Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis nominatīvā bieži ir arī salikto laika formu sastāvdaļa un dzimtē, skaitlī, locījumā saskaņojas ar teikuma priekšmetu (Māsa ir sakravājusies ceļojumam; Visi bija apsēdušies; Āboli drīz būs ienākušies); šai funkcijā atgriezeniskā divdabja lietojumā kļūdu parasti nav.
7.2. Mazvārdība;
Aplūkojot tuvāk lokāmo atgriezenisko divdabju nepareiza lietojuma gadījumous, redzami vismaz četri t. s. „nepareizību” paveidi, kur atšķirīgs var būt arī labošanas ceļš: 1) paradigmā neesošo formu kompensēšana ar neatgriezenisko divdabju nenoteikto vai noteikto galotņu formām (sk. arī (4a), (5a), (5b) piemērus): (9) a... no Vācijas puses tuvojošais negaiss ar zibeņiem un lietu pārāk neuzmundrināja .. (LVK2018) (ieteicamais labojums: [..] negaiss, kas tuvojās no Vācijas puses ..) b.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 10. Sekundāra kļūda;
Ja tiek apvienotas divdabju atgriezeniskās un neatgriezeniskās noteiktās galotnes, tad faktiski tiek radīts jauns divdabju locīšanas tips – jauktas paradigmas, kur formu izteiktā semantika nav būtiska un neitralizējas, turklāt šādas paradigmas parasti gramatikās nav bijušas pārstāvētas.
7.1. Liekvārdība;
Izņēmums ir D. Nītiņas (2013, 388) atgriezeniskā darāmās kārtas tagadnes divdabja (ar piedēkli -oš-) atšķirīgas, t. i., jauktas locīšanas paradigmas piedāvājums ar piebildi: “„Vai šīm paradigmām latviešu valodā ir gadījuma raksturs, vai arī tās nostiprināsies, rādīs laiks un valodas attīstība.” Tomēr jāatzīst, ka “„normalizējot” paradigmu jaukšanu, atgriezenisko divdabju pareiza lietošana latviešu valodā kļūs vēl neskaidrāka.
1. Tehniskais noformējums;
Abi šie vārdi latviešu valodā lietoti līdz Otrā2. pasaules kara beigām un ir bijuši neitrāli, bez negatīvas nozīmes, bet padomju laikā, saskaroties ar krievu valodas tradīciju, vārds žīds latviešu valodā tāpat kā krievu valodā iegūst negatīvu nozīmes niansi.
1. Tehniskais noformējums;
Rakstā apzīmējums laikmeta „pirkstu nospiedumi”, attiecināts uz latviešu valodas pārvērtībām krievu un citu valodu iespaidā, kas notiekušas 20. gs. otrajā pusē un 21. gs. sākumā, kad latviešu valodas vārdus, piemēram., zināt un mazulis, lieto tāpat kā krievu valodā un tiek aizmirsti latviešu valodā ierasti vārdi, kā nolaisties, nosēsties, nokrist, bet to vietā saka – piezemēties.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide;
Rakstā aplūkota arī vārdu priedēkļu un galotņu lietošana latviešu valodā, kas ir iespaidojusies no citām valodām un ir citāda, nekā tradicionāli pierasts un atspoguļots valodas normatīvajos avotos – gramatikās un vārdnīcās, un kas iezīmē latviešu valodas stāvokli mūsdienās.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos;
Zināt, pazīt, atpazīt, prast Jau vairāk nekā pusi gadsimtua vērojams, ka latviešu valodā paplašinās vārda zināt lietojums krievu valodas iespaidā, izspiežot vārdus pazīt, prast, mācēt.
4. Formveidošana; 6.1. Saistāmība;
Tomēr mūsdienu valodas praksē aizrādījums maz tiek ņemts vērā un šajā nozīmē biežāk lieto nevis pazīt, bet gan zināt vai atpazīt un no tiem veidotas darbības vārdu divdabju formas: Bieži viesi ir sabiedrībā zināmi (labāk: pazīstami) cilvēki, bet tos redzēt un satikt.. [..]. (Izklaide., 07.05.2013.) [..] pasaulē zināmais (labāk: pazīstamais) dizaina žurnāls „Wallepaper”. [..]. (www.diena. lv, 21.04.2013).) Jūs ziniet (pareizi: zināt, bet labāk: pazīstat) manu raksturu.
