Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5214 vienumi
Ar sabiedrības un valodnieku pūliņiem tika panākts, ka 1989. gadā pieņēma pirmo Latvijas PSR Valodu likumu, kurā latviešu valodai bija atkal piešķirts valsts valodas statuss.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Atjaunotās valsts periods (1991–2018) Līdz ar Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanu 1991. gadā sāka reāli mainīties arī latviešu valodas un valodniecības stāvoklis valstī.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Vispirms 1992. gadā izveidoja Valsts valodas centru (sk. https://www.vvc.gov.lv/), ko vadījuši Dzintra. Hirša, Agris Timuška, Māris Baltiņš, tad Tulkošanas un terminoloģijas centru (1996), ko 2009. gadā pievienoja VVC. Centra ietvarosā darbojas Valsts valodas inspekcija, kā arī Latviešu valodas ekspertu komisija, kas regulāri izvērtē dažādus dokumentus, kodificē literārās valodas normas, sniedz atzinumus par dažādiem valodas jautājumiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
To sākotnēji vadīja dzejniece Māra Zālīte, pašlaik – Andrejs Veisbergs.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide;
Lielākie nopelni te Inai. Druvietei, kas ne tikai teorētiski ar rakstiem un grāmatām pamatojusi valodas politikas darbības, bet arī praktiski to realizējusi, būdama gan Saeimas deputāte, gan izglītības un zinātnes ministre.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Nozīmīga loma te Rīgas Latviešu biedrībai, pie kuras izveidota RLB lLatviešu valodas attīstības kopa (2001).
2.3. Sākumburti;
Būtiskas izpārmaiņas notikušas Latvijas Universitātē.
3. Vārddarināšana;
Neatkarības gados fakultātē bez jau minētajiem strādājuši vai arvien strādā arī Ina. Druviete, Jānis. Valdmanis, Anna. Vulāne, Lilija Jurģīte, Alberts Sarkanis u. c. valodnieki.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Liepājas Pedagoģiskais institūts (pēc tam akadēmija) 2009. gadā kļuva par Liepājas Universitāti.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Liepājas Universitātē iedibināta arī Antoņinas Reķēnas vārdbalva (kopš 2000. gada).
7.2. Mazvārdība;
Pēc neatkarības atjaunošanas augstākās izglītības iestāde izveidota Rēzeknē – Rēzeknes Augstskola (kopš 2016. gada – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija). Šeit realizēti daudzi projekti, kas saistīti ar latgaliešu rakstu valodu, ar latgalisko izlokšņu, ar citu valodu lietojumu Latgalē (Sanita Lazdiņa, H.Ilga Šuplinska, Heiko Martens, A.ntra Kļavinska u. c.).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Arī Daugavpilī kopš 1991. gada notiek regulāras starptautiskas konferences un kopš 1994. gada tiek izdots regulārs rakstu krājums “„Valoda dažādu kultūru kontekstā”.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Vairāki valodnieki darbojušies Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā – RPIVA, ko 2017. gadā pievienoja Latvijas Universitātei.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Tās rezultāti tika prezentēti lLetonikas kongresā (2005).
2.3. Sākumburti;
Latviešu valodas pētniecība un mācīšana citu valstu augstskolās pēc 1991. gada ir aktivizējusies.
7.2. Mazvārdība;
To joprojām pasniedz un pēta Lietuvā – Viļņas Universitātē, atjaunotajā Vītauta Dižā uUniversitātē Kauņā un citur.
2.3. Sākumburti;
Latviešu valoda tiek mācīta vairākās Polijas augstskolās – Varšavas Universitātē, kur ilgu laiku strādāja Aksels Holvūts un Monika Mihališina, Adama Mickeviča uUniversitātē Poznaņā, kur darbojas Nikole Naua.
2.3. Sākumburti; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Polijā iznāca arī izdevums „Linguistica Baltica” , bet tagad tiek izdots jauns žurnāls „Baltic Linguistics” (sk. http://www.balticlinguistics.uw.edu.pl/).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Daudz publikāciju par baltu valodām atrodams arī citā poļu izdevumā „Acta Baltico-Slavica”.
7.2. Mazvārdība;
Viņš ir arī žurnāla „Res bBalticae” izdevējs un galvenais redaktors.
2.3. Sākumburti;