Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6638 vienumi
Vācu oriģināls viscaur ieturēts vienskaitļa otrās personas uzrunas formā, tas sakāmo padara personīgu, radot iespaidu par autora tiešu vēršanos pie uztvērēja. Kristofora. Fīrekera atdzejojumā tik tieša klātbūtnes sajūta nerodas, viņš brīvi pāriet no tiešas uzrunas uz vispārīgiem apgalvojumiem.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Acīmredzot 17. gadsimtas. otrajā pusē Kurzemes hercogistē pēc Fīrekera vērojuma šī tēma zemniekiem bijusi pārāk tāla.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Interesanti atzīmēt, ka aptuveni simts gadus vēlāk turpat Kurzemē vienu no šīs dziesmas vēlākajiem variantiem ar nosaukumu „Ceļa rādītājs uz taisnu dzīvošanu” latvisko un izvērš 56 (!) pantos Gothards Frīdrihs Stenders (Gotthard Friedrich Stender) (Stenders 2001, 163–172).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Laiki ir mainījušies – apgaismības gadsimtam raksturīgā garā Stenders rada vienu no, iespējams, savām visplašāk pazīstamajām kvartām: Cik spēdams, mācies grāmatas! / Tas prātu uzcilā, / Tas ved pie augstas gudrības / Un godu sataisa. (Stenders 2001, 170) Savukārt 19. gadsimtās. Baltijas vācu tautas apgaismotāju idejām seko ne viens vien latviešu prozaiķis un dzejnieks, piemēram., viņu vidū arī latviešu stāstnieks Juris Neikens, kura nelielajā literārajā mantojumā tieši aforistiskā dzeja ieņem savu nozīmīgu vietu: Vai tavs mūžs kam lieti der, / To vis neteic ilgie gadi, / Vien tas brītiņš dārgi sver, / Ko ar labiem darbiem vadi (Neikens 1924, 230).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Noslēgumā jāatzīst, ka K. Fīrekera labskanīgie, ritmiskie latviešu garīgo dziesmu teksti ir lielisks pētniecības priekšmets joprojām – tie sniedz priekšstatu par 17. gadsimtas. vācu literāro tradīciju un vienlaikus arī par Kurzemes latviešu vidē strādājušo izglītoto vāciešu rūpību un uzmanību pret mūsu valodu un garīgo pasauli, ar latviešu valodas un kultūras elementu prasmīgu lietojumu kristīgos tekstus darot tuvākus un saprotamākus to uztvērējiem -– latviešiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Ne velti 17. un 18. gadsimtas. miju dēvē par pirmo zelta laikmetu latviešu literatūrā (Spekke 2003, 198).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Brīdī, kad zemnieku vidū zināšanas galvenokārt izplatās orāli audiālā ceļā, tieši skanīga dziesma kā ticības stiprinātāja nospēlē būtisku lomu. 1727. gadā, vairāk nekā 4četras desmitgades pēc K. Fīrekera nāves Kurzemes latviešu dziesmu grāmatas ievadā Kurzemes superintendents Aleksandrs Grēvens (Alexander Gräven) atzīst: „Kad es 1699. gadā strādāju Codes, drīz pēc tam Lambārtu draudzē, vēlāk kopš 1713. gada Salgalē, tad Sēlburgā un Sunākstē, visās vietās es iepazinu nabaga ļaužu trūcīgās kristīgās zināšanas.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pēc līdzības ar Moljēra sīkpilsoni, kurš brīnījās, ka visu mūžu runājis prozā, katrs no mums var apgalvot, ka par daudziem jautājumiemkārt lietojam terminus, kurus bieži uztveram kā pašsaprotamus un vienmēr bijušus, ikdienā nepadomājot, kas un kad pielicis pūles, lai tie taptu.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Precīzākas terminoloģijas sākumi datējami ar senākajiem (XVI16. gs. beigu un XVII17. gs.) iespieddarbiem, tomēr šai laikā grūti nospraust robežu, kad tur lietotais vārds uzskatāms par vispārlietojamās leksikas daļu, bet kad – par terminu (Baltiņš 2013b).
1. Tehniskais noformējums;
No šī laikmeta bieži citēts „Augstas gudrības grāmatas” (1796) fragments par grūtībierobežotām iespējām aprakstīt iepriekš neaplūkotus jautājumus kaut ko vēl līdz tam no, ko izjutis autors, Gotfrīdas Friīdrihas Stenderas (Vecā Stendera) pietnas grūtības Stenderam radās, aprakstot joais Stenders), gadījumos, kad vēstījuma teksts prasīja lielāku terminoloģisko precizitāti.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
XXVII nodaļas noslēgumā viņš atzina, ka „nabaga Latviešu valodai vārdi trūkst, no augstām garīgām lietām samanīgi rakstīt”, bet uzskatīja to par pārejošu, jo, līdz ar tautas izglītības līmeņa celšanos, „arīdzan augstāki un skaidrāki gudrības vārdi rasies” (Stenders 1988).
