Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Par tām ir jāaizdomājas arīik reizes, kad latviešu un leišu mūsdienu teksti skatāmi blakus, kā, piem.ēram, „Baltu valodu atlanta“ projektā (2009), kur kaimiņi tekstā lieto agrākās, abu tautu rakstībai kopīgās, aizvērējpēdiņas, bet „programmklausīgākie“ latvieši — jau angliskās, sal. “Tēvs mūsu” un „Tėve mūsų“ 17. lpp. u. tml. Runājot par dažādu burtu dizainu, nākas atzīt, ka pēdiņas reizēm tiek nepareizi orientētas. 13. attēla tabula rāda dažu datoros patlaban datoros lietojamo fontu pēdiņas (rūtīs, kur ir divas pēdiņas, pa kreisi ir rādītas attiecīgajā burtkopā esošās, pa labi — kādām tām vajadzētu būt). Ļoti pamācoša ir „Trebuchet MS“ fonta versiju vēsture: „Windows 2000“ operētājsistēmā iekļautajā versijā bija iestrādāta nepareizi orientēta apgrieztā divpēdiņa („Unicode“ nr. 201C) un attiecīgā vienpēdiņa („Unicode“ nr. 2018), bet vēlākajās versijās šī kļūda tikusi labota.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Turklāt šim fontam piemīt vēl viena nepilnība (kopīga ar fontiem „Tahoma“, „Verdana“, „Comic Sans MS“, varbūt vēl citiem): tajā divpēdiņu ar „Unicode“ nr. 201C vietā ir liktas divpēdiņas, kam būtu jābūt rūtī ar nr. 201F (starp citu, visai retas mūsdienu datorfontos — no tabulā iekļautiem fontiem tās ir iestrādātas tikai „Times New Roman“), fontos „Tahoma“, „Verdana“ un „Comic Sans MS“ šī kļūda skar arī vienpēdiņas (nr. 2018 un nr. 201B ir sajaukti vietām).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Tāpēc, lietojot minētos fontus, ir jābūt uzmanīgiem.
6.5. Izteicēja izveide;
Pareizi salikt latviešu pēdiņas šajā fontā vispār nav iespējams.
7.2. Mazvārdība;
Atliek cerēt, ka arī tas ar laiku tiks labots, kā ticis labots fonts „Trebuchet MS“ ar līdzīgu kļūdu. 12. attēls.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Arī 1996. g.ada izveidotais Tulkošanas un terminoloģijas centrs pret šādiem „tehniskiem sīkumiem“ (un, tāpat kā konsultanti, — gan jau bez kāda „slikta“ nolūka, bet „klausot“ nepareizajam instalējumam programmatūrā vai autoritatīvajiem A. Blinkenas grāmatas norādījumaiem) sīko rakstu zīmju jautājumus „risina“ līdzīgizturas līdzīgi un par pēdiņām raksta, piemēram, šādi: „Iespiestā tekstā lieto galvenokārt apaļās pēdiņas (“ ”); tās liek tekstam no abām pusēm un augšā“ (Rokasgrāmata 2006, 68).
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Cik pamatota bijausi atteikšanās no A. Auziņa piedāvātās pēdiņu variēšanas, tāpat atvērējvienpēdiņas formas, varētu pētīt un apspriest atsevišķi.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Par „sīkajām“ rakstu zīmēm tik tiešām derētu padomāt „sīkāk“ (ilgāk un piekasīgāk), veidojot izvērstus, pamatotus un latviešu tradīcijās balstītus to lietošanas aprakstus, līdzīgus atrodamajiem citās valodās, sal. krievu klasisko rokasgrāmatu (Мильчин 2009) vai amerikāņu Čikāgas „Stila rokasgrāmatu“ (http://www.chicagomanualofstyle.org/home.htmlvade mecum (Manual 2010).
4.1. Lietvārds; 6.5. Izteicēja izveide; 8. Tekstveide;
Tā kā valoda ir dzīvs, vienmēr attīstībā esošs organisms, pat vairāk – tieši attīstība, valodas evolūcija ir tā, kas liecina par valodas dzīvīgumu un tās lietotāju radošo potenciālu (Kotelova 2015, 181), jaunu valodas vienību, tostarp jaunvārdu, ienākšana un rašanās valodā neapšaubāmi vērtējama pozitīvi.
