Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5214 vienumi
Kā raksta Janīna. Kursīte, latviešu tautasdziesmu, kurās līdzīgi somugru vai seno ģermāņu dzejai viscaur ir ieturēta viena līdzskaņa vārda sākuma aliterācija, ir pavisam maz. Aliterācijai trūkst arī regularitātes, turklāt bieži ar to saistīta asonanse un zilbju atkārtojumi, arī jau minētā reduplikācija. Janīna. Kursīte latviešu tautasdziesmās aliterācijai piedēvē arī anagrammatisku funkciju.
2.2. Saīsinājuma izveide;
LD 18173 Arī šādu tekstu nav daudz, un, kaut arī ne vienmēr, tomēr bieži tie apspēlēir saistīti ar mitoloģiskas dievības -– Dieva – un latviešu galvenās sieviešu kārtas dievības -– Laimas – vārdu.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Savukārt līdzskanis s, saistīts ar vārdiem saule, spīd, spožs, bet arī savas sāpes, savas slāpes, līdzīgi kā līdzskanis k (Kristus, koks, krusts) – vairāk pārstāv garīgo sfēru.
1. Tehniskais noformējums;
Salīdzinājumam piemērs no Mārtiņa. Lutera dziesmas „Christ lag in Todes Banden”/ („Kungs Kristus nokauts tapa”) Fīrekera atdzejojumā: Jēzus pats tā saule spīd / Uz mūsām tumšām sirdīm krīt.( [..)] Kungs Kristus nokauts tapa / Par mums pie Krusta staba. Un o(Lettische Geistliche 1685, 52) Oriģinālā: Er ist selber die sone / Der durch seiner gnaden glantz / Erleuchtet unser hertzen gantz; Christ lag in todes banden/ Für unser sund gegeben. (Neu Vermehrtes 1664, 66–67) K. Fīrekera latviskā dzeja ir interesanta arī no žanra vēstures viedokļa.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Mārtiņš. Luters lielu uzmanību pievērsais arī ģimenes un mājas saimniecības jautājumiem, allaž norādot, ka ģimene un mājas saime ir sabiedrības pamats.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide;
Līdzīgi vācu oriģinālam Fīrekers saglabā akrostiha formu – katrs no 24 pantiem sākas ar citu burtu alfabētiskā secībā -– un gredzenveida kompozīciju, brīvā izklāstā atkārtojot dziesmas pirmās strofas pamatideju arī noslēgumā.
1. Tehniskais noformējums;
Mūsdienu lasītājam jātur prātā, ka alfabēts attiecas uz t. s. veco druku jeb gotisko rakstību, kurā, piemēram., šņāceņi ir atveidoti ar t. s. čupu burtiem, bet latviešu valodas skaņu pieraksts ir analogs vācu valodai. Šī dziesma uzskatāma ne tikai par vienu no pirmajiem akrostihiem latviešu valodā, bet arī latviešu aforistiskās dzejas aizsākumu – katrs tās pants ietver savu padomu un uztverams kā atsevišķs teksts: Ar Dievu sāc, ko gribi sākt, Kad tev kas kait, pie viņa nākt: Uz Dieva vari ticēties, Gan maz uz citu palaisties.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Laikmetā, kurā liela daļa sabiedrības ir lasīt nepratējaneprot lasīt, aforistiskā dzeja palīdz nostiprināt ar dzirdi iegūtās zināšanas. Šis teksts ir liecība arī tam, cik 17. un 18. gadsimtas. literatūrā laicīgās un reliģiskās literatūras robežas ir izplūdušas.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vācu oriģināls viscaur ieturēts vienskaitļa otrās personas uzrunas formā, tas sakāmo padara personīgu, radot iespaidu par autora tiešu vēršanos pie uztvērēja. Kristofora. Fīrekera atdzejojumā tik tieša klātbūtnes sajūta nerodas, viņš brīvi pāriet no tiešas uzrunas uz vispārīgiem apgalvojumiem.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Acīmredzot 17. gadsimtas. otrajā pusē Kurzemes hercogistē pēc Fīrekera vērojuma šī tēma zemniekiem bijusi pārāk tāla.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Interesanti atzīmēt, ka aptuveni simts gadus vēlāk turpat Kurzemē vienu no šīs dziesmas vēlākajiem variantiem ar nosaukumu „Ceļa rādītājs uz taisnu dzīvošanu” latvisko un izvērš 56 (!) pantos Gothards Frīdrihs Stenders (Gotthard Friedrich Stender) (Stenders 2001, 163–172).