Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6524 vienumi
Pirmās baznīcas dziesmu grāmatas latviešu valodā, kā zināms, saglabājušās no 16. gadsimtas. beigām.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Ar reliģiskām tēmām saistītas aliterācijas dziesmu un sprediķu tekstos lietotas arī turpmāk: Dieva dēls, krusta koks, velna viltība, skaidra sirds u. tml. Dažviet atrodamas arī šķietamas atskaņas, kas radušās tuvu stāvošu vienādformas vārdu vārda formu dēļ: Sweetäs denäs Dewe warde walköth / ta buus töw töuwam Dewam kalpoth (Psalmen 1615, 63b).
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Salīdzinot 16. gadsimta,s., M. Lutera un viņa laikabiedru oriģinālus un pirmos dziesmu latviskojumus līdz Fīrekeram, viegli pamanīt, ka tieši ritms ir tas, kas tulkojumus padara tik atšķirīgus no pamatteksta.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Arī Luža. Bērziņa rūpīgā Fīrekera dzejas formas analīze, iedziļinoties viņa jambu, trohaju u. c. pēdu lietojuma īpatnībās, nav nekas cits kā atbilstošo vācu oriģinālstrofu latvisko transformāciju analīze (Bērziņš 1928, 37–43).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Tieši šai ziņā K. Fīrekera pirmajiem tulkojumiem ir milzu nozīme – latviešiem dziesmu dziedāšana, izmantojot norādītās vācu melodijas, vairs nesagādā nekādas grūtības.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tātad deminutīva lietojums K. Fīrekera tekstos ne vienmēr nozīmē vēlmi būt latviskam, katrs piemērs vērtējams atsevišķi, vispirms to salīdzinot ar oriģinālu.
7.2. Mazvārdība;
Būtisks K. Fīrekera dzejas komponents ir skanīgums, kuru rada biežs aliterācijas un asonanses lietojums, tomēr līdzīgi, kā jau iepriekš minējuts, arī skaņu rotaļu avots mēdz būt vācu oriģināls.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Bez aliterācijas un asonanses Fīrekers lieto arī reduplikāciju jeb, t. i., vienādu saknesņu vārdu blakusvai vārda daļu atkārtojumu, un tās lietojums, kas raksturīgs latviešu valodai, latviešu frazeoloģismiem un jo īpaši tautasdziesmām, K. Fīrekera pantos liecina par ļoti labām latviešu valodas īpatnību zināšanām.
2.2. Saīsinājuma izveide; 3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Latviešu tautasdziesmās to pirmais saklausījis K. Fīrekers, starp viņa ar roku ierakstītajiem papildinājumiem Georga. Manceļa vārdnīcā „Lettus” (1638) atrodam arī tautasdziesmas rindas ar reduplikāciju: Gan es malu maļamā / Vēl pieberu beramā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Tā atzīmēta arī pāris vietās citviet tekstā Fīrekera piezīmēs, piemēram,., G. Manceļa vārdnīcas 75. lappusē -– nelaime nelaimes galā. Šobrīd gan vairs nav iespējams konstatēt, vai reduplikācija un aliterācija Fīrekera latviskotajos tekstos ir saistāma ar latviešu folkloras vai viņa pētītās sarunvalodas ietekmi, iespējams – ar abām. Jāatzīmē, ka sSkaniski efekti vispār ir latviešu tautasdziesmu raksturīga iezīme, arī aliterācija vārda sākumā, tā vidū un pat beigās.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu folkloristikā par šo jautājumu ir tikai pāris pētījumu (Bērziņš 1959; Kursīte 1984).
1. Tehniskais noformējums;
Kā raksta Janīna. Kursīte, latviešu tautasdziesmu, kurās līdzīgi somugru vai seno ģermāņu dzejai viscaur ir ieturēta viena līdzskaņa vārda sākuma aliterācija, ir pavisam maz. Aliterācijai trūkst arī regularitātes, turklāt bieži ar to saistīta asonanse un zilbju atkārtojumi, arī jau minētā reduplikācija. Janīna. Kursīte latviešu tautasdziesmās aliterācijai piedēvē arī anagrammatisku funkciju.
2.2. Saīsinājuma izveide;
LD 18173 Arī šādu tekstu nav daudz, un, kaut arī ne vienmēr, tomēr bieži tie apspēlēir saistīti ar mitoloģiskas dievības -– Dieva – un latviešu galvenās sieviešu kārtas dievības -– Laimas – vārdu.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Kā uzskata Janīna. Kursīte, tas, iespējams, norāda uz dziesmu maģisko funkciju un skaņu atkārtojumu tajā kā maģiskās funkcijas pastiprinājumu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Savukārt līdzskanis s, saistīts ar vārdiem saule, spīd, spožs, bet arī savas sāpes, savas slāpes, līdzīgi kā līdzskanis k (Kristus, koks, krusts) – vairāk pārstāv garīgo sfēru.
1. Tehniskais noformējums;
Salīdzinājumam piemērs no Mārtiņa. Lutera dziesmas „Christ lag in Todes Banden”/ („Kungs Kristus nokauts tapa”) Fīrekera atdzejojumā: Jēzus pats tā saule spīd / Uz mūsām tumšām sirdīm krīt.( [..)] Kungs Kristus nokauts tapa / Par mums pie Krusta staba. Un o(Lettische Geistliche 1685, 52) Oriģinālā: Er ist selber die sone / Der durch seiner gnaden glantz / Erleuchtet unser hertzen gantz; Christ lag in todes banden/ Für unser sund gegeben. (Neu Vermehrtes 1664, 66–67) K. Fīrekera latviskā dzeja ir interesanta arī no žanra vēstures viedokļa.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Mārtiņš. Luters lielu uzmanību pievērsais arī ģimenes un mājas saimniecības jautājumiem, allaž norādot, ka ģimene un mājas saime ir sabiedrības pamats.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide;
Ar reformāciju saistīta tās saucamās mājas tēvu (Hausväter) literatūras jeb saimniekošanas padomnieku attīstība 16. gadsimtas. otrajā pusē un 17. gadsimtās. Lutera un viņa laikabiedru tekstos ienāk ģimeniskuma tēma, piemēram., dziesmā „Aus meines Herzens Grunde”, kuru 1631. gadā ar nosaukumu „No manas sirds dibena” latviskojis Georgs. Mancelis, ieskatam dziesmas ceturtā strofa: 4.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.4. Cita vārdšķira;
Līdzīgi vācu oriģinālam Fīrekers saglabā akrostiha formu – katrs no 24 pantiem sākas ar citu burtu alfabētiskā secībā -– un gredzenveida kompozīciju, brīvā izklāstā atkārtojot dziesmas pirmās strofas pamatideju arī noslēgumā.
1. Tehniskais noformējums;
Mūsdienu lasītājam jātur prātā, ka alfabēts attiecas uz t. s. veco druku jeb gotisko rakstību, kurā, piemēram., šņāceņi ir atveidoti ar t. s. čupu burtiem, bet latviešu valodas skaņu pieraksts ir analogs vācu valodai. Šī dziesma uzskatāma ne tikai par vienu no pirmajiem akrostihiem latviešu valodā, bet arī latviešu aforistiskās dzejas aizsākumu – katrs tās pants ietver savu padomu un uztverams kā atsevišķs teksts: Ar Dievu sāc, ko gribi sākt, Kad tev kas kait, pie viņa nākt: Uz Dieva vari ticēties, Gan maz uz citu palaisties.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;