Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6685 vienumi
Tas iezīmē gan vispārīgas tendences etniskā mantojuma, kultūras un valodas saglabāšanā diasporā, kur saikne ar izcelsmes kultūru samazinās līdz ar paaudžu nomaiņu (Spolsky 2017, 3), gan mūsdienu transnacionālā dzīvesveida ietekmētos migrācijas procesus, kā rezultātā, visdrīzāk, kvantitatīvie dati par labu latviešu valodas labu prasmi diasporā pēdējo piecu sešu gadu laikā ir strauji pieauguši (sk. 5. att.). 5. attēls.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu valodas prasmes pašvērtējums diasporā, respondentu atbildes uz jautājumu „Kā Jūs vērtējat savas latviešu valodas zināšanas?”: 2014. gada un 2019. gada aptaujas datu salīdzinājums.
7.2. Mazvārdība;
Valodas situācija Latvijā 2021, 148–158) atklāj to, ka, no vienas puses, t. s. jaunās diasporas pieaugums noteicis latviešu valodas prasmes uzlabošanos diasporā kopumā, bet, no otras puses, ir noskaidrojamas specifiskās mērķa grupas, kurās latviešu valodas prasme strauji samazinās, piemēram, bērni, kuri dzimuši diasporā vai emigrējuši agrīnā vecumā, un trimdas pārstāvji un to pēcteči, kuru skaits un identificēšanās ar latviešu valodu sarūk ar katru nākamo paaudzi.
7.1. Liekvārdība;
Apskatot visu iepriekš aprakstīto latviešu valodas runātāju kopumu un pat neņemot vērā citus latviešu valodas pratējus un interesentus, kas apgūst un lieto latviešu valodu citur pasaulē, piemēram, daudzajos lektorātos dažādās augstskolās, interešu grupas u.  tml., pašlaik latviešu valodas runātāju kolektīva skaits ir aptuveni 2divu miljonu robežās, kā tas minēts arī iepriekšējā valodas situācijas izpētē (Valodas situācija Latvijā 2016, 30), taču līdz ar demogrāfiskajām pārmaiņām, visdrīzāk, šis skaits samazinās, nevis pieaug.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tāpēc jo būtiski ir paraudzīties uz to, ko rāda pētījumu dati gan par latviešu valodas lietotāju izvēlēm dažādās situācijās, gan arī par lingvistiskās attieksmes ietekmi uz valodas izvēli saziņas situācijā.
7.1. Liekvārdība;
Jomu iedalījums var būt atšķirīgs atkarībā no detalizācijas pakāpes, parasti izšķirt šādas sociolingvistiskās jomas: ģimene, reliģija, izglītība, darba attiecības, uzņēmējdarbības, publiskās informācijas, tiesībsargājošās iestādes, veselības aprūpe, militārā joma (Baltiņš, Druviete 2017, 172).
6.5. Izteicēja izveide;
Ar sociolingvistiskās jomas jēdzienu cieši saistīts ir sociolingvistiskās funkcijas jēdziens.
6.5. Izteicēja izveide;
Valodas izvēli saziņas situācijās ietekmē valodas lietotāju pieredzes, dažādie apstākļi, nosacījumi, attieksmes, uzskati, pārliecības utt., par kuru lomunozīmi valodas dzīvē sniedzatklāj regulāra situācijas izpēte.
