Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6685 vienumi
Ir nepieciešams pārdomāt, izpētīt, papildināt šo jēdzienu sarakstu, turklāt tajā, iespējams, būtu ietilpināmi arī citi funkcionāli sinonīmiski jēdzieni, piemēram, “„tekstapstrādes robots” vai “„avatārs”.
1. Tehniskais noformējums;
Elektroniskā vide ietekmē visas pasaules valodas, kas tiek izmantotas šajā vidē, turklāt šī ietekme īstenojas diezgan strauji. Šajā rakstā ir aplūkotas dažas aktuālas latviešu valodas attīstības tendences, kas ir vērojamas valodas līdzekļu lietojuma paradumu maiņā digitālo tehnoloģiju izmantošanas dēļ: ekonomēšanas tendence, multimodalitātes tendence, demokratizācijas tendence, automatizācijas tendence. Šīs tendences nav nekas jauns valodas attīstībā – tās ir bijušas un pastāv nepārtraukti, kamēr valoda funkcionē, tomēr pašreiz šīs tendencetās iegūst jaunas iezīmes digitālo tehnoloģiju ietekmē.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kā piektā ir pieminēta arī t. s. paviršības tendence, kas pašreiz, pēc autores domām, ir saasinājusies latviešu valodas lietojumā.
7.1. Liekvārdība;
Ekonomijas princips valodā īstenojas visos valodas paveidos un visos valodas līmeņos, piemēram, tas ir vērojams tādos valodas procesos kā redukcija, strupināšana, īsināšana, elipse u. c. Modernās digitālās tehnoloģijas ir aktualizējušas ekonomēšanas tendenci valodā, un tā ir atkarīga no vairākiem nosacījumiem.
7.1. Liekvārdība;
Digitālās ierīces piedāvā plašas funkcionālās iespējas, un to izmantošana ir ļoti laikietilpīga, tāpēc cilvēks iespēju robežās cenšas taupīt laiku iespēju robežās, un tas ietekmē informācijas apstrādes paņēmienu izvēli.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Tāpat digitālajām ierīcēm ir raksturīgs ierobežots ekrāna izmērs, kurā ir iespējams ietilpināt aktuālo informāciju, tāpēcun arī šī tehniskā īpatnība ietekmē informācijas noformēšanas paņēmienus valodā.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Piemēram, runātua tekstua izmantošana rakstītoa tekstua vietā ir viens no veidiem, kā taupīt vietu ekrānā.
6.1. Saistāmība;
Arī logogrammu izmantošana liecina par tendenci ekonomēt valodas līdzekļus, jo vārda vai tā daļas vietā tiek lietots cipars vai kāds cits simbols, piemēram, 2diena (‘otrdiena’), 4tā reize (‘ceturtā reize’), 24/7 (‘nepārtraukti jeb katru dienu divdesmit četras stundas diennaktī’).
5.2. Lieka pieturzīme;
Digitālo tehnoloģiju noteiktā ekonomēšanas tendence rada jaunus paradumus pareizrakstībā, vārddarināšanā, sintaksē u. c. valodas jomās, un tas ir jāņem vērā valodas plānošanas un normēšanas procesā, kā arī to nevar ignorēt izglītībā un valodas apguves procesā.
1. Tehniskais noformējums;
Multimodāli teksti var iekļaut attēlus, grafiku, slaidrādes u. tml. vizuālus papildinājumus, tie var ietvert kinētisku kustību, piemēram, animācijas vai videomateriālus u. tml., tie var būt papildināti ar audiālu materiālu, piemēram, mūziku vai skaņu specefektiem.
1. Tehniskais noformējums;
Spilgts piemērs ir skolas mācību grāmatu noformēšanas attīstība pēdējo gadu desmitu laikā – mācību grāmatas ir kļuvušas krāsainas, atraktīvas, tās tiek papildinātas ar tabulām, attēliem, zīmējumiem, karikatūrām, komiksiem, mācību diskiem un citiem papildmateriāliem. Šo pašu tendenci var novērot arī digitālajā vidē – ekrānos ieraugāmā informācija ekrānos ir vizuāli krāšņa un krāsaina, papildināta ar kustīgiem un/vai skanošiem papildelementiem.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Interneta ziņu portālos paralēli rakstītajiem tekstiem aizvien biežāk parādās filmēti materiāli, un, nospiežot uz attiecīgās ikonas, var noskatīties attiecīgo uzrakstīto saturu varī mutvārdu noskatīties arī video formā.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Ilustrācijai izmantots piemērs no mobilās lietotnes „WhatsApp”, kurā teksta autors savas vajadzības izteikšanai ir izmantojis vairākus informācijas demonstrēšanas veidus: gan uzrakstītu tekstu, gan fotogrāfiju, gan audiodatni, gan arī animāciju (sk. 3. attēls)u). 3. attēls.