Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6524 vienumi
Turklāt šāds risinājums ļautu vārddošanas un vārdadienu svinēšanas tradīcijas skatīt plašākā tradicionālās kultūras kontekstā, neuzsverot vienīgi tiesiskos jautājuma aspektus, kuri, kā jau minēts, ir visai neskaidri.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Diemžēl, pagaidām sarunas ar Kultūras ministriju un tās pārraudzības iestādēm nav novedušas pie konkrētāka risinājuma.
5.2. Lieka pieturzīme;
Mīti un leģendas par valodu pasauli atrodamasi vai visu tautu folklorā, tāsie nodotasi no paaudzes paaudzē, tāpēc tik stabili ir iesakņojušies sabiedrības apziņā.
6.1. Saistāmība;
Sabiedrībā izplatītu t. s. ierunāto viedokļu lielā ietekme uz valodas lietojumu sakņojas galvenokārt kompleksā parādībā, ko zinātnē apzīmē ar terminu lingvistiskā attieksme.
1. Tehniskais noformējums;
Lingvistiskā attieksme ir subjektīvo faktoru komplekss, kas raksturo dažādu etnosu, sociālo grupu un indivīdu valodas uztveres īpatnības, attieksmi pret dažādām valodām (valodas variantiem) un valstisku vai sabiedrisku institūciju veiktajiem valodas situācijas regulēšanas pasākumiem, arī priekšstatu par to, kas ir “„laba” vai “„pareiza” valoda.
1. Tehniskais noformējums;
Dace Strelēvica-Ošiņa, analizējot viedokļus par valodas pareizību, secina, ka “..„[..] lingvistiskā attieksme var ietvert ne tikai pārbaudītas faktu zināšanas, bet arī maldīgus pieņēmumus” (Strelēvica-Ošiņa 2011, 198 ).
1. Tehniskais noformējums;
Kā raksta Jānis. Valdmanis, «„[..] lingvistiskās attieksmes analīze liecina, ka lingvistiskās attieksmes maiņa uz iespējami pozitīvāku ir pats aktuālākais valodas politikas uzdevums, kas veidotu motivāciju ne tikai valodas apguvei, bet arī tās lietošanai"” (Valdmanis 2012, 299).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Bet kā mums raksturot tā sauktos “maldīgos pieņēmumus”?
5.2. Lieka pieturzīme;
Termins mīts dominē Rrietumu sociolingvistikā (piemēram, pazīstamākā grāmata par šai rakstā aplūkoto problemātiku saucas “„Valodas mīti” (Bauer, Trudgill (eds.) 1998). Šajā grāmatā vairāku valstu valodnieki identificējuši un aprakstījuši 21 anglofoniskajās valstīs izplatītus “ „mītus” par valodām, no kuriem visbiežāk sastopami ir seši: 1) vārdu nozīmēm laika gaitā jāpaliek nemainīgām,; 2) mūsdienu bērni vairs neprot ne lasīt, ne rakstīt,; 3) amerikāņi maitā angļu valodu,; 4) televīzijas ietekmē visi sāk runāt vienādi,; 5) dažās valodās runā ātrāk, nekā citās,; 6) angļu valodā nedrīkst teikt it’s me, jo me ir akuzatīvs. 2003. gadā P. Tradžils savā “„Sociolingvistikas glosārijā” devis šādu definīciju: “„Valodas mīti ir tādi uzskati par valodu vai valodām, kam plaši tic cilvēki, kas nav lingvisti, bet kuri īstenībā nav patiesi, kā plaši izplatītā pārliecība, ka dažas valodas ir “„primitīvākas” par citām, vai uzskats, ka valodas pārmaiņas var un vajag nobremzēt.” (Trudgill 2003, 76). Ņemot vērā termina mīts semantiku latviešu valodā resp. tā saistību ar dziļi simbolisko apziņas slāni un ierobežotās iespējas tos atspēkot, jo mīti loģiskai atspēkošanai parasti nepakļaujas, parkā piemērotāku terminu lingvistiskās attieksmes veidošanā, turpmāk izmantosim terminu stereotipi.
1. Tehniskais noformējums; 4.1. Lietvārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dido (Didot) 1796. gadā. 20. gadsimta 30. gados šo terminu sāka attiecināt uz realitātes atspulgu prātā, bet pašlaik tas apzīmē sociāli reproducētus klišejiskus pieņēmumus par jebkuru parādību, sociālu grupu, tās darbību u.  tml. No sociālās psiholoģijas viedokļa stereotipi ir kognitīvas struktūras, kas ietver noteiktas gaidas jeb ekspektācijas.
1. Tehniskais noformējums;
Stereotipi veidojas socializācijas procesā iepriekšējo paaudžu, vienaudžu, plašsaziņas līdzekļu u. c. ietekmē.
1. Tehniskais noformējums;
Tie balstās universālā cilvēku vēlmē iedalīt pasauli kategorijās, jo: 1) tas ir kognitīvi ekonomiski – ja grupa kategorizēta, nav jāvāc informācija par katru tās locekli,; 2) tas ļauj prognozēt indivīdu rīcību,; 3) dihotomija savs/svešs rada drošības izjūtu un vairo pašapziņu, tātad ir arī zināms pašaizsardzības mehānisms.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Lingvistiskie aizspriedumi visbiežāk saistās ar sociāliem signāliem, kas tiek uztverti saistībā ar kādas personas vai personas grupas lietoto valodu vai runu (akcents, vārdu krājums, sintakse u. c.).
1. Tehniskais noformējums;
Empīriskā/ zinātniskā daļa.
1. Tehniskais noformējums;
Vai valsts institūcijas un izglītības sistēmizglītības sistēma un valsts institūcijas ir izteikušas attieksmi pret negatīvajiem stereotipiem?
4.1. Lietvārds; 6.4. Vārdu secība;
EFNIL dalībvalstu atbildes uz šiem jautājumiem tika apkopotas federācijas gada konferencē “„Stereotipi un lingvistiskie aizspriedumi Eiropā”, kas notika Varšavā 2016. gada septembrī.
1. Tehniskais noformējums;
Pētījumi būtu jāveic vairākos virzienos, nosakot attieksmi 1) pret valsti, kurā runā šo valodu, 2) pret attiecīgo nāciju vai etnosu, 3) pret valodu kā tādu, 4) pret valodas runātājiem, 5) pret valodas paveidiem (heterostereotipu vai autostereotipu aspektā), 6) pret variantiem visos valodas līmeņos (ietverot arī. priekšstatus par «„labu»” vai «„pareizu»” valodu).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pilnīgs stereotipu karšu apkopojums” (Tsvetkov 2016). Šādi materiāli, kas gan nebalstās uz nopietniem socioloģiskiem pētījumiem, tiešām ir uzjautrinoši, tomēr, kā ikvienā jokā, tajos ir daļa patiesības.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Varam saprast, kā veidojies priekšstats, ka Dānijā “„ikviens ir laimīgs”, ka Igaunija saistās ar IT industriju un Austrija ar klasisko mūziku, bet vismaz mums pašiem, kuru autostereotips ir kartupeļu ēdāji, izbrīnu var radīt asociācija ar Latviju: latvieši neēd (vai nevar ēst) kartupeļus!
1. Tehniskais noformējums;
Turklāt multietniskas valstis ārvalstnieku skatījumā parasti tiek identificētas ar tās titulnāciju, kā Igaunija ar igauņiem vai Slovākija ar slovākiem.
7.1. Liekvārdība;