Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Skolēnu sniegumu, viņu leksikas zināšanas var mērīt, arī, pievēršot uzmanību pārspriedumos lietotajām jēdzienu, parādību vai norišu definīcijām, semantiskiem skaidrojumiem.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
No valodas pareizuma viedokļa Latgales mazākumtautību vidusskolu beidzēju darbi rada diezgan lielu satraukumu, jo 12 gadu garumā, pat, ja makrovidē (noteiktā pilsētā vai novadā) ir maz latviski runājošo, skolās latviešu valodā ir apgūti arī citi mācību priekšmeti, tāpēc rodas jautājums – kā tiek mācīta latviešu valoda un kādā latviešu valodā tiek mācīti citi mācību priekšmeti?
5.2. Lieka pieturzīme;
Starp labi uzrakstītiem darbiem, kuros ir vērojama leksiskā precizitāte un daudzveidība, ir teksti, kas atspoguļo skolēnu iedziļināšanos kāda autora daiļradē vai biogrāfijā, izmantojot arī noteiktam autoram raksturīgo leksiku, vārdkopas, simbolus, metaforiskus izteicienus u.  tml. Šajos pārspriedumos ir jaušamas arī skolēnu vēstures un ģeogrāfijas zināšanas, spēja raksturot noteiktas vietas un laika garu, sabiedrību, sociāli politiskās norises u.  tml. Skolēnu sniegumu, viņu leksikas zināšanas var mērīt, arī, pievēršot uzmanību pārspriedumos lietotajām jēdzienu, parādību vai norišu definīcijām, semantiskiem skaidrojumiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Atslēgas vārds šai gadījumā ir teksts, un veiksme šai darba laukā balstās uz trim vaļiem – juridiskajām zināšanām, lingvistiskajām zināšanām un tekstveides prasmi jeb tekstuālo kompetenci, kā to definējis Honkongas Universitātes profesors Vijajs Kumars Batia (Vijay Kumar Bhatia).
1. Tehniskais noformējums;
Rediģēšanas uzdevumus var netieši atvasināt arī no attiecīgās iestādes prasību un ieteikumu apkopojuma jeb rokasgrāmatas – tas, kas jāievēro tiesību aktu autoriem (izstrādātājiem vai tulkotājiem), jāievēro arī redaktoriem, proti, jāpārbauda, vai rokasgrāmatas prasības ir ievērotas. (No Latvijā izdotajām rokasgrāmatām jāpiemin Valsts kancelejas 2002. gadā izdotā „Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata” un Tulkošanas un terminoloģijas centra 2006. gadā izdotā „Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata”).) Īsumā var sacīt, ka rediģēšanas pamatuzdevums un pragmatiskais mērķis ir teksta kvalitātes nodrošināšana.
1. Tehniskais noformējums;
Protams, šāda mērķa izvēle nozīmē piešķirt redaktoram papildu funkciju, kas vēl vairāk „apēd” rediģēšanai atvēlēto (tradicionāli trūcīgo) laiku.
1. Tehniskais noformējums;
Līdzās diviem tikko minētajiem galvenajiem avotiem, no kuriem varam spriest par latviešu valodas vārdu lietošanu – 70. gadu biežuma vārdnīcai un mūsdienu korpusam, ir izmantojams vēl kāds interesants informācijas avots, proti, interneta portāls Pwww.periodika.lv. Šajā portālā var atrast datus par viena vai otra vārda lietojumu skaitu Latvijas periodiskajos izdevumos dažādos gados, kā arī šo lietojumu ilustratīvos piemērus.
1. Tehniskais noformējums; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Problēmas ar to bieži sastopamas gan latviski rakstītajos, gan tulkotajos tekstos , proti, bieži vien apzīmētāju no apzīmējamā vārda šķir citi teikuma locekļi vai palīgteikums, un tā nav pieņemama prakse.
