Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4305 vienumi
Ja garā vesels cilvēks, labi zinādams, ka tam reiz jāšķiras no šiīs pasaules, tomēr piekopj savu veselību, velk savu dzīvību, cik ilgi tam iespējams, kamdēlļ tad lai tauta tīši nīkoņa bedrē dodas, tauta, kuras dzīvība kā daudz dzīvību dzīvība stipra un neziznīcināma, saprotams, ja tik šī tauta izrāda veselu garu, ja viņa prot cienīt savu dzīvību un nesteidzas prāta aklumā pārdot savu īsto dzīvību un iemainīt tās vietā svešu ēnas dzīvību.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Mīlenbahs raksta: “„Mums jāaudzina bērni, jaunā paaudze īstā latviešu tautas pašapziņā, lai mūsu valoda, kas apdāvināta no valdības ar tādām pašām tiesībām kā mūsu līdzpilsoņu valoda, turpmāk patiesi būtu līdzīgā godā un cieņā, kā vācu valoda, lai viņa vairs tā neslēptos, bet nāktu, kā pieklājas, klajā un izrādītos daudz, daudz vairāk uz ārieni, nekā tas bijis līdz šim.
1. Tehniskais noformējums;
Apsīšu Jēkabs norāda: "„Būtu jādomā, ka viņš pret tādiem valodas bojātājiem ducinātu kā pērkons, – taisnas dusmas, graizīga spalva te īsti būtu vietā – viņa saudzīgā, panesīgā daba apmierinājās ar lietišķu aizrādījumu vai atspēkojumu. “„Tikai lietišķi!” “„Nekad neaizskart personas!” “„Tikai ķildu vien ne!” Tā bij viņa devīze, pie kuras viņš pieturējās. /[../] Viņa dabas raksturīgākā iezīme bij lēnprātība, un pie visiem nopelniem, klusa pazemība, kas nemēdza par sevi runāt, ne ar’ tīkoja sevi stādīt pirmā vietā.
1. Tehniskais noformējums;
Tā viņš iemantoja sev sirdis, draugus un cienītājus"” (Apsīšu Jēkabs 1916).
1. Tehniskais noformējums;
Mīlenbaha pedagoģiskās darbības 25 gadu jubilejai veltītajā rakstā minēts: “„Cik pateicības mēs parādā Mīlenbaha kungam par viņa darbību, to varam tik tad īsti nojaust, kad apdomājam, ka viņam jāstrādā diezgan nelabvēlīgos apstākļos.
1. Tehniskais noformējums;
Mīlenbaha piemiņaikunga jubileja.
7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu “„vecie un jaunie” valodnieki.
1. Tehniskais noformējums;
Latviešu gramatikas vēstures pētījumos nav atrodams arī skaidrojums, kādi varētu būt iemesli abu minēto divdabju un arī atgriezenisko lietvārdu nepilnajām paradigmām un esošo locījumu homoformām.
7.1. Liekvārdība;
Lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis nominatīvā bieži ir arī salikto laika formu sastāvdaļa un dzimtē, skaitlī, locījumā saskaņojas ar teikuma priekšmetu (Māsa ir sakravājusies ceļojumam; Visi bija apsēdušies; Āboli drīz būs ienākušies); šai funkcijā atgriezeniskā divdabja lietojumā kļūdu parasti nav.
7.2. Mazvārdība;
Aplūkojot tuvāk lokāmo atgriezenisko divdabju nepareiza lietojuma gadījumous, redzami vismaz četri t. s. „nepareizību” paveidi, kur atšķirīgs var būt arī labošanas ceļš: 1) paradigmā neesošo formu kompensēšana ar neatgriezenisko divdabju nenoteikto vai noteikto galotņu formām (sk. arī (4a), (5a), (5b) piemērus): (9) a... no Vācijas puses tuvojošais negaiss ar zibeņiem un lietu pārāk neuzmundrināja .. (LVK2018) (ieteicamais labojums: [..] negaiss, kas tuvojās no Vācijas puses ..) b.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 10. Sekundāra kļūda;
Ja tiek apvienotas divdabju atgriezeniskās un neatgriezeniskās noteiktās galotnes, tad faktiski tiek radīts jauns divdabju locīšanas tips – jauktas paradigmas, kur formu izteiktā semantika nav būtiska un neitralizējas, turklāt šādas paradigmas parasti gramatikās nav bijušas pārstāvētas.
