Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6685 vienumi
Fīrekera studiju laiks – 17. gadsimtas. 30. gadi ir arī pirmās vācu poētikas autora Martina Opica (Martin Opitz) audzēkņa un sekotāja, dzejnieka Paula Fleminga (Paul Fleming) darbības laiks Baltijā. P. Flemings vairākus gadus uzturējies Tallinā, kur ne tikai mēģinājis dibināt ģimeni, bet arī atradis ieinteresētus sekotājus un izveidojis dzejnieku pulciņu. 1633. gadā viņš nepilnu mēnesi pavadījis Rīgā, tomēr nekādu sīkāku ziņu par tiešu viņa saskari ar Vidzemes latviešu daļas vai Kurzemes literātiem nav.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Iespējams, arī K. Fīrekeram M. Opica teorētiskie raksti un P. Fleminga netiešā klātbūtne devusi vienu otru poētisku impulsu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Dzejot, turklāt sillabotoniski, Fīrekers sāk Tērbatas uUniversitātes laikā, par to liecina pāris viņa dzejoļi, viens no tiem, tapis 1631. gadā vācu valodā, sacerēts aleksandriešos (Draviņš 1944, 125).
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Domājams, lielāko daļu dzīves K. Fīrekers strādājis par mājskolotāju Kurzemē -– Pienavas muižā, dzīvojis arī Džūkstes pagastā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Lielāko daļu dziesmu K. Fīrekers atdzejojis no reformācijas laikmeta un 17. gadsimtas. sākuma vācu dziesmu grāmatām, starp tām arī Mārtiņa Lutera (Martin Luther) sacerēto luterāņu baznīcas himnu „Ein fester Burg ist unser Gott” („Dievs Kungs ir mūsu stipraā pils”).
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 4.3. Īpašības vārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Iespējams, ka baroka laikmeta vācu pamattekstu krāšņā valoda mazināja Fīrekera atdzejotāja fantāziju, ko savukārt bija veicinājuši iepriekšējā perioda rāmie un vienkāršie teksti. Bet iIespējams, jaunāku dziesmu latviskošanai Fīrekeram pietrūka laika, kā jau norādījis viņa kolēģis un Kurzemes baznīcas galva Heinrihs Adolfijs (Heinrich Adolphi), mūža pēdējos gadus Fīrekeru vajājušas slimības, kas laupījušas spēju nopietni strādāt. Šajā rakstā pievērsīšos trim Fīrekera dzejas aspektiem: pirmkārt, mēģinot ārdīt kādu nostiprinājušos mītu, skaidrošu, kāpēc Fīrekera dzejā ir tik daudz deminutīvu; otrkārt, pievēršot uzmanību skaniskajiem efektiem, īpaši reduplikācijai, viņa atdzejojumos, norādīšu uz saikni starp Fīrekera latviešu valodas un kultūras studijām un viņa latviski rakstīto dzeju, un visbeidzot, treškārt, analizējot kādā viņa dziesmas tulkojumā izmantoto bagātīgo un krāšņo sinonīmiju, ielūkošos latviešu aforistiskās dzejas sākotnē.
2.4. Īpašvārdu atveide; 7.1. Liekvārdība;
Pirmās baznīcas dziesmu grāmatas latviešu valodā, kā zināms, saglabājušās no 16. gadsimtas. beigām.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Ar reliģiskām tēmām saistītas aliterācijas dziesmu un sprediķu tekstos lietotas arī turpmāk: Dieva dēls, krusta koks, velna viltība, skaidra sirds u. tml. Dažviet atrodamas arī šķietamas atskaņas, kas radušās tuvu stāvošu vienādformas vārdu vārda formu dēļ: Sweetäs denäs Dewe warde walköth / ta buus töw töuwam Dewam kalpoth (Psalmen 1615, 63b).
