Pilsoniskais dienas laikraksts „Kurzemes Vārds” sāk iznākt Liepājā 1918. g 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
Viss, ko uzceļ vai grib celt latvju nacionālā griba un sajūsma, satriec ļauna pretvara, kurai nav sejas, kuras mājvieta nav zināma, kura uzglūn mierīgam darbam no kaktiem, uz visiem ielu stūriem.” (Latvijas Sargs, 21.01.1919.) Metafora 1. Tehniskais noformējums; |
Naidīgās un ļaunās varas metafora ir izvērsta, turpinot to pašu domu: 1. Tehniskais noformējums; |
Igaunijas Republika savu neatkarību pasludināja 1918. g 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; |
Brīnums ir 1. Tehniskais noformējums; 4. Formveidošana; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Mūsdienās 1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; |
Iespējams, ka 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas; |
Beidzamajā laikā šķiet, ka 4. Formveidošana; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
Latvijā tādu zvēru pagaidām nav, toties Igaunijā ir veseli četri! [..] mītiskā dzīvnieka vārdā start-up vidē mēdz dēvēt jaunuzņēmumus, kuru tirgus vērtība tiek lēsta vismaz miljarda eiro vērtībā. [..] Latvija joprojām ir sava pirmā vienradža gaidās. [..] man gribas noticēt – agrāk vai vēlāk, bet vienradzis ganīsies arī Latvijā!” (Ir, 12.07.2018.) Metafora 1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Cerība, ka 1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Raksta nosaukumā „Pret čaulām” ietverta metafora (Ir Nauda, 08./09. 1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
Mazāk lietotām valodām ir svarīgs pienākums: pasargāt pasauli no lingvistiskas un kulturālas vienmuļības”. (Brussels 1995 1. Tehniskais noformējums; |
Vairākām tautām gan tepat kaimiņos (lietuviešiem, igauņiem), gan tālāk pasaulē (norvēģiem, mordviešiem, hantiem, kabardiešiem u. 1. Tehniskais noformējums; |
Vērojama arī abu rakstības tradīciju mijiedarbība dažādos latgaliešu rakstu valodas attīstības posmos. „Pēdējo gadu pētījumi latgaliešu rakstu valodas un literatūras vēsturē vedina domāt, ka tieši laicīgā garīdzniecība jeb Livonijas klērs ir aizsākusi latgaliešu rakstu valodas tradīciju, jo jezuīti 18. gadsimta 30. gados vēl ir diskutējuši par Baznīcas valodu Latgalē, tāpēc laikam nav nejaušs visai interesantais un savdabīgais jezuīta Georga (Jura) Špungjaņska mēģinājums rast kompromisa latviešu rakstu valodu 1732. gadā izdotajā gramatikā „Dispositio imperfecti..”, apvienojot abas galvenās dzīvās runas formas – lejaslatviešu jeb lejzemnieku un augšlatviešu jeb augšzemnieku.” (Stafecka 2004, 225, 226) 1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; |
Pārdaugavas hercogiste tika sadalīta divās daļās – Zviedru Vidzemē un Poļu Vidzemē jeb Inflantijā (Inflanty Polskie), kura palika Žečpospolitas sastāvā, bet 1772. gadā pēc Polijas pirmās dalīšanas tā tika pievienota Krievijai un 1802. gadā kļuva par Krievijas impērijas Vitebskas guberņas daļu (Barzdeviča 2013 1. Tehniskais noformējums; |
Tād 1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 8. Tekstveide; |
Kopumā var teikt, ka senākajā latgaliešu rakstības periodā (18. gs. sākums 1. Tehniskais noformējums; |
Starp citu, šis princips – respektēt iepriekšējo paaudžu lasītāja pieredzi un ieradumus – tiek ievērots arī vēlāk. Šajā apspriedē tiek pieņemts lēmums tuvināties baltiešu (lejas 3. Vārddarināšana; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Tiek arī nolemts, ka Baltijas rakstu valoda tiks mācīta, sākot ar 4. klasi, bet skolotājiem tiks rīkoti kursi: baltiešiem – Latgales izloksnes kursi, bet latgaliešiem – Baltijas rakstu valodas kursi (Svenne 1920). 1921. gada 17. augustā „Valdības Vēstneša” 183. numurā tiek publicēti Zigfrīda Annas Meierovica Ministru kabineta pieņemtie „Noteikumi par latgaliešu izloksnes lietošanu”, kuros norādīts, ka visām valsts iestādēm un amata personām jāpieņem iestāžu un privātpersonu iesniegumi latgaliešu izloksnē (kā redzam, valda ne tikai ortogrāfiskā, bet arī terminoloģiskā dažādība) un ka Latgalē valsts un amata personām, kā arī pašvaldības iestādēm ir tiesības lietot latgaliešu izloksni sarakstoties, kā arī sludinājumos un izkārtnēs (Noteikumi 1921). 1921. gada 21.–23. augustā notiek kārtējā ortogrāfijas apspriede.
1. Tehniskais noformējums; |
Arī latgaliešu diasporā Krievijā, kamēr vēl nebija 6.5. Izteicēja izveide; |