Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6685 vienumi
Jāpiebilst, ka intervētājs runā savā dzimtajā izloksnē -– Piltenes izloksnē, kas dabiskā situācijā rosinātu arī informantus runāt izloksnē.
1. Tehniskais noformējums;
Kā jaunieši sevi identificē un kā sauc savu runu/valodu?! Zināms, ka tautā cilvēkus, kuri dzīvo Ventspilī un tās apkārtnē, dēvē par ventiņiem.
5.2. Lieka pieturzīme;
Paklausoties cilvēkus, kas tiešām tīri ventiņiski runā, ir reizēm pat grūti saprast.” Lielākā daļa aptaujāto un intervēto jauniešu tāmnieku izloksnes, kas tiek runāts Ventspilī un tās apkārtnē, sauc par ventiņu valodu, daļa arī par ventiņu dialektu: „Ventiņi runā latviešu valodā, ventiņu dialektā.” Pēc jauniešu teiktā, Kurzemes lībiskā dialekta izloksnes, kas tiek runātas Ventspils apkaimē, tautā visbiežāk sauc par ventiņvalodu, reizēm arī par ventiņdialektu, retāk – par ventiņizloksni. Šī dialekta runātāji paši sevi sauc par ventiņiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Ir jaunieši, kuri sevi saista vairāk ar Kurzemi, nekā ar Ventspili, tā piemēram.: „Es sevi vairāk identificētu ar Kurzemi kā tādu, ar ventiņiem ne tik ļoti.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tas vairāk interesē valodniekus un novadpētniekus, arī skolotājus.
7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Mācību iestādēs vajadzētu skolniekiem vairāk sniegt priekšstatu, kas ir literārā valoda un kas ir izloksnes. (Piltenes) izloksne skolā Kādas izloksnei ir attiecības ar literāro valodu skolā?
7.2. Mazvārdība;
Grūtāk ir runāt venteniski, nekā pareizi.” Vai būtu jāpielāgojas rīdzinieku runai?
1. Tehniskais noformējums;
Arī vēl šodien dialektā runājošos bieži vien uzskata par neizglītotiem.” (Janelsiņa-Priedīte 1991, 86) Daļa jauniešu uzskata, ka dialekti kropļo valodu, bet citi domā, ka tiem ir jāpastāv, jo tie veido identitāti.
7.2. Mazvārdība;
Ja lepojas ar vietu, no kurienes cēlies, tad runā savā izloksnē, būtiski ir pareizi pasniegt savu runu: „Cilvēks, kurš runā bez galotnēm, liekas lauķis.
1. Tehniskais noformējums;
Ne viens vien jaunietis lepojas par savu izloksnes prasmi: „Es runāju kā kuru reizi, citreiz piedomāju, citreiz vispār nē un laižu vaļā ventiņu valodu un maucu visas galotnes visiem vārdiem nost, plus vēl ar uzsvaru.” „ Neteikšu, ka kaunos no šī runas veida, patiesībā, pat mazliet lepojos, jo bieži cilvēki no citām Latvijas pusēm prasa, vai māku, un tad es māku.
1. Tehniskais noformējums;
Taču, kad esmu mājās, vai kā garšo!” Jo vairāk jauniešu novērtēs savu izloksni un to lietos, tā vēljo ilgāk tā pastāvēs.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Daudziem noteikti ir grūti iedomāties savu ikdienu bez viedtālruņa, viedpulksteņa, datora, planšetes, televizora vai kādas citas tehniskas ierīces, jo tās būtiski atvieglo sadzīvi, un pamazām kļūst par daļu no mūsu identitātes.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Moderno tehnoloģiju lietošanas biežums ir atkarīgs no dažādiem ekonomiskiem, politiskiem un sociāliem apstākļiem, tomēr statistikas dati liecina, ka 2022. gadā apmēram 63,1 % pasaules iedzīvotāju veido t. s. digitālo sabiedrību (Statista 2022), proti, tā ir cilvēces daļa, kas izmanto dažādas digitālās iespējas ikdienā.
1. Tehniskais noformējums;
Tā praksē tikai ieviests termins, kas apzīmēja ciparu kodus informācijas apmaiņai.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Vārds „digitāls” nozīmē ‘skaitļos pārvērsts; tāds, kas izmanto skaitļus.’ (Tēzaurs 2022).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Atšķirība starp analogajām un digitālajām tehnoloģijām ir tāda, ka analogajās informācijas sistēmās dati tiek apstrādāti un pārraidīti secīgi pa vienam vienumam, līdz tie visi ir aptverti, savukārt digitālās tehnoloģijas darbojas, izmantojot divvirzienu pamatmetodi – digitalizētie dati tiek ierakstīti bināro ciparu 0 un 1 binārajā kodā, ko tehniskas ierīces izmanto, lai apstrādātu un pārsūtītu informāciju, tātad datu analīze notiek vienlaicīgi un nepārtraukti, izmantojot bināro principu, un šāda informācijas apstrāde ir ātrāka un precīzāka (Johnson 2021).
7.1. Liekvārdība;
Mūsdienās ir grūti iedomāties kādu jomu, kurā netiktu izmantotsa digitalizācijas princips, līdz ar to digitālās iespējas lielā mērā ietekmē sabiedrības sociālo, ekonomisko, politisko dzīvi.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Sabiedrība diendienā izmanto digitālo tehnoloģiju iespējas – dažas pazīstamākās no tām ir sociālo mediju platformas (piemēram, „Facebook”, „LinkedIn”, „Twitter”, „Instragram”), neskaitāmas tīmekļa vietnes, robotika, mākslīgais intelekts, mašīntulkošana, e-grāmatas, 3D drukāšana, GPS ierīces – ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšana, tiešsaistes spēles u. c. (Johnson 2021).
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Viedpulkstenis skaita ne tikai laiku vai naudu, bet arī cilvēka sirdspukstus, dienā noietos soļus, mēra pulsu un citus veselības rādītājus, kā arī pēc noteikta algoritma var signalizēt par dažādām atkāpēm no izskaitļotā algoritma, liekot cilvēkam mainīt savus paradumus (sk. 1. attēlu).
1. Tehniskais noformējums;
Tā, piemēram, Jānis Sīlis norāda, ka interneta vidē vērojama teksta “„ģenerētāja” (autora) un teksta “„patērētāja” (lasītāja) saplūšana vienā personā (Sīlis 2013, 370), līdz ar to ierastā dihotomija “„autors” vs. “„adresāts” vairs nav pietiekama mūsdienu saziņas izpratnē.
1. Tehniskais noformējums;