Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6685 vienumi
Latviešu tautības iedzīvotāju īpatsvars un visu respondentu neatkarīgi no dzimtās valodas latviešu valodas lietojums ikdienas saziņas situācijās ārpus mājas (veikalos, uz ielas u.  tml.) dažādās vietās.
1. Tehniskais noformējums;
Rīgā kā valsts ekonomiskajā centrā, galvaspilsētgalvaspilsētā, ekonomiskajā un attīstības centrā ir labāka iedzīvotāju ekonomiskā situācija un plašāka strādājošo iesaiste sociolingvistiskajās un nodarbinātības jomās (piemēram, valsts iestādēs, izglītības iestādēs, pakalpojumu jomā), kur noteikta obligāta valodas prasmes nepieciešamība.
6.4. Vārdu secība;
Laba vai ļoti laba latviešu valodas prasme pašvērtējumā dažādās vecuma grupās, respondenti – dzimtā valoda nav latviešu valoda.
7.2. Mazvārdība;
Jaunākās paaudzes respondentu grupā ir ne tikai labāka latviešu valodas prasme, bet arī lielāks to respondentu īpatsvars, kuram latviešu valodas prasme ir pilnībā pietiekama visos valoddarbības veidos.
7.3. Neiederīgs vārds;
Angļu valoda pamazām sāks iegūt otrās vairāk prastās valodas vietu (vēl ne sabiedrības ikdienas saziņā un darbā lietotās gan, bet tas droši vien arī ir laika jautājums) pēc latviešu valodas, nomainot līdz šim sabiedrībā kopumā otro visbiežāk prasto krievu valodu.
6.5. Izteicēja izveide;
To rāda dati par samērā straujo angļu valodas prasmes pieauguma tendenci tieši jaunākās paaudzes vidū, kur būtiski ir dati nevis dati kopumā, bet tieši rādītājā “„Prot angļu valodu labi un ļoti labi”, kas kopš 2009. gada pieaudzis no apmēram 34 % līdz apmēram 48–50 % 2019. gadā (Valodas situācija Latvijā 2021, 66).
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Kā liecina pētījuma dati, pozitīva lingvistiskā attieksme, vēlme un spēja lietot latviešu valodu visās sociolingvistiskajās jomās visbiežāk piemīt tieši jaunākās paaudzes respondentiem, atklājot arī likumsakarību starp labu valodu prasmi un pozitīvu lingvistisko attieksmi (sk. 11. att.), kur i. Izriet dažas vispārīgāas tendences: jo jaunāks respondents, jo labāka latviešu valodas prasme un biežāk tiek lietota latviešu valoda visās jomās; jo labāka latviešu valodas prasme, jo biežāk arī neatkarīgi no vecuma tiek lietota latviešu valoda visās jomās; jo labāka latviešu valodas prasme, jo pozitīvāka lingvistiskā attieksme. 11. attēls.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Respondentu atbildes, novērtējot apgalvojumu “„Man patīk runāt latviski”.
1. Tehniskais noformējums;
Kā minēts iepriekš, šajā grupā ir sasniegts apmēram 90 % īpatsvars, kas nemainās jau vairākus gadu garumā, ks. Tas nozīmē, ka iespējamā auditorija ir sasniegta un tā ir ļoti liela.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti; 6.8. Palīgteikuma tips;
Nedrīkstētu domāt, ka par valodas apguvi turpmāk nebūtu jādomā vēl vairāk, tieši otrādi – līdzās tam, ka nepieciešams darbsjāveicina latviešu valodas prasmes kvalitātes pieauguma veicināšanās, kas nodrošinās arī pozitīvu lingvistisko attieksmi, jāpievērš uzmanība tādām pēdējo gadu aktualitātēm kā mūsdienu globalizācijas un migrācijas radītajai dažādībai, kas ir liels izaicinājums tieši valodas apguves procesa nodrošināšanai, un valodu konkurences radītajām valodu prestiža pārmaiņām sabiedrībā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tādējādi valodas situācijas dinamikā vērojamas pārmaiņas svešvalodu prasmē un lietojumā: vēl pirms desmit gadiem angļu valodas lietojums ikdienā sabiedrības dzīvē bija lielākoties nepieciešamnepieciešams lielākoties atsevišķās jomās (tūrismā, starptautiskajā uzņēmējdarbībā, augstākajā izglītībā, jauniešu subkultūrās u. c.), taču pašlaik gan angļu valodas pratēju skaita, gan valodas prasmes līmeņa pieauguma, gan prestiža ziņā jaunākās paaudzes respondentu grupā tā kļūst par otru svarīgāko valodu Latvijā lietoto valodu kopumā.