5.2. Lieka pieturzīme;
Ar šādām grūtībām saskāries ikviens, kas meklē apzīmējumus jēdzieniem, kuri valodā līdz tam nav aprakstīti, jo "„Augstas gudrības grāmata"” iepazīstināja ar astronomiju, ģeogrāfiju un daudz ko citu (Stradiņš 1988).
1. Tehniskais noformējums;
Stendera tradīcijas laicīgās literatūras ziņā turpināja Matiāss Stobe, izdodot žurnālu ar daudzpusīgu tematiku "„Latviska Gada Grāmata"” (1797-–1798).
1. Tehniskais noformējums;
Terminoloģijas izveide pakāpeniski aktivējās līdz ar pirmā nedēļas laikraksta "„Latviešu Avīzes"” nodibināšanu 1822. gadā, jo ikvienas jaunas tēmas aplūkošana neizbēgami prasīja arī iepazīstināšanu ar jauniem jēdzieniem.
1. Tehniskais noformējums;
Tiklīdz avīzē parādījās ziņas par krievu-turku karu 1828.-–1829. gadā, tā aprakstos par tāšī kara norisi skaidroti vārdi adjutants, aubice, brigāde, divizione u. c. (Ošs 1935).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt drīz pēc tam, kad arī zemniekiem kļūst pieejami banku finanšu pakalpojumi, parādās izvērsti (kaut no mūsdienu skatījuma dažkārt panaivi) šīs nozares terminu skaidrojumi (P. 1846): „Original ir Latieneru vārds un iezīmē tādu rakstu, kas nav no cita raksta norakstīts, bet kas ir pirmais raksts.. [..]. Tos augļus, ko nauda ienes, sauc vāciski: interessen jeb cins, un tos papīrus, kas apzīmē, cik augļu gaidām: cins-kupon; mēs to vārdu cins-kupon esam latviski pārcēluši: augļu-izrādītājs.” Kaut gan vairumā gadījumu tikai transkribēti vācu vārdi, tomēr dažkārt (līdzīgi minētajam augļu-izrādītājam) ieteiktas pietiekamiitin veiksmīgas latviešu atbilsmes, piemēram, ciltsmuiža (vācu Majorat), gruntes-nauda (vācu Antritts-Summe), kredit-biedrība, obligaciones jeb naudas-ķīlas zīmes (vācu Sandbrief).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Laikrakstā "„Mājas Viesis"”, kurš tā pastāvēšanas pirmajos gados sevi pozicionēja kā "„laicīgu lapu"” un kļuva par nosacītu opozīciju konservatīvu mācītāju vadītajām "„Latviešu Avīzēm"” (Līgotņu Jēkabs 1934; von Hehn 1938), atrodami vairāki plaši raksti par laikmeta aktualitātēm. Šai laikā sāka straujāk attīstīties populārzinātniskās literatūras žanrs, kurš ne tikai sniedza derīgus padomus ikdienas dzīvei, bet pirmām kārtām apmierināja lasītāja intelektuālās vajadzības.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Spilgts piemērs šai ziņā ir 1857. gadā publicētais dabas zinātnēm veltītais Krišjāņa Valdemāra raksts, kura ievaddaļā teikts, ka „latviešu valoda tādiem stāstiem [proti, dažādu tehnikas jēdzienu izskaidrošanai – M. B.] vēl nav diezgan ielocīta, vārdu pietrūks, un būs jātaisa jauni latviski vārdi, vai jāpieņem sveši skunstes vārdi, it kā citas tautas mēdz darīt.” (Valdemārs 1936).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
No minētajiem terminiem svarīgākie ir matērija (vācu Materie), elementi jeb gruntslietas, vienkārtīgas lietas (vācu einfache Stoffe), metāli, ķīmnieki (vācu Chemiker, t. i., ‘tie, kas ar ķīmijas skunsti nodarbojas’).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Valdemārs, „lai pierādītu, cik bagāta latviešu valoda šinī lietā ir”, cenšas atvedināt izvērstu terminu sistēmu, piemēram, skābums (vācu Säure), oksīds (vācu Oxyd) jeb skābeklis vai oksiduls (vācu Oxydul) jeb paskābeklis.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;