Lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis nominatīvā bieži ir arī salikto laika formu sastāvdaļa un dzimtē, skaitlī, locījumā saskaņojas ar teikuma priekšmetu (Māsa ir sakravājusies ceļojumam; Visi bija apsēdušies; Āboli drīz būs ienākušies); šai funkcijā atgriezeniskā divdabja lietojumā kļūdu parasti nav.
7.2. Mazvārdība; |
Aplūkojot tuvāk lokāmo atgriezenisko divdabju nepareiza lietojuma gadījum 1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 10. Sekundāra kļūda; |
Ja tiek apvienotas divdabju atgriezeniskās un neatgriezeniskās noteiktās galotnes, 7.1. Liekvārdība; |
Izņēmums ir D. Nītiņas (2013, 388) atgriezeniskā darāmās kārtas tagadnes divdabja (ar piedēkli -oš-) atšķirīgas, t. i., jauktas locīšanas paradigmas piedāvājums ar piebildi: 1. Tehniskais noformējums; |
Abi šie vārdi latviešu valodā lietoti līdz 1. Tehniskais noformējums; |
Rakstā apzīmējums laikmeta „pirkstu nospiedumi” 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; |
Rakstā aplūkota arī vārdu priedēkļu un galotņu lietošana latviešu valodā, kas 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; |
Zināt, pazīt, atpazīt, prast Jau vairāk nekā pusi gadsimt 4. Formveidošana; 6.1. Saistāmība; |
Tomēr mūsdienu valodas praksē aizrādījums maz tiek ņemts vērā un šajā nozīmē biežāk lieto nevis pazīt, bet gan zināt vai atpazīt un no tiem veidotas darbības vārdu divdabju formas: Bieži viesi ir sabiedrībā zināmi (labāk: pazīstami) cilvēki, bet tos redzēt un satikt 1. Tehniskais noformējums; |
Latviešu valodas prast lietošanas tradīciju rāda „Latviešu literārās valodas vārdnīca”: prast – ‘Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt kādu darbību, uzdevumu u. tml.’ prot šūt, prot zīmēt, lasīt // Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, kas spēj runāt, lasīt (kādā valodā) saprast tekstus (tajā). [.. 1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; |
Vārds jau ir ievietots „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” (LLVV 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; |
Mīka literār 2.3. Sākumburti; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Vārdus mazulis, mazulītis – uz cilvēkbērniem sarunvalodā lietoja ar mīlinājuma nozīmes niansi, piem 7.2. Mazvārdība; |
Mūsdienu latviešu valodā vārds bez ierobežojumiem tiek attiecināts u 1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda; |
Vārdam sagaidīt nozīme ir ‘ 2.3. Sākumburti; |
Tomēr mūsdienu runātāji bieži lieto sagaidīt tur, kur iederētos gaidīt, piem 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; |
Valodā vērojama tendence nemotivēti lietot kādu priedēkli, piem 2.2. Saīsinājuma izveide; |
Lieks priedēklis ie-, piem 2.2. Saīsinājuma izveide; |
Daudzās valodās, arī latviešu, lietvārdiem ir vienskaitlis un daudzskaitlis, un skaitļa nozīmi izsaka ar galotni, piem., dārzs – dārzi, skola – skolas, egle – egles u. tml. Tomēr ir lietvārdi, kurus lieto tikai vienskaitlī, piem., asprātība, miers, saule, bet citus – tikai daudzskaitlī, piem 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; |
Ir vienskaitlinieki, kurus parasti lieto vienskaitlī, piem., piens, lietus, sniegs, bet noteiktā stilistiskā kontekstā tiem iespējams arī daudzskaitlis, piem 2.2. Saīsinājuma izveide; |