Par to liecina arī A.ndreja Bankava (2003) s„Saīsinājumu vārdnīca” (Bankavs 2003), kas satuietver vairāk nekā 1000 veidojumu. Dažādāsu valodās dažādosu tekstos abreviatūras var sasniegt pat ļoti biežu lietojumu (5-–10 % teksta), piemēram, laikrakstu ziņās, specializētos medicīnas vai militāros tekstos (Crystal 2004,; Dent 2006, 140,; Alberti 2008,; Cartier 2009,; Elsen 2011, 109).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
To, kuras abreviatūras ltietok tulkotā, kuras nemainītā formā, nosaka veidojumaas, nosaka to nozīmīgums,ba un lietojuma biežums, specifiski vēsturiskie apstākļi, kad tās aizgūtas vai izveidotas, starpniekvalodu ietekme un atveides ērtums.
3. Vārddarināšana;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Tā, piemēram, ANO ir UNO tulkojums, bet NATO aizgūta nemainīgā formā(angļu United Nations Organization) tulkojums, bet NATO aizgūta kā netulkota abreviatūra (angļu North Atlantic Treaty Organization).
8. Tekstveide;
|
Nereti abreviatūras izpratnēvietā lieto vārdu ”saīsinājums”.
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Taču saīsinājuma jēdziens ir izplūdušāks un neskaidrāks unneskaidrāks, vairāk izplūdis, nereti iekļauj strupinājumus un saplūdeņus (LatviešuKoncepcija 2008, 105).
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Izšķirami vairāki abreviatūru paveidi: iniciālismi, akronīmi, grafiskās abreviatūras vai /saīsinājumi.
1. Tehniskais noformējums;
|
Vairumu salikteņveida abreviatūru veido divi (27 %), trīs (40 %), vai četri (17 %) burti (Bankavs 1997:, 11).
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
|
Tradicionāli abreviatūrām būtu jābūt samērā viegli izrunājamām un arī lietojumā vieglām unrakstāmām, kā arī atmiņā paliekošām, taču realitāte nereti ir atšķirīga.
7.3. Neiederīgs vārds;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Vairumu iniciālismu arī izrunā neatšifrētā veidā, bet dažus galvenokārt pilnā veidārunā lieto pilna nosaukuma formā, piemēram, LR (Latvijas Republika), RS (Rakstnieku savienība, SIA Rīgas sSatiksme), VW (Volkswagen).
2.3. Sākumburti;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Akronīmi ir salikteņabreviatūras, ko izrunājam kā pilnu kā vārdu: KNAB (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs), ANO (Apvienoto nNāciju oOrganizācija), LOK (Latvijas Olimpiskā komiteja), VEF (Valsts elektrotehniskā fabrika), HES (hidroelektrostacija), TEC (termoelektriskā ostacija), SIA (sabiedrība ar ierobežotu atbildību), LITTA (Latvijas iInformācijas tehnoloģijuas un telekomunikāciju apvienība).
2.3. Sākumburti;
3. Vārddarināšana;
4.1. Lietvārds;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Arī starp plaši lietotajiem akronīmiem ir gan daudz tulkoto aizguvumu gan tulkotā formā: ANO (Apvienoto nNāciju oOrganizācija, United Nations Organization, UNO), CIP (Centrālā Izlūkošanas pārvalde, Central Intelligence Agency, CIA), gan netulkotā formāo abreviatūru: NATO (North Atlantic Treaty Organization, Ziemeļatlantijas līguma organizācija), OPEC (Organization of the Petroleum Exporting Countries, Naftas eksportētājvalstu organizācija), NAFTA (North American Free Trade Agreement, Ziemeļamerikas bBrīvās tirdzniecības līgums), ISO (International Standards Organisation, Starptautiskā Standartu organizācija), UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, Apvienoto nNāciju iIzglītības, zinātnes un kultūras organizācija), SAS (Scandinavian Airlines (System), Skandināvu Aijas aviolīniju sistēma (Sas, vārds sistēma pēdējā laikā ir atmesta) s), HIV (human immunodeficiency virus, cilvēka imūndeficīta vīruss).
2.3. Sākumburti;
4.3. Īpašības vārds;
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Dažreiz aizgūtā abreviatūra sakrīt ar nosaukuma latvisko atveidi: PIN (personal identification number -, personīgais identifikācijas numurs), ECB (European Central Bank -, Eiropas Centrālā banka).
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.2. Mazvārdība;
|
No izrunas viedokļa akronīmi parasti vairāk atbilst ierastām latviešu valodas fonētiskām struktūrām, taču tie ne vienmēr tie ir ērti, īsi un skanīgi (Marchand 1969:, 452):, piemēram, RPIVA (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija), VARAM (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija), RSEBA(A) (Rīgas starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola)RSEBA(A) (Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola) vai VARAM (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija), kas asociējas ar verba varēt daudzskaitļa 1. personas formu.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
|
To, vai abreviatūra kļūst partiek veidota kā iniciālismus vai akronīmus, nosaka dažādi apstākļi, piemēram, abreviatūras garums.
4.1. Lietvārds;
6.5. Izteicēja izveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Parasti ļoti garas abreviatūras tiek veidotas tā, lai būtu izrunājamas kā akronīmu formāi, piemēram, PROMETHEUS (PROgraMme for a European Traffic of Highest Efficiency and Unprecedented Safety), SAPARD (Special Accession Programme for Agriculture and Rural Development), PHARE (Poland and Hungary: Assistance for Restructuring their Economies).
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Akronimizāciju ietekmē arī izrunājamības vieglas ērtums, citu valodu paraugs un gadījumssākotnējā lietojuma inerce.
3. Vārddarināšana;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Paretam iniciālismi un akronīmi kombinējas vienā abreviatūrā CD-ROM, savukārt, piemēram, CD-ROM [cē dē rom], savukārt abreviatūra UEFA tiek izrunāta pa pusedaļēji kā akronīms, pa daļaēji kā iniciālisms [u ef a].
2.1. Vārdu pareizrakstība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Lielo burtu abreviatūras terakstu valodā parasti neloka, bet runā galotnes var parādīties.:notiek leksikalizācija un gramatizācija, piemēram, Politiķi vēlas kontrolēt KNAB. [knabu].
5.2. Lieka pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Savukārt mazo burtu akronīmi pakļaujas parastajām morfoloģijas normām: vefs – vefiņš, vefā, vefietis:vārddarināšanas (vefs – vefiņš, vefietis) un formveides (vefā, vefu) normām, piemēram, Vefu uzskatiīja par pirmrindas fabriku;. Latvijas iespējamā nākotne – te būs mūsu nākošie vefi;. (Diena 14.9.2001); Vefiņš uzvarējis.
1. Tehniskais noformējums;
4.2. Darbības vārds;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Ir aizgūts jauns un plaši lietots abreviatūru salikteņa paveids/modelis, – defissaliktenis, kura pirmais komponents ir motivētājvārda pirmais burts, ar otro komponentu to vieno defise.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
8. Tekstveide;
|