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Laiki ir mainījušies – apgaismības gadsimtam raksturīgā garā Stenders rada vienu no, iespējams, savām visplašāk pazīstamajām kvartām: Cik spēdams, mācies grāmatas! / Tas prātu uzcilā, / Tas ved pie augstas gudrības / Un godu sataisa. (Stenders 2001, 170) Savukārt 19. gadsimtās. Baltijas vācu tautas apgaismotāju idejām seko ne viens vien latviešu prozaiķis un dzejnieks, piemēram., viņu vidū arī latviešu stāstnieks Juris Neikens, kura nelielajā literārajā mantojumā tieši aforistiskā dzeja ieņem savu nozīmīgu vietu: Vai tavs mūžs kam lieti der, / To vis neteic ilgie gadi, / Vien tas brītiņš dārgi sver, / Ko ar labiem darbiem vadi (Neikens 1924, 230).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Noslēgumā jāatzīst, ka K. Fīrekera labskanīgie, ritmiskie latviešu garīgo dziesmu teksti ir lielisks pētniecības priekšmets joprojām – tie sniedz priekšstatu par 17. gadsimtas. vācu literāro tradīciju un vienlaikus arī par Kurzemes latviešu vidē strādājušo izglītoto vāciešu rūpību un uzmanību pret mūsu valodu un garīgo pasauli, ar latviešu valodas un kultūras elementu prasmīgu lietojumu kristīgos tekstus darot tuvākus un saprotamākus to uztvērējiem -– latviešiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Ne velti 17. un 18. gadsimtas. miju dēvē par pirmo zelta laikmetu latviešu literatūrā (Spekke 2003, 198).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Brīdī, kad zemnieku vidū zināšanas galvenokārt izplatās orāli audiālā ceļā, tieši skanīga dziesma kā ticības stiprinātāja nospēlē būtisku lomu. 1727. gadā, vairāk nekā 4četras desmitgades pēc K. Fīrekera nāves Kurzemes latviešu dziesmu grāmatas ievadā Kurzemes superintendents Aleksandrs Grēvens (Alexander Gräven) atzīst: „Kad es 1699. gadā strādāju Codes, drīz pēc tam Lambārtu draudzē, vēlāk kopš 1713. gada Salgalē, tad Sēlburgā un Sunākstē, visās vietās es iepazinu nabaga ļaužu trūcīgās kristīgās zināšanas.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Precīzākas terminoloģijas sākumi datējami ar senākajiem (XVI16. gs. beigu un XVII17. gs.) iespieddarbiem, tomēr šai laikā grūti nospraust robežu, kad tur lietotais vārds uzskatāms par vispārlietojamās leksikas daļu, bet kad – par terminu (Baltiņš 2013b).
1. Tehniskais noformējums;
No šī laikmeta bieži citēts „Augstas gudrības grāmatas” (1796) fragments par grūtībierobežotām iespējām aprakstīt iepriekš neaplūkotus jautājumus kaut ko vēl līdz tam no, ko izjutis autors, Gotfrīdas Friīdrihas Stenderas (Vecā Stendera) pietnas grūtības Stenderam radās, aprakstot joais Stenders), gadījumos, kad vēstījuma teksts prasīja lielāku terminoloģisko precizitāti.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
XXVII nodaļas noslēgumā viņš atzina, ka „nabaga Latviešu valodai vārdi trūkst, no augstām garīgām lietām samanīgi rakstīt”, bet uzskatīja to par pārejošu, jo, līdz ar tautas izglītības līmeņa celšanos, „arīdzan augstāki un skaidrāki gudrības vārdi rasies” (Stenders 1988).
5.2. Lieka pieturzīme;
Stendera tradīcijas laicīgās literatūras ziņā turpināja Matiāss Stobe, izdodot žurnālu ar daudzpusīgu tematiku "„Latviska Gada Grāmata"” (1797-–1798).
1. Tehniskais noformējums;
Tiklīdz avīzē parādījās ziņas par krievu-turku karu 1828.-–1829. gadā, tā aprakstos par tāšī kara norisi skaidroti vārdi adjutants, aubice, brigāde, divizione u. c. (Ošs 1935).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;