7.1. Liekvārdība;
Izņēmums ir D. Nītiņas (2013, 388) atgriezeniskā darāmās kārtas tagadnes divdabja (ar piedēkli -oš-) atšķirīgas, t. i., jauktas locīšanas paradigmas piedāvājums ar piebildi: “„Vai šīm paradigmām latviešu valodā ir gadījuma raksturs, vai arī tās nostiprināsies, rādīs laiks un valodas attīstība.” Tomēr jāatzīst, ka “„normalizējot” paradigmu jaukšanu, atgriezenisko divdabju pareiza lietošana latviešu valodā kļūs vēl neskaidrāka.
1. Tehniskais noformējums;
Abi šie vārdi latviešu valodā lietoti līdz Otrā2. pasaules kara beigām un ir bijuši neitrāli, bez negatīvas nozīmes, bet padomju laikā, saskaroties ar krievu valodas tradīciju, vārds žīds latviešu valodā tāpat kā krievu valodā iegūst negatīvu nozīmes niansi.
1. Tehniskais noformējums;
Rakstā apzīmējums laikmeta „pirkstu nospiedumi”, attiecināts uz latviešu valodas pārvērtībām krievu un citu valodu iespaidā, kas notiekušas 20. gs. otrajā pusē un 21. gs. sākumā, kad latviešu valodas vārdus, piemēram., zināt un mazulis, lieto tāpat kā krievu valodā un tiek aizmirsti latviešu valodā ierasti vārdi, kā nolaisties, nosēsties, nokrist, bet to vietā saka – piezemēties.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide;
Rakstā aplūkota arī vārdu priedēkļu un galotņu lietošana latviešu valodā, kas ir iespaidojusies no citām valodām un ir citāda, nekā tradicionāli pierasts un atspoguļots valodas normatīvajos avotos – gramatikās un vārdnīcās, un kas iezīmē latviešu valodas stāvokli mūsdienās.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos;
Zināt, pazīt, atpazīt, prast Jau vairāk nekā pusi gadsimtua vērojams, ka latviešu valodā paplašinās vārda zināt lietojums krievu valodas iespaidā, izspiežot vārdus pazīt, prast, mācēt.
4. Formveidošana; 6.1. Saistāmība;
Citas vārdnīcas, piemēram., „Latviešu literārās valodas vārdnīca”, papildina šo nozīmi ar piemēriem zināt dzejoli no galvas, zināt, kā (vai prast) salabot mašīnas motoru, bet literārajā valodā vārdu zināt neattiecina uz valodu prasmi, rakstīt un lasīt māku, – prast latviešu un lietuviešu valodu, prast (mācēt) lasīt un rakstīt.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme;
Kāda ir mūsdienu valodas prakse vārdu zināt, pazīt, prast lietošanā? „Latviešu valodas kultūras jautājumos” (1967) A. Vanags, iebilstot pret burtisku krievu valodas zināt pārcēlumu latviešu valodā, raksta: „([..)] nevietā lietots zināt, piemēram.: Rakstnieks labi zināja Baltiju, tās tautas, kultūru un vēsturi. Šajā piemērā atbilstošākais vārds būtu pazina.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr mūsdienu valodas praksē aizrādījums maz tiek ņemts vērā un šajā nozīmē biežāk lieto nevis pazīt, bet gan zināt vai atpazīt un no tiem veidotas darbības vārdu divdabju formas: Bieži viesi ir sabiedrībā zināmi (labāk: pazīstami) cilvēki, bet tos redzēt un satikt.. [..]. (Izklaide., 07.05.2013.) [..] pasaulē zināmais (labāk: pazīstamais) dizaina žurnāls „Wallepaper”. [..]. (www.diena. lv, 21.04.2013).) Jūs ziniet (pareizi: zināt, bet labāk: pazīstat) manu raksturu.
1. Tehniskais noformējums;
Latviešu valodas prast lietošanas tradīciju rāda „Latviešu literārās valodas vārdnīca”: prast – ‘Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt kādu darbību, uzdevumu u. tml.’ prot šūt, prot zīmēt, lasīt // Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, kas spēj runāt, lasīt (kādā valodā) saprast tekstus (tajā). [...] viņš labi prata angļu valodu un bez kādām grūtībām varēja lasīt katru grāmatu vai laikrakstu.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;