Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Viedpulkstenis skaita ne tikai laiku vai naudu, bet arī cilvēka sirdspukstus, dienā noietos soļus, mēra pulsu un citus veselības rādītājus, kā arī pēc noteikta algoritma var signalizēt par dažādām atkāpēm no izskaitļotā algoritma, liekot cilvēkam mainīt savus paradumus (sk. 1. attēlu).
1. Tehniskais noformējums;
Mūsdienās aizvien biežāk dominē uzskats, ka blakus jau zināmajiem informācijas izpausmes un nodošanas veidiem – audiālajai videi, kas paredzēta runātajai valodai; grafiskajai videi, kas paredzēta rakstītajai valodai; optiski kinētiskajai videi, kas paredzēta žestikulācijai un ķermeņa valodai – ir definējama ceturtā vide, ko var dēvēt par elektronisko jeb digitālo vidi (Crystal 2011, 16). Šo vidi raksturo vairākas specifiskas pazīmes, piemēram: dalības sinhronitāte vai tās trūkums (dalībnieki var piedalīties saziņā vienlaikus vai katrs atšķirīgā laikā), ziņojuma dalāmība (autoram ir iespēja informāciju pārraidīt pa daļām), informācijas mainīgā noturība (cik ilgi un kādā veidā informācija pastāv šajā vidē), ziņojuma izmēra ierobežojums (tas ir mainīgs, bet tomēr ierobežots, piemēram, e-pastā, telefona īsziņā u.  c.), saziņas kanālu daudzveidība (multimediālas iespējas), identitātes simulēšanas iespēja, iespēja ierobežot auditoriju, ziņojuma filtrēšana (atlase atbilstoši vēlmēm), ziņojuma citēšana un pārkopēšana, ziņojuma formāta regulēšana (Herring 2007).
1. Tehniskais noformējums;
Tā, piemēram, Jānis Sīlis norāda, ka interneta vidē vērojama teksta “„ģenerētāja” (autora) un teksta “„patērētāja” (lasītāja) saplūšana vienā personā (Sīlis 2013, 370), līdz ar to ierastā dihotomija “„autors” vs. “„adresāts” vairs nav pietiekama mūsdienu saziņas izpratnē.
1. Tehniskais noformējums;
Ir nepieciešams pārdomāt, izpētīt, papildināt šo jēdzienu sarakstu, turklāt tajā, iespējams, būtu ietilpināmi arī citi funkcionāli sinonīmiski jēdzieni, piemēram, “„tekstapstrādes robots” vai “„avatārs”.
1. Tehniskais noformējums;
Elektroniskā vide ietekmē visas pasaules valodas, kas tiek izmantotas šajā vidē, turklāt šī ietekme īstenojas diezgan strauji. Šajā rakstā ir aplūkotas dažas aktuālas latviešu valodas attīstības tendences, kas ir vērojamas valodas līdzekļu lietojuma paradumu maiņā digitālo tehnoloģiju izmantošanas dēļ: ekonomēšanas tendence, multimodalitātes tendence, demokratizācijas tendence, automatizācijas tendence. Šīs tendences nav nekas jauns valodas attīstībā – tās ir bijušas un pastāv nepārtraukti, kamēr valoda funkcionē, tomēr pašreiz šīs tendencetās iegūst jaunas iezīmes digitālo tehnoloģiju ietekmē.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kā piektā ir pieminēta arī t. s. paviršības tendence, kas pašreiz, pēc autores domām, ir saasinājusies latviešu valodas lietojumā.
7.1. Liekvārdība;
Ekonomijas princips valodā īstenojas visos valodas paveidos un visos valodas līmeņos, piemēram, tas ir vērojams tādos valodas procesos kā redukcija, strupināšana, īsināšana, elipse u. c. Modernās digitālās tehnoloģijas ir aktualizējušas ekonomēšanas tendenci valodā, un tā ir atkarīga no vairākiem nosacījumiem.
7.1. Liekvārdība;
Digitālās ierīces piedāvā plašas funkcionālās iespējas, un to izmantošana ir ļoti laikietilpīga, tāpēc cilvēks iespēju robežās cenšas taupīt laiku iespēju robežās, un tas ietekmē informācijas apstrādes paņēmienu izvēli.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Tāpat digitālajām ierīcēm ir raksturīgs ierobežots ekrāna izmērs, kurā ir iespējams ietilpināt aktuālo informāciju, tāpēcun arī šī tehniskā īpatnība ietekmē informācijas noformēšanas paņēmienus valodā.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Piemēram, runātua tekstua izmantošana rakstītoa tekstua vietā ir viens no veidiem, kā taupīt vietu ekrānā.
6.1. Saistāmība;
Pašreiz digitālajā vidē (piemēram, ziņu portālos, emuāru vietnēs, sociālajos tīklos u. c.) dominē vienas vai vairāku rindkopu teksti, kas ir vizuāli un saturiski ātri uztverami.
1. Tehniskais noformējums;
Arī logogrammu izmantošana liecina par tendenci ekonomēt valodas līdzekļus, jo vārda vai tā daļas vietā tiek lietots cipars vai kāds cits simbols, piemēram, 2diena (‘otrdiena’), 4tā reize (‘ceturtā reize’), 24/7 (‘nepārtraukti jeb katru dienu divdesmit četras stundas diennaktī’).
5.2. Lieka pieturzīme;
Digitālo tehnoloģiju noteiktā ekonomēšanas tendence rada jaunus paradumus pareizrakstībā, vārddarināšanā, sintaksē u. c. valodas jomās, un tas ir jāņem vērā valodas plānošanas un normēšanas procesā, kā arī to nevar ignorēt izglītībā un valodas apguves procesā.
1. Tehniskais noformējums;
Multimodāli teksti var iekļaut attēlus, grafiku, slaidrādes u. tml. vizuālus papildinājumus, tie var ietvert kinētisku kustību, piemēram, animācijas vai videomateriālus u. tml., tie var būt papildināti ar audiālu materiālu, piemēram, mūziku vai skaņu specefektiem.
1. Tehniskais noformējums;
Spilgts piemērs ir skolas mācību grāmatu noformēšanas attīstība pēdējo gadu desmitu laikā – mācību grāmatas ir kļuvušas krāsainas, atraktīvas, tās tiek papildinātas ar tabulām, attēliem, zīmējumiem, karikatūrām, komiksiem, mācību diskiem un citiem papildmateriāliem. Šo pašu tendenci var novērot arī digitālajā vidē – ekrānos ieraugāmā informācija ekrānos ir vizuāli krāšņa un krāsaina, papildināta ar kustīgiem un/vai skanošiem papildelementiem.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Interneta ziņu portālos paralēli rakstītajiem tekstiem aizvien biežāk parādās filmēti materiāli, un, nospiežot uz attiecīgās ikonas, var noskatīties attiecīgo uzrakstīto saturu varī mutvārdu noskatīties arī video formā.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Pašreiz multimodālu tekstu veidošana ir pieejama ikvienam, kurš lieto kādu digitālo ierīci, jo lietotāju rīcībā ir iespēja kombinēt tekstu ar attēlu, skaņu datnēm, dažādām animācijām u. tml. atkarībā no lietotāja prasmēm un iemaņām.
1. Tehniskais noformējums;
Ilustrācijai izmantots piemērs no mobilās lietotnes „WhatsApp”, kurā teksta autors savas vajadzības izteikšanai ir izmantojis vairākus informācijas demonstrēšanas veidus: gan uzrakstītu tekstu, gan fotogrāfiju, gan audiodatni, gan arī animāciju (sk. 3. attēls)u). 3. attēls.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Valodas demokratizācijas process ir vērojamsa gan mutvārdu, gan rakstu formā, un digitālās tehnoloģijas veicina šo procesu vairāku iemeslu dēļ: digitālā vide paredz daudz ātrākas datu apstrādes iespējas, tāpēc pēdējo gadu desmitu laikā publiskajā telpā ir daudzkāršojies pieejamo tekstu skaits, un tā aptver visu valodas paveidu izpausmes iespējas; izmantojot dažādas digitālās ierīces, mūsdienās ikviens sabiedrības loceklis neatkarīgi no viņa tekstveides prasmēm var kļūt par sociālās saziņas dalībnieku; virtuālajā vidē saziņas dalībnieks var būt anonīms vai arī veidot virtuālu viltus personību, līdz ar to mazinās indivīda atbildība par valodu, kuru viņš lieto šajā vidē; tiešo sociālo kontaktu vietā sāk dominēt virtuālie kontakti, taču kā kompensācija tiešo sociālo kontaktu trūkumam parādās indivīdu cenšanās pozicionēt plašākai sabiedrībai savu savpatību (piemēram, sociālo platformu konti, kuros privātpersonas dokumentē savu viedokli, savu ikdienas dzīvi u.  tml.); mūsdienu sabiedrība ir kļuvusi daudz iecietīgāka pret dažādu emociju paušanu valodā, un tā arī ir viena no demokratizācijas izpausmēm valodā, jo indivīdam ir diezgan brīvas iespējas pozicionēt savu daudzveidīgo emociju gammu; mūsdienās cenzūras iespējas ir vājinājušās, un atbildība par teksta kvalitāti tiek atstāta indivīda ziņā.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Turklāt to veicināja arī modernās tehnoloģijas, jo digitālā vide piedāvāja iespēju sarunāties ne tikai mutvārdos, bet arī rakstu formā, piemēram, interneta tērzētavās, publicistikas tekstu komentāru sadaļās, neformālajā sarakstē u. tml. Visuzskatāmāk demokratizācijas tendence bija vērojama leksikā, kurā vispirms plašāku lietojumu ieguva sarunvalodas vārdi, piemēram, čau, kreņķi, skāde, forši, pēc tam publiskajā vidē aizvien biežāk sāka parādīties vienkāršrunas vārdi, piemēram, maita, stulbenis, purns, vai vulgārismi, piemēram, dirst, bļin.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;