Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Lai darītu galu šādai brīvai un nekonsekventai kalendāru izdevēju rīcībai, viņš ierosināja pie evaņģēliski luteriskās baznīcas sinodes veidot komisiju, kura tad sastādītu “„latviešu kristāmo vārdu” sarakstu.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Nekāda komisija šai reizēgan netika izveidota netika, bet savdabīgu akcentu šai problemātikā ienesa 1923. gada 19. oktobrī publicētais iekšlietu ministra A. Birznieka rīkojums (Rīkojums 1923).
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tajā viņš atbilstoši Lāčplēša kara ordeņa domes lēmumam, uzaicina kalendāru izdevējus pārcelt vārdu «Lāčplēsis” no 17. oktobra uz 11. novembri, kad dibināts Lāčplēša kara ordenis.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Viņš krasi vērsās pret daudzu Vecās derības cilmes vārdu esamību latviešu kalendārā (paplašinot šo izpratni pat līdz Jānim, Miķelim, Tomam, Jāzepam un Jēkabam), kā arī pret citiem, viņaprāt, vairs nelietotiem aizgūtiem vārdiem, kā Romāns, Silvestris, Minjona, Tusnelda, Bonifācijs, Ella (viņam tā asociējās ar elli), Ferdinands, Teodosija (Sanders 1932).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
To vietā bijuši ieteikti daudzi veiksmīgi latviski atvasinājumi un aizguvumi no baltu mitoloģijas (Aina, Ausma, Mirdza, Velta, Maiga, Auseklis, Austris, Ziedonis), bet bijuši arī gluži dīvaini un citādi gluži nepieņemami vārdi (Vilkulauzis, Spēklauzis, Ragpūtis, Gaišreģis, Dzestra, Vargribis, Pikols, šai sarakstā minotēta arī Laumua, jo tā esot ļauna teiksmu būtne,).
5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Viņaprāt, tas pa daļai skaidrojams ar to, ka eEvaņģēliski luteriskā baznīca kalendārā ievietoto vārdu sarakstam nekad nav piešķīrusi pienācīgu vērību.
2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Rezervi jaunu vārdu ievietošanai, lai nepieblīvētu kalendāru, viņš saskatīja iespējā atmest pēdējo gadu latviskos atvasinājumus un saīsinājumus.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pēc viņa ieceres katrā dienā vēlams tikai viens vārds, bet, lai izvēli atvieglotu, viņš rakstam pievienojis izvērstu tabulu, kurā sastatīdamjis nosacīti starptautiskos un baznīcas vārdus ar latviskajiem vārdiem (sk. 1. tabulu).
4.2. Darbības vārds; 6.2. Savrupinājumi; 7.2. Mazvārdība; 6.8. Palīgteikuma tips;
Pirmā reālā kalendārvārdu sakārtošanas komisija tika izveidota 1935. gada jūnijā pēc izglītības ministra Ludviga Adamoviča ierosinājumāa, lai latviskotu kalendāra vārdus (Rīts 1935).
6.1. Saistāmība;
Blese, kurš arī sniedza plašāku atskatu par tākomisijas darbību (Blese 1936).
7.3. Neiederīgs vārds;
Dažkārt maldīgi kalendāros atrodamos vārdus maldīgi dēvē par oficiālo kalendārvārdu sarakstu, tomēr tas nekad nav aptvēris visus lietotos personvārdus, un tam ir ieteikuma raksturs, neierobežojot vecāku tiesības izvēlēties saviem bērniem vārdus un Dzimtsarakstu departamenta darbiniekiem – tos reģistrēt (ja vien tvārdiem netrūkst galotnes vai nav citu neatbilstību latviešu valodas normām). Šajā sarakstā iekļauti latviešu lingvistiskajā kopienā tradicionāli lietotie un populārākie vārdi, tādēļ laiku pa laikam (parasti reizi 3-–4 gados) šo sarakstu nepieciešams nedaudz precizēt un papildināt.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Plašāk par tajā veiktajām pārmaiņām pēckara gados lasāms šajā krājumā ievietotajā D. Liepas rakstā. Katrā gadījumā šim mērķim tad izveidota īpaša speciālistu komisija, kura pieņem attiecīgu lēmumuĀrijas Iklāvas un Dites Liepas rakstā „Kas Daiļprātiņam kopīgs ar Dārdzīti?”. Kopš Valsts valodas centra pēdējās būtiskās funkciju paplašināšanas 2009. gadā, tkad centram pievienojota valsts aģentūru “a „Tulkošanas un terminoloģijas centrs”, kalendārvārdu komisija uz sēdēm ir pulcējusies divas reizes – 2011. un 2014. gadā. Šajās reizēs komisijāsēdēs darbojās valodnieki, kas specializējušies personvārdu jautājumos, kā arī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta un Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes speciālisti, pieņemot lēmumus; lēmumi pieņemti pēc konsensa principa. 2011. gadā saraksts tika papildināts ar 12 sieviešu un 9 vīriešu vārdiem, nemainot iepriekšējos darbības principus, kas balstījās uz vārda cilmi, nozīmi un labskaņu, tāvārda lietojuma biežumu un stabilitāti, kā arī tā tradicionalitāti un atbilstību latviskajām vārddošanas tradīcijām.