1. Tehniskais noformējums;
Vēl mazāk ir vārdu, kurus varētu ieskaitīt potenciālismu kategorijā (iespējams, par tādiem varētu uzlūkot vārdus kā vebinārs, tverkot, hakatons, halālgaļa, vegdesa), taču jāteic, ka šāds iedalījums būtu visai subjektīvs.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Lietošanas biežums interneta vidē (kurā galvenokārt tiek meklēti un atrasti autores apkopotie jaunvārdi) ne vienmēr ir pietiekami objektīvs faktors, lai varētu izdarīt pārliecinošus secinājumus, turklāt valodas attīstība tik acumirklīgas informācijas apmaiņas laikmetā, kādā mēs dzīvojam, ir pietiekami dinamiska, lai vārds nemaz nevarētu uz ilgu laiku aizkavēties kādā starpfāzē (par kādu pēc definīcijas varētu uzlūkot potenciālismus), bet pietiekamvisai ātri vai nu pazūd no aprites, vai arī nostiprinās ikvdienas lietojumā. Ņemot vērā plašo informācijas pieejamības līmeni, ikviens jauns vārds (ja vien tas nav specifisks kādas nozares termins) drīz vien kļūst pieejams visplašākajai sabiedrībai – vienas dienas pēcpusdienā Latviešu valodas ekspertu komisijā pieņemts jēdziena apzīmējums jau nākamajā dienā tiek apspriests interneta portālos un sociālajos tīklos, tāpēc par ierobežotu izplatību varam runāt patiešām tikai specifisku terminu vai arī vienīgi noteiktas sociālās grupas runātaāju lokam pazīstamu vārdu kontekstā.
7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Jaunos aizguvumus jeb aizgūtos jaunvārdus A. Veisbergs iedala trijās grupās: aizguvumi no citām valodām, kauriem angļu valoda ir bijusi tikai starpniekvaloda (jaunākajā materiālā par šādiem jaunvārdiem varētu uzlūkot aizguvumus late, ņoki,no itāļu valodas late, japāņu ņoki un kendama, javiešu tempe, spāņu halapenjo, kendama u. tml.); patiesi angļu izcelsmes vārdi (jaunākajā materiālā, piem.ēram, breksits, čils, frīks, longbords, hoverbords, fidžetspineris, laiks (angļu like), šērot, vanzijs, hūdijs, pūperis), kas angļu valodā lielākajā daļā gadījumu ir vispārlietojamās valodas vārdi (izņemot čils (angļu chill nozīmes nianse, sarunvalodas vārds) un frīks (angļu freak nozīmes nianse, slenga vārds)), bet latviešu valodā – galvenokārt ir sarunvalodas un slenga vārdi; asimilēti, adaptēti, īsināti, galvenokārt sarunvalodas anglismi, kas, pēc A. Veisberga ieskata, uzskatāmi rāda latviešu valodas ievirzi (autora piemēri: fīča – angļu feature;, kompis – angļu computer;, niks – angļu nickname;, tīnis – angļu teenager). Visām trim kategorijām visbiežāk raksturīgas īsas formas. (Veisberga (Veisbergs 2007, 138). Šajā rakstā aplūkosim otrās grupas vārdus, jo tieši šajā grupā ietilpst lielākā daļa diskutablo jaunvārdu.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Diskutabli tie ir divu iemeslu dēļ – pirmkārt, ne visi no šiem jaunajiem aizguvumiem ir pazīstami valodas lietotāju lielākajai daļai (visās vecuma, interešu u.  tml. grupās), otrkārt, lielākā daļa šo vārdu daļa ietilpst sarunvalodas vai slenga kategorijā.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Leksikogrāfi atzīst neoloģijusmus par svarīgu vārdu krājuma papildināšanas avotu (Herberg 2004, 334), jo jaunvārdu izpēte dod iespēju vienmēr sekot jaunākajām norisēm valodā un fiksēt noteiktas valodas attīstības tendences.
