Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5214 vienumi
Rūķi( (vēlāk Rūķi-Draviņu), tad darbu turpināja Elfrīda Šmite, Milda Graudiņa, vēlāk arī– Benita Laumane, Brigita Bušmane, Anna Stafecka, Alberts Sarkanis, Anna Stafecka, Liene Markus-Narvila, Ineta Kurzemniece u. c. Latviešu dialektologi iesaistījušies arī divu starptautisku projektu – „Eiropas valodu atlantsa” un „Baltu valodu atlantsa” tapšanā. Īpaši Latgales izlokšņu, kā arī to vēstures izpētē izcila nozīme ir Antona Breidaka ieguldījumam.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Pirmā un joprojām visplašākā ir „Ērģemes izloksnes vārdnīca” (1977–1983), ko sagatavoja Elga Kagaine un Silvija Raģe.
4.3. Īpašības vārds;
Endzelīna „Latvijas PSR vietvārdu” divu sējumu iznākšanas bija jāgaida ilgi gadi līdz 2003. gadam, kad iznāca nākamais Latvijas vietvārdu vārdnīcas sējums. Tomēr v, bet līdz 2018. gadam tika izdoti vēl četri sējumi. Visus gadus aktīvi pie materiāla krāšanas un apstrādes strādājuši V.
6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Dambe, Ojārs Bušs, Laimute Balode, Dzintra Hirša u. c. Tieši viņi arī ir ievērojamākie Latvijas onomasti – īpašvārdu pētnieki, kas publicējuši arī daudzus rakstus zinātniskajā un populārajā periodikā.
1. Tehniskais noformējums;
Jau 1961. gadā iznāca ļoti nozīmīgais Dainas. Zemzares darbs „Latviešu vārdnīcas (līdz 1900. gadam)”.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Jau 1964. gadā Viļņā notika arī pirmā tolaik vissavienības baltistu konference, no konferencēm izauga tagad ik pa 5 gadiem rīkotais sStarptautiskais baltistu kongress.
2.3. Sākumburti; 7.2. Mazvārdība;
Tikai 1984.–1992. gadā tie līdz ar citu konferenču referātiem tie iekļauti krājumā „Valodas aktualitātes”.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu valodnieku devuma apkopošanai 1975. gadā iznāca pirmā plašākā valodniecības darbu bibliogrāfija – Dzidras Barbares sastādītā „Latviešu padomju valodniecība 30 gados.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Tai sekojuši bibliogrāfiski pārskati dažādos turpinājumizdevumos. 1967. gadā nodibināja pirmo balvu par zinātniskiem sasniegumiem latviešu valodniecībā – Jāņa Endzelīna prēmiju (tagad vārdbalva), ko LZA piešķir joprojām.
7.2. Mazvārdība;
Latviešu valodnieki trimdā ne tikai pētīja valodu, publicējās citzemju izdevumos, piemēram, „Språkliga Bidrag”, „Studi Baltici” u. c., bet arī veicināja latviešu valodas uzturēšanu trimdas sabiedrībā, popularizēja savus sasniegumus, rakstot dažādos latviešu izdevumos.
1. Tehniskais noformējums;
Speciāli valodniecībai bija veltīts atjaunotais „Ramaves” izdevums „Ceļi” (1961–1991), kas iznāca gan neregulāri, bet ilgus gadus. Īpaši valodas kopšanai Čikāgā 1980–1987 izdeva žurnālu „Vēstis” (1980–1987).
1. Tehniskais noformējums;
Tās pirmais izdevums parādījās vēl 1942. gadā Rīgā, taču pēc tam līdz pat 1987. gadam iznāca vēl pieci izdevumi ārzemēs, kā arī divi izdevumi jau atkal Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas.
7.2. Mazvārdība;
Atzīmējot nozīmīgus valodniecības darbus, kopš 1979. gada tieka pasniegta Annas Ābeles piemiņas fonda balva.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Savukārt Eiropā kopš 1971,. gada Stokholmā, reizi divos gados tika organizēta Baltijas studiju konference Skandināvijā.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr visražīgākais cittautu pētnieks, kas rakstījis gan par gramatikas, gan rakstu valodas vēstures jautājumiem, ir Austrālijas Flindersa Universitātes profesors Trevors. Fennels, kas ir publicējis neskaitāmdaudzus rakstus un grāmatas, tostarp 17. un 18. gs. latviešu gramatiku un vārdnīcu jaunizdevumus.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jau drīz pēc kara pārtrauca izdot periodiku latgaliski, cita literatūra iznāca ļoti maz, turklāt arī tikai līdz 60.sešdesmito gadu sākumam.
1. Tehniskais noformējums;
Redzamākie latgaliešu valodas pētnieki un popularizētāji šais trimdas gados bija Miķelis Bukšs, Jāzeps Lelis, Valdis Zeps u. c. Vēl smagākā situācijā nonāca lībiešu valoda.
1. Tehniskais noformējums;
Vienīgi Pēteris. Dambergs sadarbībā ar igauņu un somu pētniekiem, kā arī Latvijā dzīvojošo Tenu Karmu sagatavoja vairākus manuskriptus, palīdzēja citiem pētniekiem.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Jau kopš 1978. gada notika „Valodas prakses diena”. 1983. gadā darbu sāka jaunizveidotā LVU Pedagoģijas fakultāte, kurā gatavoja arī latviešu valodas skolotājus.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Tajā par mācībspēkiem strādāja daudzi pazīstami valodnieki – Daina. Nītiņa, Aina. Blinkena, Antons. Breidaks, Dace. Markus, Anna Vulāne u. c. Valodas statuss un tās faktiskais lietojums bija arī viena no pirmajām atmodas laikā pacelizvirzītajām problēmām.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;