6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Lai novērstu pārspīlētu kalendārvārda saraksta pieaugumu un veidotu labāk saprotamas ronbežas starp latviešu tradicionālo vārdadienu kalendāru un paplašināto vārdadienu sarakstu, pēdējā komisijas sēdē 2014. gadā lēmumu pieņemšanā tika ievēroti nedaudz citādi principi.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Līdzīgs princips attiecināts arī uz viena vārda fonētiskajiem variantiem (ar garumzīmi vai bez tās) un analoģiskiem sieviešu vārdiem, kuru vienīgā izšķirība ir galotne –-a vai –-e.
1. Tehniskais noformējums;
Tāpat lielāka nozīme piešķirta vārdu baltiskajai cilmei un faktam, ka šis vārds kādreiz latviskajā kalendārā jau bijis, bet no tā laika gaitā kādu iemeslu dēļ ir izņemts.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Taču kalendārvārdu komisijas lēmumi uzskatāmi par ekspertu viedokli, kas nav apstrīdams ne kā administratīvs akts (jo tam nepiemīt administratīvā akta obligātās pamatpazīmes), ne kā iestādes faktiskā rīcība, jo tie privātpersonām nav saistoši un nerada tām tiesiskas sekas; komisijas juridiskais statuss nav noteikts, jo nevienā normatīvajā aktā nav tieši reglamentēta komisijas darbība un kompetence, tādēļ tās izveidošanas pamatu netieši paredz Ministru kabineta 2005. gada 22. marta noteikumi Nr. 202 "„Valsts valodas centra nolikums"”, kuru 3.4. apakšpunktā viena no iestādes funkcijām ir "„sekmēt valodas kultūrvides sakārtošanu"” un 8.3. apakšpunktā noteikta centra direktora kompetence iestādes funkciju veikšanai izveidot centra pastāvīgās komisijas un citas komisijas.
1. Tehniskais noformējums;
Tomēr jāuzsver, ka šāda problēmas izpratne radāusies apstākļos, kad vēl nebija izveidota par tautas tradicionālo kultūru visā tās daudzveidībā atbildīga iestāde – Latvijas Nacionālais kultūras centrs; Tieslietu ministrija, kas īsteno Valsts valodas centra darbības pārraudzību, uzskata abu kalendārvārdu sarakstu uzturēšanu par iestādes pašiniciatīvu, ko tā īsteno, vienīgi apzinoties objektīvu nepieciešamību šādas darbības veikšanai.
6.5. Izteicēja izveide;
Saistībā ar šīs komisijas darbības analīzi konstatējams, ka runa ir par oficiālās informācijas avotu, nevis tiesību avotu, proti, tiesību principu, ko jurisprudence atzīst par pašsaprotamu, respektīvi., par tādu, kas nav jāpierāda un nav jāpakļauj kritikai. Ņemot vērā faktu, ka latviskā vārddošanas un vārdadienu svinēšanas tradīcija neapšaubāmi ir būtisks un raksturīgs tautas nemateriālās kultūras būtisks un raksturīgs elements, kas tieši attiecināms arī uz nacionālo identitāti un sabiedrības integrāciju, Valsts valodas centrs joprojām paliek ieuzskatosa, ka kalendārvārdu saraksta uzturēšana drīzāk atbilstus drīzāk būtu jāuztur Kultūras ministrijas atbildības sfērai.
2.2. Saīsinājuma izveide; 3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Par būtiskākajām šāda risinājuma priekšrocībām jāmin privātpersonas interesēm vairāk atbilstošāks lēmumu pieņemšanas raksturs, vienlaikus skaidrāk uzsverot vārddošanas tradicionālo raksturu un pasargājot sarakstu no īslaicīgām modes tendencēm, un saglabājot tajā pašlaik reti lietotus, bet vēsturiski nozīmīgus vārdus, kam ir būtiska nozīme latviešu gadskārtu tradīcijās.
4.3. Īpašības vārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Turklāt šāds risinājums ļautu vārddošanas un vārdadienu svinēšanas tradīcijas skatīt plašākā tradicionālās kultūras kontekstā, neuzsverot vienīgi tiesiskos jautājuma aspektus, kuri, kā jau minēts, ir visai neskaidri.
2.1. Vārdu pareizrakstība;