Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Papildinājumi un labojumi aplūkojamajā LVSV4-2012 šajā rakstā tiek salīdzināti ar tās pamata izdevumu.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Sinonīmi var atšķirties ar kādu nozīmes niansi, stilistiskou vai emocionālou nokrāsu. Šāda izpratne par sinonīmu jēdzienu vārdnīcas veidotājiem dod iespēju vārdnīcā ietvert lielu skaitu vārdu, taču rada grūtības sinonīmu kārtošanā šķirkļos (Laua, Veidemane 1964, 135-–156).
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tajā uzņemts liels skaits dažādu sintaktisko vienību, kas vairāk atgādina vārdu skaidrojumus, nevis sinonīmus, piem.ēram, pirmmācības grāmata (ābece), ādas cimdi (ādaiņi), tehniskā zīmēšana (rasēšana), karsēt uz uguns (cept), velnu mājoklis (elle), slimīgs process (iekaisums), dzīvojamā telpa (istaba), apgrūtināta vēdera izeja (aizcietējums). Jau iepriekš norādīts, kaTomēr šādi sintaktiskie sinonīmi, īpaši vārdkopas, kuru lietošanai pārējo sinonīmu rindas locekļu vietādū ir tikai gadījuma raksturs, kā arī dažādi brīvie vārdu savienojumi, nav vēlami sinonīmu vārdnīcā vārdnīcās tiek atzīti par nevēlamiem (Veidemane 1968, 243; Karulis 1973, 5).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Lai arī šīā tipa sinonīmu vārdnīcās nav nepieciešams sniegt ilustratīvu materiālu, tāLVSV tomēr irtiek papildināta ar vārda nozīmi paskaidrojošiem piemēriem – citātiem no daiļliteratūras, periodiskajiem izdevumiem un vārdnīcām.
4. Formveidošana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Izstrādājot pirmo LVSV1-1964, autoru kolektīvs bija nolēmis piemērus vārdiempiemērus ar sinonīma lietojumu tekstā dotd tikai sevišķas nepieciešamības gadījumā, ņemot vērā, ka vārdnīca paredzēta latviešiem, kas valodu labi pārvaldarot (Plēsuma 1964, 3).
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tādius piemērius, kas LVSV4-2012 sniegti bez autora norādes, tādējādi varētu tikt uzskatīti parvarētu uztvert kā vārdnīcas sastādītājas dotiemus.
6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Atšķirībā no iepriekšējā izdevuma (LVSV3-1998=3-2002) aplūkojamajā vārdnīcā (LVSV4-2012) netiek ietverti citāti ne no „Padomju Jaunatnes”, ne no „Latvijas padomju enciklopēdijas”. LTomēr liela daļa vārdnīcā citēto piemēru ir pārņemta no LLVV, kurā atrodami piemēri arītie bagātīgi ekscerpēti no padomju laika izdevumiem. Vārdnīcas veidotāja, izmantojot sīkas viltības, šādu izdevumu piemērus tomēr integrējusi arīŠādu izdevumu piemērus vārdnīcas veidotāja ar nelielu viltību pamanījusies integrēt savā 21. gs. vārdnīcā. Daudzkārt, citāta autora vai avota norādei aizstājota ar norādi –atsauci uz LLVV: sauljums – [..] markīze; [..] (LVSV3-1998=3-2002, 374), sauljums – [..] markīze (no saules stariem jūs [uz balkona] pasargās krāsaina markīze LLVV); [..] (LVSV4-2012, 349) (sal. ar piemēru no LLVV: No saules stariem jūs [uz balkona] pasargās krāsaina markīze vai labi nostiprināts saules sargs.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Mūsdienu vārdnīcā, saprotams, nebūtu vairs īsti korekti (ēlams bieži) atsaukties uz padomju laika avotiem.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vārda lietojumu ierobežojošas norādes Lai vērtētu LVSV4-2012 izmantotās norādes paretverto vārdau lietošanas sfēru, stilistisko vai emocionālojumu ierobežojošās nokrādesu, būtu jāveic atsevišķs pētījums. GribētuŠajā rakstā autore vēlas tikai norādīt uz dažām norāžu lietošanas nesakritībām.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Svīre 1986, 27). 2012. gadIzskatās, ka LVSV4-2012 veidotāja, daudz ko nekritiski pārņemotdama no LLVV, ir mazinājusi norāžuLVSV3-1998=3-2002 autoru radīto objektivitāti, ko bija ja norāžu lieviesuši LVSV3-1998=3-2002 autori. Vtošanā. Varbūt varētu piekrist, ka vārds baznīckungs mūsdienās (ārpus katoļu saziņas) vairs netiek lietots un ir marķējams ar norādi novec.