1. Tehniskais noformējums;
Risinājums šai gadījumā – pārvaldītais apzīmētājs, kas izteikts ar lietvārdu datīvā un teikumā atrodas aiz apzīmējamā vārda: Komisijas Lēmums, ar ko aizstāj pielikumu Lēmumam 2005/769/EK par noteikumiem, kas piemērojami pārtikas atbalsta iepirkumiem, ko veic NVO, kuras Komisija apstiprinājusi tādu produktu iepirkšanai un mobilizēšanai, kas piegādājami saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1292/96. Šo apzīmētāju bieži vien nepazīst kā apzīmētāju, un gadās pat, ka šādu konstrukciju uzskata par kļūdu, proti, burtisku angļu teksta atdarinājumu (Annex to..), kaut faktiski tā šai gadījumā ir vienīgā lingvistiski korektā alternatīva, kā novērst kļūdu un padarīt izteiksmi skaidrāku.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Rediģējot šādau apzinātau teksta stratēģijau jāspēj nošķirt no parastas liekvārdības un nav jācenšas izteiksmi vienkāršot un konkretizēt.
6.1. Saistāmība;
Ja tomēr tas notiek, tad atbilde var būt vai nu rediģēšanas prasmes trūkums (kopā ar iesācēja vēlmi demonstrēt uzcītību), vai nespēja pieņemt cita autora „spēles noteikumus” (šā iemesla dēļ labi tulkotāji ne vienmēr var būt arī labi redaktori), vai arī fakts, ka teksta kvalitāte patiešām ir nepieļaujami zema (un arī tā diemžēl mēdz gadīties).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Visa teksta pārrakstīšana var būt ārkārtas risinājums izņēmuma gadījumā, taču tā nedrīkstētu būt norma. J, jo šāda darbošanās gluži vienkārši nav racionāla ne cilvēkresursu, ne finanšu resursu izlietojuma ziņā.
6.6. Dalījums teikumos;
Un, tieši tāpat kā tekstu autoriem, arī redaktoriem laiku pa laikam nepieciešams saņemt darba vērtējumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lai izvērtētu, vai rediģēšana ir bijusi lietpratīga un jēgpilna vai varbūt teksts patiešām ir „sabojāts”, vērtētājam jābūt profesionālam un objektīvam.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vai varbūt ejam vieglāko ceļu un, aizmirstot par valodas sistēmu, sekojam likuma burtam, ne garam ?
1. Tehniskais noformējums;
Kā uzskata Molizes Universitātes profesors Alberto Vespaziaciāni (Alberto Vespaziani), juristu pieķeršanos gramatiskai (t. i., burtiskai) interpretācijai rada profesionālās prasmes trūkums un bailes kļūdīties jeb bailes no brīvības (Vespaziani 2010, 130). (Interesanti, ka burtiska sekošana likumu tekstam tiek uzskatīta par tipisku parādību Latvijas likumu piemērošanas praksē (skat. Smiltēna 2012, 409).
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Taču tie ir tikai empīriski vērojumi un minējumi, kas attiecas tikavienīgi uz lietišķiem tekstiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Vadoties pēc šādiem priekšstatiem, top prezentācijas, kurās ziņojuma/referāta teksts tiek sadalīts mazākās vienībās un nepārveidots tiek izkārtots prezentācijas slaidos.
6.5. Izteicēja izveide;
Tiek uzskatīts, ka prezentācija, no vienas puses, ir sava veida iepārskatenis runātājam, lai viņš spētu strukturēt savu runu, bet, no otras puses, palīgs klausītājiem, lai viņi varētu sekot līdzi runas galvenajiem aspektiem. „Prezentāciju neveido tāpēc, lai tajā saliktu visu [..] runu vārds pa vārdam.” (Paula 2011) Vienas minūtes laikā var parādīt 1–2 slaidus (Birziņa 2006) ar vizuālu informāciju (attēliem, diagrammām) un ne vairāk par 1 slaidu ar tekstuālu informāciju jeb 1 slaida parādīšanas ilgums ir 30–50 sekundes (Kincis 2012).
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tātad pirmais nosacījums attiecībā uzpar prezentācijas tekstu kopumā: (1) tam jābūt saskaņotam ar runu no sākuma līdz beigām, (2) slaidu skaitam jābūt atbilstošam runas garumam, domājot par klausītāju audiālās un vizuālās uztveres iespējām.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;