Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Tas visdrīzticamāk ir tādēļ, ka pašlaik latviešu valodā tas tiek uzskatīts par produktīvāko un lietotājam pamanāmāko: pievienojot šo piedēkli, aizgūtais celms eksplikatīvi/eksplicīti (t. i., ņemot talkā atsevišķu marķieri, kuram aizguvumā nav citas funkcijas) tiek pieskaitīts piegūst kādības īpašības vārdiem raksturīgās semantiski gramatiskās pazīmes.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Salīdzinājumā ar nelokāmajiem aizguvumiem sufiksālajām formām dažos gadījumos, šķiet, ir arī kāda īpašību pastiprinoša, akcentējoša nokrāsa – iespējams, tas ir saistīts ar piedēklim -īg- piešķirtraksturīgo pazīmi apzīmēt aktīvas īpašības (MLLVG I 253–254; LVG 266–2667).
7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Runātāji -isk- visdrīzticamāk uzskata par mazāk produktīvu nekā -īg- un varbūt to saista ar normatīviem internacionālismiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Vērtējot abu piedēkļu produktivitāti, par aktīvāku un dzīvotspējīgāku būtu jāuzskata -īg-, jo tas biežāk tiek lietots nenormētajā valodā (t. i., to neatbalsta kāda noteikta tradīcija), tas ir ieguvis pirmo vietu arī Blinkenas (2002, 186) pētījumā, kurš balstīts uz biežuma vārdnīcas (LVBV) datiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kādēļ vienā gadījumā aizguvumi tiek adaptēti, pievienojot tikai locījumu galotnes, bet citos – arī piedēkļus? VisdrīzākDomājams, ka valodas lietotāji vienkārši svārstās starp diviem adaptācijas veidiem (neskaitot nelokāmās formas): kā jau minēts, aizguvumam pilnīgi pietiktu ar fleksiju pievienošanu, bet ar šo adaptācijas veidu konkurē eksplikatīvā/eksplicītā vārda klases apzīmēšana ar derivatīvo piedēkli.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vai arī, piemēram, verbālu aizguvumu gadījumā latviešu valodā nav svārstīšanās starp fleksīvo un sufiksālo adaptāciju: aizgūtie angļu valodas darbības vārdi jau izsenis tiek adaptēti, pievienojot piedēkli -ē- vai -o- un nekad – tikai pievienojot fleksijas, piem.ēram, kancel-ē-t, print-ē-t, sken-ē-t, (ie-)ček-o-t, čill-o-t, džump-o-t, seiv-o-t (< cancel, print, scan, check (in), chill, jump, save) u. tml. 5. Ņemot vērā iepriekš minēto, latviešu valodā var izdalīt trīs tipus jaunāko angļu valodas adjektīvo aizguvumu funkcionēšanai latviešu valodās tipus: (1) nulles adaptācija, kad aizguvums neiegūst nekādu aizguvējvalodas morfēmu, (2) fleksiju pievienošana, (3) derivatīvā piedēkļa (un nepieciešamo galotņu) pievienošana.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Ja tiek pievienots piedēklis -īg-, acīmredzot, ir vēlme aizgūto celmu aizguvējvalodas leksikā ieviest, izmantojot derivatīvu (nevis formveidojošu) morfēmu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pirmās reklāmas kampaņas ar saukļiem un attēliem tika radītas jau 19. gadsimtās., un drīz pēc tam tās kļuva arī par pētniecības objektu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Te arī redzam – veiksmīgi pārvarētas vairākas darbības barjeras, t. i., reklāmu pamana, neaizmirst, sabiedrība nav vienaldzīga, tomēr tas nenozīmē izdošanos un mērķa sasniegšanu (sk. iepriekš).
7.2. Mazvārdība;
Savukārt izkārtne lakstos( (sk. 2. att.ēlu) piesaista ar savu it kā tiešo vienkāršību – par lakstiem mēs dēvējam pirmkārt ‘stublāju un lapas (lakstaugiem)’(http://tezaurs.lv/mlvv (MLVV), un sarunvalodā par lakstiem dēvējam jebkuras puķes (sk.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Dreijers 2016), tāpat arī citā pilsētā – Pļaviņās – atrodama Ppicotava (sk. 4. attēlu).