4.2. Darbības vārds; 6.2. Savrupinājumi; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Vārdi sedums un valgums nav vispārlietojami vārdi, tāpēc tiem būtu nepieciešams sniegt kādu papildu norādi. Kā norāda B. Laumane, šie vārdi pārgājušmarķējumu. Benita Laumane norāda, ka šie vārdi literārajā valodā pārņemti no zvejnieku leksiskas. T un tiem ir lokāls lietojums. V: vārds sedums vairāk izplatīts Kurzemes jūrmalā, bet valgums Rīgas apkārtnē un Rietumkurzemes piekrastē (Laumane 1996, 18-–23; sk. arī karti 23. lpp.). Šiem vārdiem būtu jābūt marķētiem kā apvidvārdiem vai profesionālismiem – zvejnieku leksikai piederīgiem vārdiem. Norādes pie tzīmes nianses pašas par sevi bieži viemn nav dotas, ļoti iespējams, tādēļ, ka tādu nav arī LLVVeatklājas, ja nav pieejami konkrēti pētījumi par specifiskākiem sinonīmu rindas vārdiem. Tomēr tās būtu jāsniedz, jo zināt nozīmes nianses vārdnīcas lietotājam ir svarīgi precīzākai izteiksmei.
8. Tekstveide;
Jaunākajā LVSV4-2012 dažiem šķirkļa vārdiem pievienotas šādas norādes, taču ne pēc vienotiem principiemnorādes tomēr pievienotas, kaut bez vēlamās konsekvences.
8. Tekstveide;
Redzams, ka gan vārdsu piedēklis, gan vārdsu priedēklis ar saviem sinonīmiem LVSV4-2012 ir mēģinātis marķēt kā valodniecības terminius.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Devējkultūru un valodu, no kuras citā valodā aizgūst kādu vienību, turpmāk dēvēsim par devējvalodu, bet pieņemošo valodu, kura no citas valodas aizgūst kādu vienību, – par aizguvējvalodu, savukārt pārņemtos vārdus – kā ierasts – par aizguvumiem.
7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Tiesa gan, jāpiebilst, ka aizguvumus pareizāk būtu dēvēt par kopijām, jo aizguvējvaloda devējvalodai nevis palūdz uz kādu laiku aizņemties vārdu, bet gan vienkārši rada tārada tā vairāk vai mazāk precīzu kopiju.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Daudz retāk tiek kopēti darbības vārdi un īpašības vārdi, bet to adaptācija var būt ļoti dažāda un interesanta. Šoreiz vēlētos parunāt par jaunajiem (vai salīdzinoši jaunajiem) īpašības vārdu aizguvumiem latviešu sarunvalodā un žargonslengā, kas galvenokārt aizgūti no angļu valodas, un aplūkot to morfoloģisko adaptāciju: tie ir lokāmi vai nelokāmi;, kādi piedēkļi un kāpēc tiek pievienoti.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu valodā ir nostiprinājies ļoti maz nelokāmu aizguvumu (piem.ēram: haki, (sar.) lillā, rozā, retro u. tml.), tādēļ pēc kādar laikua būs interesanti pavērot, cik un kādi pašlaik nelokāmie aizguvumi no angļu valodas būs saglabājušies, un vai, piemēram, grūtāk adaptēsies īpašības vārdi, kas beidzas ar patskani (fensī, kreizī, trendī – līdzīgi kā aizgūtie lietvārdi ar galotnēm ē, i, o, u)utt.), salīdzinot ar īpašības vārdiem, kas beidzas ar līdzskani.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Latviešu valodā aizguvumi no vācu un krievu valodas parasti tiek (vai tika) adaptēti, pievienojot (vai mainot) fleksijas, piemēram: fein-s (< fein), forš-s (< forsch), švak-s (< schwach), krut-s (< krut-oj/крут-ой), riž-s (< ryž-ij/рыж-ий), tup-s (< tup-oj/туп-ой) (LSV).
6.5. Izteicēja izveide;
Pie aizgūtiem celmiem var pievienot ne tikai galotnes, bet arī piedēkļus: visbiežāk -īg- (piem.ēram: kreiz-īg-s, kūl-īg-s, super-īg-s, LSV), ļoti reti –arī -isk- (piemēram, forma super-īg-s interneta lietojumos pašlaik ir fiksēta apmēram 182 000 reižu, bet super-isk-s – tikai aptuveni 10 reižu).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Cenšoties formas kreiz-īg-s, kūl-īg-s, super-īg-s izskaidrot derivatīvi, varētu mēģināt tās atvasināt arī no nelokāmām formām kreizī, kūl, super, bet atvasinājumi no īpašības vārdiem ar piedēkli -īg- nav bieži sastopami, acīmredzot, dominē vārddarināšana no lietvārdiem (MLLVG I 271,; LVG 267).
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme;