Joki, sarkasms, kultūra kā tāda ir tāda mega brīva …[..]. Jā, man patīk, ka angļu valodā esmu gudrs, vismaz kādā mācību priekšmetā varu izcelties.
1. Tehniskais noformējums;
|
Visi mani draugi runā angliski brīvi, un mums ir arī draugi onlainā, kuri nav latvieši.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Neskatoties uz to, ka pieaugušajiem, šī jaunā tendence var šķist neīsta, traucējoša, realitāti kropļojoša, tā ir īsta un reāla mūsdienu jauniešu dzīves sastāvdaļa.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
IzPārmaiņas skāra arī valodu, pievēršot dažādu disciplīnu pētnieku domas valodas lietojumam un tās centrālajai lomaitāpēc dažādu nozaru speciālisti sāka pētīt valodas lietojumu komunikācijā, komunikācijas un kultūras procesosu.
3. Vārddarināšana;
6.2. Savrupinājumi;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Valodas izvēle, stila jautājumi un hibrīdas formas jaunajās kopienāsun stila izvēle cieši saistītia ar rakstītāja identitāti un personību, kas spēj attīstīties, izteikties, izkopt savu rakstīšanas stilu tieši kopienas atbalsta dēļ. Te j, tādēļ skolā būtu jārūpējas par personības attīstību – tādas personības, kura spēj izteikties, patstāvīgi attīstīties, izkopt savu rakstīšanas stilu. Interesanti, ka interneta kopienas piedāvā praktisku komentāru, kas var kļūt par atbalstu lietišķās vai radošās rakstīšanas jomā, tomēr šis sociālais atbalsts stila izveidē ir atkarīgs no kopienā iesaistīto personu valodas kultūras. Vispār kolektīvi kopienā vai organizācijā rakstīti, komentēti un konsultēti teksti ir viena no mūsdienu tekstu pamatformām. Jāatceras, ka (rok)raksts un autors, kas izsakās, rakstībarakstīts teksts, literatūra un autorība ir kultūrvēsturiski saistīti fenomeni. Taču iInterneta īpatnība saistīta arī ar pretējas ievirzes parādībām – tekstu kolektīvā autorību un anonimitāti. Pirmkārt, daudzi formāti un aplikācijaraksturīga iezīme ir anonimitāte, jo daudzi rakstītāji sociālajos medijos un interneta komentāros izmanto segvārdu, iesauku u. tml., vai tekstu kolektīvā autorība. Daudzās pliedāvā strādāt pie rakstīta teksta kolektīvi (totnēs iespējams kolektīvi veidot tekstu (to kopā radot tekstu un savstarpēji rediģējot), l. Liela nozīme tekstradē ir tādiem paņēmieniem kā kopēšanai, fragmentu izgriešanai, ielīmēšanai.
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Mūsu priekšstatus par stilu un tā funkcionālo lietojumu ietekmē arī privātā un publiskā sajaukšanās (Boeder 2005) interneta medijos. Tā, pPiemēram, privāta rakstura vēstījumi emocionāli ekspresīvā stilistikā nereti sasniedz arī darba kolēģus, ar kouriem ir formālas attiecības, un otrādi, – standartizētie, formalizētie attiecīgās platformas runas uzvedības noteikumi strukturē arī tuvu cilvēku savstarpējo komunikāciju.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kopumā izpārmaiņas, kuras šobrīd skar mūsdienu latviešu rakstu valodu, varētu saistīt ar kultūras virtualizāciju, elastīgumu un foruma (sarunas) modeļa dominēšanu (uz digitālā koda un interneta pamata, bet arī pārkāpjot to robežas).
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Interneta rakstu valodas “„jaunās” parādības, kas tikai daļēji ir jaunas, a. Būtībā komunikācijā visbiežāk lietotajiem medijiem mainoties, jāpilnveido rakstu valodas normas. Ar līdzīgām problēmām sastapušies gan latviešu grafēmikas attīstītāji gadsimtu gaitā (Urbanoviča 2006), gan leksikas, gramatikas un valodas kultūras pētnieki un sakārtotāji, tomēr jāievēro to pamatā cita loģika, arvien plašāk, dažādāk un dziļāk ikdienas sociālajā dzīvē integrējot jauno mediju tehnoloģijas. Šī raksta virsrakstā vārds “jauns” likt. Šobrīd attīstību nosaka jauna loģika – jauno, digitālo mediju loģika. Jēdzienu jaunais var divējādu nozīmi. Tas apzīmē gan saprakstu valodas lietojuma parādības, kas saistītas ar vēl joprojām attīstībā esošiem procesiem, parādības, kuru jēga vēl nav īsti apzināta un kuras līdz ar to pilnvērtīgi aprakstīt pagaidām nevar, tomēr tendenču virzieni un iemesli ļauj tās iezīmēt. Jaunai divējādi. Šajā rakstā tas mazāk saprotamasts kā vēsturiska parādība, bet vairāk ir saistīts ar dzīvi (augšanu, attīstību) -– šajā nozīmē tā ir filozofiska kategorija, kas nesaraujami saistīta ar tapšanu (Deleuze 1995).