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Salīdzinot 16. gadsimta,s., M. Lutera un viņa laikabiedru oriģinālus un pirmos dziesmu latviskojumus līdz Fīrekeram, viegli pamanīt, ka tieši ritms ir tas, kas tulkojumus padara tik atšķirīgus no pamatteksta.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Arī Luža. Bērziņa rūpīgā Fīrekera dzejas formas analīze, iedziļinoties viņa jambu, trohaju u. c. pēdu lietojuma īpatnībās, nav nekas cits kā atbilstošo vācu oriģinālstrofu latvisko transformāciju analīze (Bērziņš 1928, 37–43).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Tieši šai ziņā K. Fīrekera pirmajiem tulkojumiem ir milzu nozīme – latviešiem dziesmu dziedāšana, izmantojot norādītās vācu melodijas, vairs nesagādā nekādas grūtības.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tas pamatoti norādīts arī 1685. gada Kurzemes dziesmu grāmatas ievadā: „krāšņa, ritmizēta dziesmu grāmata, kādas iepriekš latviešu valodā nekad nav bijis” (Adolphi 1685b). Šādā aspektā – salīdzinot oriģinālu ar Fīrekera atdzejojumu –, manuprāt, būtu risināms arī jautājums par deminutīvu lietojumu viņa tekstos.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tātad deminutīva lietojums K. Fīrekera tekstos ne vienmēr nozīmē vēlmi būt latviskam, katrs piemērs vērtējams atsevišķi, vispirms to salīdzinot ar oriģinālu.
7.2. Mazvārdība;
Būtisks K. Fīrekera dzejas komponents ir skanīgums, kuru rada biežs aliterācijas un asonanses lietojums, tomēr līdzīgi, kā jau iepriekš minējuts, arī skaņu rotaļu avots mēdz būt vācu oriģināls.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Bez aliterācijas un asonanses Fīrekers lieto arī reduplikāciju jeb, t. i., vienādu saknesņu vārdu blakusvai vārda daļu atkārtojumu, un tās lietojums, kas raksturīgs latviešu valodai, latviešu frazeoloģismiem un jo īpaši tautasdziesmām, K. Fīrekera pantos liecina par ļoti labām latviešu valodas īpatnību zināšanām.
2.2. Saīsinājuma izveide; 3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Latviešu tautasdziesmās to pirmais saklausījis K. Fīrekers, starp viņa ar roku ierakstītajiem papildinājumiem Georga. Manceļa vārdnīcā „Lettus” (1638) atrodam arī tautasdziesmas rindas ar reduplikāciju: Gan es malu maļamā / Vēl pieberu beramā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Tā atzīmēta arī pāris vietās citviet tekstā Fīrekera piezīmēs, piemēram,., G. Manceļa vārdnīcas 75. lappusē -– nelaime nelaimes galā. Šobrīd gan vairs nav iespējams konstatēt, vai reduplikācija un aliterācija Fīrekera latviskotajos tekstos ir saistāma ar latviešu folkloras vai viņa pētītās sarunvalodas ietekmi, iespējams – ar abām. Jāatzīmē, ka sSkaniski efekti vispār ir latviešu tautasdziesmu raksturīga iezīme, arī aliterācija vārda sākumā, tā vidū un pat beigās.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu folkloristikā par šo jautājumu ir tikai pāris pētījumu (Bērziņš 1959; Kursīte 1984).
1. Tehniskais noformējums;
Kā raksta Janīna. Kursīte, latviešu tautasdziesmu, kurās līdzīgi somugru vai seno ģermāņu dzejai viscaur ir ieturēta viena līdzskaņa vārda sākuma aliterācija, ir pavisam maz. Aliterācijai trūkst arī regularitātes, turklāt bieži ar to saistīta asonanse un zilbju atkārtojumi, arī jau minētā reduplikācija. Janīna. Kursīte latviešu tautasdziesmās aliterācijai piedēvē arī anagrammatisku funkciju.
2.2. Saīsinājuma izveide;
LD 18173 Arī šādu tekstu nav daudz, un, kaut arī ne vienmēr, tomēr bieži tie apspēlēir saistīti ar mitoloģiskas dievības -– Dieva – un latviešu galvenās sieviešu kārtas dievības -– Laimas – vārdu.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;