3. Vārddarināšana;
Ieguvēji no tā ir šodienas un rītdienas leksikogrāfi, ieskaitot tos, kuri sastāda divvalodu vārdnīcas. (Herberg, Kinne, Steffens 2004, 10). Bet kā rīkoties ar šiem vārdiem, kuri šķietami nedara valodu ne skaistāku, ne bagātāku, bet drīzāk piesārņo to un vairo stilistiski marķētās leksikas skaita pieaugumu?
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Un, kamēr šo vairumam valodas lietotāju pieņemamo un ērto analogu nav, tiek un tiks lietoti aizguvumi, jo mūsdienu sabiedrībai, būsim reāli, raksturīga ne vien jau minētā tieksme pēc vienkāršošanas, bet arī pēc ērtuma.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Cilme: no angļu chill ‘atdzesētsarunvalodas nozīmes chill ‘bezrūpība, viegla, vienkārša attieksme pret notikumiem’. čilot* -oju, -o, -o, pag. -oju, tr. darb.; sar. nelit.
8. Tekstveide;
Uzņēmumiem tas ir ļoti pievilcīgs reklāmas kanāls, jo ļauj sasniegt izmeklētu auditoriju – piemēram, autiņbiksīšu reklamēšanai var piesaistīt influenceri – jauno māmiņu, kura raksta par bērnu audzināšanu un kuras sekotāji, visticamāk, paši ir vecāki. (Vīnkalna 2018) Influenceri jeb sabiedrībā vai kādā sabeiedrības grupā pazīstami viedokļu līderi ir pēdējo pāris gadu Latvijas mārketinga jaunums, ko steidz izmantot ne viens vien zīmols, bet pasaulē tie pazīstami jau sen. [..] Visbiežāk influenceru mārketings darbojas tieši sociālo tīklu vidē, kur tiem seko dažādas mērķauditorijas grupas. (Influenceri un mārketings) Par sociālo mediju influenceriem uzskatāmi kādā nozarē vai nišā pazīstami cilvēki, kas aktīvi darbojas dažādās sociālo mediju platformās un ir savākuši ievērojamu sekotāju pulku. [..] Par viedokļu līderi var kļūt jebkurš, galvenais noteikums – atrast savu nozari un piesaistīt auditoriju. [..] Nākamais solis – veidot saturu, kas būtu ortiģināls, interesants un auditorijai saistošs. (Influenceri un mārketings); [iInfluenceris ir] populārs cilvēks, piem.ēram, aktieris vai blogeris, kurš var ietekmēt [..] citu cilvēku lēmumus pirkt to vai citu produktu. (Kas ir influenceris?) Laikrakstā “„Diena”, aprakstot šo fenomenu, izmantoti arī salikteņi ar komponentu –-influenceris: mikroinfluenceris, makroinfluenceris. (Gūte 2019). MLVV šis vārds pagaidām tiks ievietots ar stilistisko norādi sar. (sarunvalodas vārds), cerībā uz to, ka kādā brīdī tam tiks atrasts literārajā valodā iederīgāks un labskanīgāks analogs. hūdijs/ hudijs Pirmo reizi saskāros ar šo vārdu sarunā ar pusaudzi dēlu, kurš vēlējās sev hudiju.
1. Tehniskais noformējums; 2. Pareizrakstība; 2.2. Saīsinājuma izveide; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Kad pārrunājām vārda ievietošanu MLVV ar kolēģiem, pirmajā brīdī sastapos ar pretestību – kam tāds vārds vajadzīgs, ir taču ‘džemperis ar kapuci’.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Otrs iespējams, turklāt vienvārdisks apzīmējums varētu būt hūdija kontekstā nereti lietotais termins kapučjaka, tomēr arī tas nav gluži piemērots, jo hūdijs pilnīgi noteikti nav jaka. Cits veiksmīgs analogs varētu būt kapučvamzis, taču tas lietojumā pagaidām nav konstatēts.
7.2. Mazvārdība;