Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5214 vienumi
Komisija šai sakarā norādīja, ka šajos priekšlikumos slēpjas lielas briesmanopietns apdraudējums valodas politikai: „Valsts valodas komisija, izskatot ierosinājumu apvienot valodas institūcijas, norāda, ka esošais apvienošanas plāns IZM paspārnē apdraud valsts valodas un valodas politikas ilgspēju.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Apvienošana vienā institūcijā būtu pieļaujam,a tikai gadījumā, ja šī jaunā institūcija būtu neatkarīgā statusā MK pakļautībā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Taču arī šādā gadījumā būs nepieciešams atvērt vairākus likumus, tai skaitā Valsts valodas likumu, kas pašlaik ir ļoti nevēlams.
6.1. Saistāmība;
Komisijas darbs galvenokārt fokusējās uz „Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnēm”, mediju valodas jautājumiem (subtitrui un balss ieskaņojumui ārzemju filmās).
6.1. Saistāmība;
Un tas notika laikā, kad valsts krīzes situācijā bija atradusi līdzekļus kursiem bezdarbnieku valodas prasmju celšanais kursiem.
6.1. Saistāmība; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
KomisijaVVK bez panākumiem centās šo jautājumu risināt ar vairākām atbildīgajām institūcijām, kamēr beidzot Pprezidents sasauca tās kopā sēdē Pilīuz sēdi un paziņoja, ka šai sēdē risinājums būs jāatrod.
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pēc ģeopolitiskajām nobīdēm, kas sākās pēc Gruzijas (2008), un īpaši Ukrainas (2014), konfliktiem, Eiropas attieksme pret Krieviju un pret tās uzbrukumiem Baltijas valstu valodas politikai kļuva skeptiskāka, pārmetumu un aizrādījumu apjoms kritās. 2009. gadā turpinājās diskusija par mazoajām skolu jautājumu unām un to likvidēšanas ietekmi uz latviešu valodas vidi.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
KomisijaVVK arī atbalstīja jaunās tehnoloģijas kā inovatīvu nozari, kurā Latvijā ir izcilības potenciāls. Šī joma palīdz latviešu valodas jautājumu risināšanā Eiropas SavienībasS mērogā, izmantojot Eiropas SavienībasS finansējumu (latviešu valodas korpusa izveide, CLARIN projekts).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Komisija norādīVVK paziņoja, ka realizēt šo plānu var tikai izdarot izmaiņatad, ja tiek mainīts Imigrācijas likumās un 733. noteikumos,i Nr. 733, kas nozīmētu atceļolt latviešu valodas prasmes nepieciešamību un, tā sagraujot rūpīgi izveidoto valsts valodas aizsardzības sistēmu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
KomisijaVVK norādīja, ka valodas jautājums šī plāna sakarā nekad netiek aplūkots un pieminēts. 2010. gadā turpinājās darbs ar likumvides jautājumiem.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Augstākās izglītības likums bija iestrēdzis, bet Kkomisija izteicās par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (EPL) nepilnībām.
2.3. Sākumburti; 6.1. Saistāmība;
Izskatot EPL likuma redakciju pirms trešā lasījuma un ņemot vērā, ka likums būs būtisks valodas situācijai Latvijā un valsts valodas statusam nākotnē (to nostiprinot vai vēl plašāk paverot durvis krievu valodai un Krievijas informatīvajai telpai), KomisijaVVK secina, ka likums esošajā formā nevis stiprina, bet gan vājina valsts valodas pozīcijas elektroniskajos medijos.
2.2. Saīsinājuma izveide;
VVK uzskatīja, ka likuma tekstā nepieciešamas vairākas izmaiņas un precizējumi par televīzijas raidījumu svešvalodās nodrošināšanu ar subtitriem vai sinhrono tulkojumu latviešu valodā, latviskās produkcijas apjomu, izvairīšanos no neskaidriem formulējumiem par ES dalībvalstīs veidotajiem audiovizuālajiem darbiem, kur viegli iespraukties Krievijas medijiem, u. c. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums tika pieņemts 2010. gadā.
1. Tehniskais noformējums;
Tika runāts arī par Saeimas deputātu valodas prasmēm (deputāta Valērija Kravcova sakarā), zināmā veidmērā atgriežoties pie viena no Kkomisijas izveides iemesliem. 2011. gadā valstī sākās diskusija par mazākumtautību skolu speciālā valodas režīma maiņu, proti, pilnīgu pāreju uz latviešu valodu skolās.
2.3. Sākumburti; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Augstākās izglītības jautājumi un latviešu valodas loma tajaugstākajā izglītībā palika dienaskārtībā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Organizēt masveidīgu pāreju uz apmācību tikai angļu valodā ir bezjēdzīgi (vai studiju beidzēji būtu domāti eksportam), zaudētu jēgaustu nacionālās terminoloģijas izveides jēga, un no valodas politikas viedokļa tam būtu graujošas sekas.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tika rosināts palielināt latviešu valodas īpatsvaru mazākumtautību skolu sākumklasēs, kad bērniem to apgūt ir vieglāk, tā nostiprinot valodas zināšanas. Vēl kāds aicinājums vērsās pieTāpat VVK lūdza valdības locekļiemus un valsts amatpersonām -as oficiālās intervijās LRatvijas plašsaziņas līdzekļos runāt tikai latviešu valodā, tā stiprinot tās prestižu un lietojumu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tieslietu ministrijai vajadzētu analizēt situācijuas tiesiskumu gadījumos, kad intervija tiek atteikta, ja runātājs atsakās runāt krieviski. Šāda situācija bija visai izplatīta arī valsts TVtelevīzijas un radio kanālos. 2011. gadā par Valsts prezidentu tika ievēlēts Andris Bērziņš (2011-–2015), kas valodas jautājumu neuzskatīja par prioritāru.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība;
Drīz vien nāca kritiskais moments – referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu.
7.1. Liekvārdība;
Sabiedrībā bija iestājies zināms apjukums, daudzi, tostarp Pprezidents, uzskatīja šo jautājumu par absurdu un tāpēc par ignorējamu. Šāda nostāja varēja novest pie bēdīga rezultāta, vai vismaz divdomīgas interpretācijas gadījumā, ja divvalodības piekritēji nobalsotu par, bet pretējais viedoklis paliktu mazākumā (pat ja balsotāju skaits būtu nepietiekams referenduma leģitimitātei). 2012. gada sākum Kā komisija pakāpeniski pielauzārliecināja prezidentu mainīt savu nostāju, un nāca klajā ar VVK paziņojumu: „Valsts Vvalodas komisija uzskata, ka Latvijas Republikas Satversmes 4. pants: " – „Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda."” – ir viena no Satversmes kodola normām, kas pamato Latvijas valsts pastāvēšanu un identitāti, Latvijas tautas saliedētību un latviešu valodas kā valstsnācijas valodas loģisko statusu.
2.3. Sākumburti; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda; 10.4. Sekundāra: sākumburti;