2.3. Sākumburti;
Nosaukumu locīšana Saldējuma „Pols” reklāma 2016. gada vasarā piesaistīja sabiedrības uzmanību ar saukli Bērnība sākās ar Pols.
1. Tehniskais noformējums;
Reklāmas veidotāji bija radījuši neizpratni: vai tiešām preču nosaukumi nav jāloka? Šajā jautājumā skaidrību viesa Valsts valodas centrs, paskaidrojot, ka, iesaistot nosaukumu teikumā, tas jāloka atbilstoši latviešu valodas gramatikas prasībām (skaidrojums publicēts ne tikai Valsts valodas centra mājaslapā, sk. „Par latviešu valodas lietojumu reklāmu tekstos”, http://vvc/gov.lv, bet arī vairākos ziņu portālos). 7. att.ēls 8. att.ēls Šīs reklāmas (sk. 7., 8. attēlu) patiešām likušas atcerēties, ka latviešu valodā rakstītus nosaukumus drīkstam arī locīt.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Te rodas citas neskaidrības: tas vien, ka nosaukumam ir latviešu valodai raksturīga galotne, nenozīmē, ka tas ir lokāms – pats vārds var nebūt rakstīts latviešu valodā, piemēram, vārdās Maxima ir galotnebeidzas ar -a, taču tajā lietots burts x, kura nav latviešu alfabētā, tātad nevaram uzskatīt, ka šis nosaukums rakstīts latviešu valodā; automobiļa modeļa nosaukums Mokka beidzas ar burtu -a, taču līdzskaņa k dubultojums norāda uz rakstījumu citā valodā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Nereti pats reklāmas izkārtojums mums ļauj atkāpties no šķietami elementārām gramatikas normām, un reizumis tas nedz raisa nedz jautājumus, nedz kādu tracina. 9. att.ēls 10. att.ēls Starptautiskais reklāmas festivāls „Golden Hammer” (sk. 9. attēlu) allaž izceļas ar asprātīgiem, pamanāmiem reklāmas plakātiem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.3. Noliegums; 6.4. Vārdu secība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Reklāmu par veiksmīgu saucam tad, ja tā likusi mums rīkoties – pirkt jaunu produktu, pirkt vairāk jau iepriekš lietoto produktu, iesaistoties kādā akcijā, mainīt kādu no lietotajiem produktiem pret jaunu u. c. Veiksmīgā reklāmā mijiedarbojas gan forma, gan saturs – tā mūs piesaista ne vien ar krāsu, gaismu, vizuāliem tēliem un to kombinācijām, bet arī vārdu spēlēm. Reklāmā atspoguļojas dažādas aktualitātes sabiedrībā, tostarp arī valodā.
8. Tekstveide;
Trāpīgi, asprātīgi nosaukumi, spēles ar vārdu formu un jēgu, acij tīkams un pamatots teksta izkārtojums liecina par paša ražotāja, veikala u. tml. inteliģenci, cieņu pret savu preci, veicina tā prestiža celšanos mūsu, potenciālo klientu, acīs.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tādējādi nostarp tūkstošiem pasaules valodu latviešu valoda ir viena no nedaudzajām, kas faktiski varētu izdzīvot tālā nākotnē. Nenoliedzami gGadsimtu gaitā latviešu valoda ir kļuvusi par bagātīgu valodu, kas spēj atspoguļot ļoti daudzveidīgas sabiedrības dzīves jomas.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
To visādi veicina arī mūsdienu tehnoloģiju straujā attīstība, dažādu jaunvārdu, anglicismu ienākšana latviešu valodā pateicoties, piemēram, masu medij, piemēram, caur plašsaziņas līdzekļiem.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu jauniešu pārangliskošanās ir diezgan spilgti vērojama Liepājā, S.andra Gredzena ir pamanījusi šo parādību arī Valmierā (Gredzena 2020).
2.2. Saīsinājuma izveide;