekšējās rindas patskaņi, piemēram, šajā akcijā iesūtītie citādi pamatotie pinkšķēt, pirkt, zirņi, no viduslejasvācu valodas aizgūtais dikti.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Par latviskiem akcijā bieži uzskatīti vārdā lietotie divskaņi (lielākoties ie un uo): biezpienmaize, ieva, krogs, liepa, pērkons, piens, ozols, šņore u. c. Un patiesi – latviešu divskaņi ie un uo ir īpaši: tieas ir senieais ei un pirmbaltu *ō, ko latvieši līdz ar lietuviešiem vienīgie no visa indoeiropiešu valodu atzara pārgrozījuši par attiecīgajiem divskaņiem un kas latviešu valodu lielā mērā atšķir no citām indoeiropiešu valodām.
4. Formveidošana;
Un tas nekas, ka vismaz daži no šeit minētajiem vārdiem ir aizgūti (piemēram, krogs, šņore, šķiņķis, šķūnis, kas nākuši no viduslejasvācu valodas) – tie, gadu simtiemos izrunājoti, ir ielauzīti latviešu mēlē un tādējādi rada iespaidu par latviskumu.
6.1. Saistāmība; 6.2. Savrupinājumi;
Un tiešām, tajos ieskatoties un ieklausoties, jūtama valodas spēja spēlēties ar vārdiem, tos apvienot un darināt, lai veidoradītu semantiski ietilpīgus unvārdus ar pavisam skaidru nozīmi izsakošus vārdus: caurbira, ciemkukulis, cukurgailītis, čučumuiža, diegabiksis, dievpalīgs, dritvaikociņ, gaiļbiksīte, jokupēteris, kājāmgājējs, krējumlaiža, krustnagliņa, labrītiņi, perampuika, pretpulksteņrādītājvirziens, rasaskrēsliņš, rāvējslēdzējs, sirdslieta, skursteņslauķis, sniegpulkstenīte, zirgābols. Salikteņu darināšana latviešu valodā patiešām jau izsenis ir bijusis un joprojām ir raksturīgs un produktīvs vārdu darināšanas paņēmiens.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kaut arī daži akcijas dalībnieki par „diviem vārdiem ar vienu nozīmi” izsakās kā par tikai latviešu valodai raksturīgu iezīmi, salikteņi ir izplatīti arī citās valodās, un to veidodarināšanā latviešu valoda ir ļoti iespaidotajusies no salikteņveidou radīšanā aktīvajiem vāciešiem, arī somugriem.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Taču jāpiekrīt, ka vārdu savienošanas paņēmieni un savienoto vārdu apvienotjaunās nozīmes arī latviešu valodā ir krāšņas un neparastas.
7.3. Neiederīgs vārds;
Starp tādiem nosaukminēti, piemēram, Auseklis, bāleliņš, cūkupupas, daina, desot, griķi, izkapts, Krievija, kukulis, ķeza, ķimenes, ķiņķēziņš, laipa, lats, līgo, mākonis, ņerga, pelavas, rudens, ruksis, rumulēt, saulgrieži, sienāzis, sils, sklandrausis, strādāt, šķīvis, tu, varavīksne, velns, viedoklis, un daudzi šim apgalvojumam arī atbilst.
7.3. Neiederīgs vārds;