1. Tehniskais noformējums;
Latviešu valodas prast lietošanas tradīciju rāda „Latviešu literārās valodas vārdnīca”: prast – ‘Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt kādu darbību, uzdevumu u. tml.’ prot šūt, prot zīmēt, lasīt // Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, kas spēj runāt, lasīt (kādā valodā) saprast tekstus (tajā). [...] viņš labi prata angļu valodu un bez kādām grūtībām varēja lasīt katru grāmatu vai laikrakstu.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Vārds jau ir ievietots „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” (LLVV6₂ 62 168) ar paplašinātu nozīmi, kas pieļauj šo vārdu lietot, attiecinot ne tikai uz kosmosa lidaparātiem, bet arī uz jebkuru lidaparātu vai lidošanas ierīci, piemēram., lidmašīnām vai izpletņlēcējiem – lidmašīna piezemējas lidostā, izpletņlēcējs veiksmīgi nolaižas uz zemes jeb piezemējas.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Mīka literāruā darbu ara nosaukumu WE ARE NOW BEGINNING OUR DESCENT„We are Now Beginning Our Descent” tulko –kā „Piezemēšanās” (2012).
2.3. Sākumburti; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vārdus mazulis, mazulītis – uz cilvēkbērniem sarunvalodā lietoja ar mīlinājuma nozīmes niansi, piemēram., kas nu kait mazulītim? (ME, turpat).
7.2. Mazvārdība;
Mūsdienu latviešu valodā vārds bez ierobežojumiem tiek attiecināts unz maziem cilvēkbērniem un tikai kā nozīmes nianse – uz nepieaugušiem dzīvniekiem (LLVV 5,128), tātad – otrādi nekā ME.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Vārdam sagaidīt nozīme ir ‘Ggaidīt līdz gaidāmais ierodas, tiek sastapts, vai arī kas patiešām notiek’.
2.3. Sākumburti;
Tomēr mūsdienu runātāji bieži lieto sagaidīt tur, kur iederētos gaidīt, piemēri.: Es sagaidīju, ka viņš nāks pie manis, bet viņš neieradās. (Labāk: Es gaidīju, bet viņš neieradās, es viņu nesagaidīju, t. Tulkojums filmā „Midsomeras slepkavības”).) Kas mūs sagaida turpmākajās dienās? (TV laika ziņas, lLabāk: Kas mūs gaida turpmākajās dienās?
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Valodā vērojama tendence nemotivēti lietot kādu priedēkli, piemēram., priedēkli ie-, citādi nekā ir ierasts.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Lieks priedēklis ie-, piemēram., pie vārda vēlēties – ievēlēties, vārdnīcās ar priedēkli ie- ir tikai vārds ievēlēt ’balsojot nodot kādai personai pilnvaras’, nevis ievēlēties, bet gan – vēlēties.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Daudzās valodās, arī latviešu, lietvārdiem ir vienskaitlis un daudzskaitlis, un skaitļa nozīmi izsaka ar galotni, piem., dārzs – dārzi, skola – skolas, egle – egles u. tml. Tomēr ir lietvārdi, kurus lieto tikai vienskaitlī, piem., asprātība, miers, saule, bet citus – tikai daudzskaitlī, piemēram., durvis, kāzas, sviedri, kam nav vienskaitļa formas.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Ir vienskaitlinieki, kurus parasti lieto vienskaitlī, piem., piens, lietus, sniegs, bet noteiktā stilistiskā kontekstā tiem iespējams arī daudzskaitlis, piemēram., veikalos ir dažādu ražotāju pieni, rudeņos sākas lieti, dziļie sniegi sniedzas līdz palodzei.
2.2. Saīsinājuma izveide;