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Ar multimodalitāti tātad saprot multimodālu stāvokli vai īpašību, kas piemīt, piemēram, komunikācijai, vēstījumam vai tekstam, kas tātad ir pieejams vairākām jutekļu sistēmām un/vai vairākām kognitīvajām sistēmām, tās dažādi kombinējot un variējot.
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
|
Palīgverba būt nullforma īstenības izteiksmes saliktās tagadnes 3. personā. ir fakultatīva, piemēram, naktī sasnidzis pirmais sniegs, tā iespējama arī citās izteiksmēs (sk.
2.2. Saīsinājuma izveide;
10. Sekundāra kļūda;
|
Demokratizācijas procesi valodā– – leksiskie jauninājumi publicistikas stilā.
1. Tehniskais noformējums;
|
Skaniski un semantiski stāsts par vietu ne vienmēr ir nosaukumā ierakstīts un nezinātājam bieži vien irnav pat nenojaušams.
6.3. Noliegums;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Piemēram, vietvārds Janča bierstiņa, mežs Bejā LVV, neliecina par starpgadījumu neliecina, iekams neuzzinām to pavadošo stāstu („[..] pēc nostāstiem, māte aprakusi skudru pūlī savu bērnu Janci”), kurpretim vietvārds Karātavu kalns, kādu Latvijā, ieskaitot dažādus tā variantus (Kārtavu kalns, Kartavu kalns utt.), ir vairāki desmiti, gandrīz nepārprotami varētu liecināt par kādreizējo soda izpildes vietu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.2. Savrupinājumi;
6.4. Vārdu secība;
|
Savukārt tautas etimoloģijas ceļā varētu būt radušies apdzīvotu vietu nosaukumi Pildā un Nirzā Raibakazi, kas nav vis, iespējams, saistāmi nevis ar ‘raibām kazām’, betkā varētu šķist pēc vietvārda skanējuma, bet gan ar somugriskas cilmes vārdu (sal. igauņu raibakas ‘maita’ (LVV 2013, 46)).
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Par to, ka vietu stāsti nav droši vietvārda motivācijas rādītāji un pret tautas vietvārdu tautas motivāciju patiešām jāizturas ar lielu piesardzību, liecina, piemēram, Lubezeres mājvārds Vilkaste, kura izcelšanās skaidrota vismaz trejādi: “„1) iedzīvotāji bijuši vilkači, pat bērni dzimuši izskatā līdzīgi vilkiem, kropli; 2) mājas pamatus liekot, atrasta vilka aste; 3) nosaukums pēc Vilkastes pļavām” (LVVK), taču nav noliedzams, ka dažādi spilgti atgadījumi ir būtisks vietvārdu rašanās avots (kaut patiesībā šis vietvārds, iespējams, ar ķermeņa daļas nosaukumu nemaz nav saistāms, jo komponents -aste šajā teritorijā varētu būt radies, atveidojot Baltijas jūras somu valodu substantīvu daudzskaitļa ģenitīva izskaņu -a(i)ste vai atvasinājumus ar Baltijas jūras somu valodu piedēkli -st- (Laumane 1987, 162)).
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
8. Tekstveide;
|
To apjauta arī senās tautas, kuru apdzīvoto zemju vietvārdu krājumā ir daudz vairāk atgadījumpar dažādiem notikumiem vēstošu vietvārdu nekā mūsdienu tautu teritorijās.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Latvijas toponīmu tā saukto starpgadījumijā šādu vietvārdu nav daudz, taču gan to leksiskais skanējums un nozīme, gan tos pavadošie stāsti ir krāšņi un leģendām apvītri. Šādi vietvārdi brīdina, liek cienīt, pieminēt, sargāties, baidīties vai šausmināties un vietai iet ar līkumu šai vietai.
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Ir vairāki veidi, kā vietvārdos leksiski izpaužas šādas briesmas vai brīdinājums, – starpgadījumu vietnotikumvārdi var vai nu tieši un atklāti nosaukt starpgadījuma vai nelaimes objektu, vai arī ziņot par to slēpti, izmantojetverot vārdus, kas caur tautas (konkrētā novada) atmiņu vai arhetipiskajiem priekšstatiem izgaismo konkrētas konotatīvas nozīmes.
4.3. Īpašības vārds;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Spoku apsēsti, pēc vietvārdiem spriežot, parasti ir atsevišķi koki, tumši meži un pazemināta reljefa ģeogrāfiskie objekti – gravas, lejas un purvi, kā arī tilti: Spoku bedres G, grantsbedres Kosā, “„spokojoties”, LVVK; Spoku dīķis Remtē, “„katru nakti tur kāds ar lukturi iznācis”, LVVK; Spoku kalva, mežs Bārtā, “„mežā esot vieta, kur spokojoties”, LVVK; Ērmpļava, pļava Dundagā, “„tur spokojoties”, LVVK; Māniņkalns, kalns Allažos, “„tur visādi mānekļi rādījušies”, LVVK; Spoku tiltīts, tilts Palsmanē, “„lielam grāvim pāri pie purva, šeit bieži spokojoties”, LVVK.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.2. Mazvārdība;
|
Maz vietvārdos sastopami arī dažādu kauju fiksējumi, piemēram, Bataru kaujas lauks, neapdzīvota vieta un kapi Bērzē.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|