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Paplašinoties un kļūstot daudzveidīgākai starptautiskajai komunikācijai, svešvalodu saimē Latvijā ienāk arī dažādas citas valodas, kas, satarp citu, varētu veicināt arī izpratni par sabiedrības un indivīda daudzvalodības attieksmēm un nozīmi.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Tas iezīmē arī otru nozīmīgo virzienu – sabiedrības iesaistīšana valodas politikas īstenošanā jeb tā saucamaisā valodas prestiža nodrošināšanas virziens. Šis ir vissarežģītākais virziens tieši īstenošanas aspektā, kurjo liela loma ir dažādajiem apstākļiem un faktoriem, kas kopumā ietekmē valodas situāciju ikvienā valstī, sākot ar konsekventām ziņām sabiedrībai no valodas politikas veidotāju un īstenotāju puses līdz pat katra indivīda pozitīvai valodas apguves un lietošanas pieredzei. Šīs pozitīvās pieredzes veidošanā ir atbildīgs arī katrs latviešu valodas kā dzimtās valodas lietotājs.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 6.8. Palīgteikuma tips;
Dati par labāku latviešu valodas prasmi respondentiem, kuriem tā nav dzimtā valoda, parāda arī to, ka viņu attieksme ir pozitīva un latviešu valoda tiek lietota biežāk tieši neformālās situācijās. Tāpat aArī latviešu valodas lietojums ikdienā – darbā, uz ielas, veikalā, ar draugiem un radiem utt. – ir tas, kas visvairāk motivē runāt latviski cilvēkus, kuriem latviešu valoda nav dzimtā.
7.1. Liekvārdība;
Aptaujas veicējs: SIA “„Aptauju aģentūra”, pasūtītājs: Latviešu valodas aģentūra.
1. Tehniskais noformējums;
Daira Vēvere (Piltenes) izloksnes prestižs jaunākās paaudzes runātāju apziņā Pētījumā aprakstīts (Piltenes) izloksnes prestižs jaunākās paaudzes – galvenokārt jauniešu – runātāju apziņā. Šis nosaukums dots iekavās tādēļ, ka, jo nevar viennozīmīgi sacīt, ka tikai Piltenē dzīvojošie jaunieši vērtē savu izloksni tā, kā tas atspoguļots šajā rakstā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Domājuams, ka līdzīgi savu izloksni uztver arī citur Augškurzemē dzīvojošie jaunieši, varbūt pat Latgalē dzīvojošie.
6.5. Izteicēja izveide;
Latviešu dialektoloģijā tradicionāli tiek pētīta vecākās paaudzes runātāju valoda, un arhaiskās izlokšņu parādības. Šis raksts neatspoguļo valodas vēstures pētījumus, bet gan sociolingvistiskus novērojumus par izlokšņu lietojumu, kas arī ir vērtējams kā darbs dialektoloģijā. Valodniece Aija Janelsiņa-Priedīte šajā sakarā raksta, ka „sociolingvistika ir viena no jaunākajām valodniecības nozarēm, kura sākumā bija ļoti cieši saistīta ar dialektu pētniecību, tikai varbūt mazliet citādā plāksnē, nekā mēs tradicionāli domājam par dialektoloģiju.” (Janelsiņa-Priedīte 1991, 86) Vērts pieminēt, ka valodniece Dace Markus, arī nodarbojusoties ar līdzīga rakstura pētījumiem, viņa raksta: „Daļēji šie pētījumi robežojas ar Latvijā tradicionālo dialektoloģijas jomu, tomēr dažādu vecuma grupu valodas izpēte tiek veikta plašāk, ņemot vērā sociolingvistiskas atziņas, analizējot arī starpkultūru sakarus, izglītības un kultūrvidi, kurā informanti dzīvo. Šajā jomā Latvijā vēl ir daudz neapzināta, tādēļ pētījumiem ir ļoti plašas iespējas un tie tiek turpināti.” (Markus 2009, 203) Izloksnes prestižs jauniešu apziņā ir interesants izpētes objekts zinātniekam, kam rūp izlokšņu pastāvēšana, kurš zina, ko tās sevī glabā un ka tām ir liela vērtība.
6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Intervijas ar jauniešiem, kuri dzīvo Piltenē, ierakstītas diktofonā, ne vien tādēļ, ka tā ir ērtāk, bet, galvenokārt tāpēc, lai izvērtētu jauniešu runu nosacīti oficiālā sarunā un salīdzinātu to ar runu ikdienišķā situācijā.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Lai gan jaunieši tiek mudināti runāt tā, kā ikdienā, tāpat ir jūtams mulsums, kas atspoguļojas valodā, tiek piedomāts piear tāo, ko saka, cilvēks maina savus runas paradumus.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;