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Valodas demokratizācijas process ir vērojamsa gan mutvārdu, gan rakstu formā, un digitālās tehnoloģijas veicina šo procesu vairāku iemeslu dēļ: digitālā vide paredz daudz ātrākas datu apstrādes iespējas, tāpēc pēdējo gadu desmitu laikā publiskajā telpā ir daudzkāršojies pieejamo tekstu skaits, un tā aptver visu valodas paveidu izpausmes iespējas; izmantojot dažādas digitālās ierīces, mūsdienās ikviens sabiedrības loceklis neatkarīgi no viņa tekstveides prasmēm var kļūt par sociālās saziņas dalībnieku; virtuālajā vidē saziņas dalībnieks var būt anonīms vai arī veidot virtuālu viltus personību, līdz ar to mazinās indivīda atbildība par valodu, kuru viņš lieto šajā vidē; tiešo sociālo kontaktu vietā sāk dominēt virtuālie kontakti, taču kā kompensācija tiešo sociālo kontaktu trūkumam parādās indivīdu cenšanās pozicionēt plašākai sabiedrībai savu savpatību (piemēram, sociālo platformu konti, kuros privātpersonas dokumentē savu viedokli, savu ikdienas dzīvi u.  tml.); mūsdienu sabiedrība ir kļuvusi daudz iecietīgāka pret dažādu emociju paušanu valodā, un tā arī ir viena no demokratizācijas izpausmēm valodā, jo indivīdam ir diezgan brīvas iespējas pozicionēt savu daudzveidīgo emociju gammu; mūsdienās cenzūras iespējas ir vājinājušās, un atbildība par teksta kvalitāti tiek atstāta indivīda ziņā.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Taču nepilnības juridiskajā ziņā neatbrīvo valodas lietotājus no atbildības, kas ir saistāma ar cita cilvēka radītu intelektuālu īpašumu, ciktāl tas ir aprakstīts pašreizējā likumdošanāos normatīvajos aktos.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vēl viena digitālajai videi specifiska pazīme ir hipertekstualitāte (Crystal 2011, 28), proti, tā ir iespēja vienā tekstā iekļaut tiešu elektronisko saiti uz citu tekstu, tādējādi radot saturiski pilnīgu tekstu kopumu, kas piedāvā teksta uztvērējam vienkopus iegūt optimālu informācijas daudzumu. Šis paņēmiens daļēji līdzinās tradicionālajai citēšanai, tomēr ir daudz ērtāks un precīzāks, jo ļauj precīzlabāk atspoguļot oriģinālu, kā arī nodrošina iespēju teksta uztvērējam pašam izvēlēties nepieciešamo papildinformācijas apjomu. Automatizācijas tendence valodā var izpausties arī citā veidā, piemēram, kā automātiska teksta nepilnību labošana.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dažādos tehnoloģiskajos rīkos ir iestrādātas speciālas programmas, kas ļauj automātiski apstrādāt teksta kvalitāti, piemēram, labojot vārdu rakstību vai norādot uz iespēju labot gramatiskās konstrukcijas. Šādas programmas ir noderīgas, jo palīdz teksta veidotaājam ieraudzīt dažādas paviršības un nepilnības, kas radušās tekstveides procesā, t. Tomēr tajā pašā laikā teksta autoram ir jābūt ļoti uzmanīgam ar šādu programmu izmantošanu, jo: bieži šāda automātiska rediģēšana padara tekstu neskaidrāku, grūtāk uztveramu, jo automātiskā rediģēšanas programma pēc noteikta kvantitatīva algoritma mehāniski izvēlas izskaitļoto vārdu, kas ne vienmēr ir derīgs kontekstā gan no semantiskā, gan no stilistiskā viedokļa.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Līdz ar to automatizētā tehnoloģiskā iespēja var nevis atvieglot, bet gan apgrūtināt teksta uztveri.
7.1. Liekvārdība;
Pēdējā laikā ļoti populāra kļuvusi mašīntulkošana, kas ir ļoti noderīga atbalsta iespēja digitālajā vidē, un pašreiz ir pieejami dažādi rīki automātiskai tekstu tulkošanai. Tomēr šo rīku lietotājiem ir jāapzInterese par šādas tulkošanas iespējām radās jau līdz ar pirmo datoru izveidi, un pirmā mašīntulkošanas programma tika izstrādāta 20. gadsimta 50. gados Džordžtaunas Universitātē ASV (Rudziša 2012, 87). Sākotnēji zinātnieki bija pārliecināsti, ka mašīntulkošanas kvalitāte ir diezgan nepilnīga un ar tās palīdzību var iegūt tikai vispārīgu priekšstatu par tulkojumā pieejamo informāciju, nevis kvalitatīvi iztulkotu materiālu (ļoti drīz cilvēka iesaiste tekstu tulkošanā vairs nebūs vajadzīga, tomēr mašīntulkošanas kvalitāte vēl aizvien nav sasniegusi tādu līmeni, lai pilnībā aizstātu profesionālu tulkotāju, kaut gan pēdējos gados vērojami dažādi inovatīvi risinājumi šai jomā. Izmantojot kādu mašīntulkošanas rīku, lietotājiem ir jāapzinās, ka tulkojums var piedāvāt vispārīgu priekšstatu par tulkojumā pieejamo informāciju, tomēr pagaidām mašīntulkošanas rīki nespēj noformēt pietiekami kvalitatīvu tekstu no semantiskā, stilistiskā un gramatiskā aspekta (sk. 4. attēlsu). 4. attēls.
8. Tekstveide;
P. S.
1. Tehniskais noformējums;