4.1. Lietvārds; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Izmantojot atkārtotu šķērsgriezuma (angl. repeated cross-sectional research) izpēti jeb mērījumus ģenerālkopā ar citu izlasi, kas ir galvenā metode LVA veiktajos regulārajos vispārīgajos valodas situācijas pētījumos, ir iespējamsvar pētīt pārmaiņas, kas notiek sabiedrībā ilgākā laika posmā, tādējādi nosakot sabiedrības lingvistiskās prakses tendences. Latviešu valodā gGada laikā (aptauja tika veikta 2019. gadā) latviešu valodā bija sazinājušies gandrīz visi respondenti neatkarīgi no etniskās piederības vai dzimtās valodas.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Vislielākā respondentu daļa latviešu valodu lietoja oficiālajās saziņas jomāsā, kā arī publiskajā neformālajā vidē, bet mazāk – privātajās saziņas jomāsā: 93–97 % no visiem respondentiem bija sazinājušies darbā, valsts un pašvaldību iestādēs, mācību iestādēs, veselības aprūpes iestādēs, ikdienas situācijās uz ielas, veikalā u.  tml., n Nedaudz mazāk respondentiu lietoja latviešu valodu sociālajos tīklos (90 %) un privātajās jomās, t. i., saziņā ar ģimeni un draugiem (83–87 %). Šie dati atklāj to, vai un cik liels respondentu īpatsvars vispār lieto latviešu valodu ikdienas saziņālatviešu valoda ikdienas saziņā vispār tiek lietota un cik liels ir šādu respondentu īpatsvars.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Aptaujas dati ļauj noskaidrot arī to respondentu īpatsvaru, kuri ikdienā lieto tikai vai pārsvarā latviešu valodu. Šo respondentu īpatsvars ir mazāks, taču, salīdzinot ar iepriekšējos valodas situācijas izpētes posmos iegūtajiem datiem, arī šajā rādītājā lielākajā daļā saziņas situāciju ir vērojams pieaugums, kas parāda latviešu valodas lietojuma paplašināšanos (sk. 6. att.).
7.2. Mazvārdība;
Turklāt vērojama tendence pieaugt latviešu valodas lietošanai t. s. privātajās saziņas jomās, resp., saziņā ar draugiem un ģimenes locekļiem.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Latvijas iedzīvotāju saziņā līdzās latviešu valodai tiek lietota krievu valoda, kaut tās lietojums gan demogrāfisku iemeslu, gan valodas prestiža sarukuma, gan labākas latviešu valodas prasmes rezultātādēļ turpina samazināties, bet, īpaši dažās jomās (piem.ēram, sociālie tīkli, saziņa darbā ar klientiem, augstākā izglītība u.  c.), turpina pieaugt angļu valodas lietojums, kas savukārt atspoguļo šīs valodas prestiža pieaugumu visā pasaulē.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu valodas lietojums dažādās saziņas situācijās: 2012. gada un 2019. gada aptaujas datu salīdzinājums.
7.2. Mazvārdība;
Kā rāda valodas prasmes līmeņa un valodas lietojuma dažādās situācijās datu korelācija, tieši augsts latviešu valodas prasmes augsts līmenis visvairāk nosaka tikai vai pārsvarā latviešu valodas lietošanu šajās jomās: ikdienas publiskajā saziņā uz ielas, veikalā u.  tml., uzrunājot nepazīstamus cilvēkus, valsts un pašvaldību iestādēs un veselības aprūpes iestādēs (Valodas situācija Latvijā 2021, 96).
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
Dati: LVA aptauja 2019 Pašlaik latviešu valodas lietojumam sabiedrībā ir neliels pieaugums, ko nodrošina latviešu valodas prasmes uzlabošanās respondentu grupā, kam tā nav dzimtā valoda, valstī noteiktās prasības valodu lietojumam publiskajās saziņas jomās un demogrāfiskās izmaiņas. Tajā pašā laikā vērojamsBet, kā tas iezīmējās jau iepriekšējā posma izpētē, ka līdz šim otru sabiedrībā populārāko valodu – krievu (kas tajā pašā laikā ir pietiekami lielas sabiedrības daļas dzimtā valoda) – vismaz prasmes, pagaidām vēl ne lietojuma, ziņā sāk nomainīt angļu valoda, īpaši jaunākās paaudzes vidū.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Lai arī visbiežāk šajā situācijā kopumā tiek lietota latviešu valoda (65 %), tomēr šī ir joma, kurā angļu valodas lietojums (vidēji 15 % respondentu līdzās latviešu un krievu valodai sociālajos tīklos lieto angļu valodu ikdienā) ir tikpat izplatīts vai pat biežāk sastopams nekā saziņā darbā un saziņā ar nepazīstamiem cilvēkiem uz ielas, resp., jomās, kurās angļu valodas lietojums ienāk arī ikdienas saziņā (Valodas situācija Latvijā 2021, 91–96).
7.1. Liekvārdība;
Veidojot vispārīgu apkopojumu par teritorijām, kur latviešu valoda tiek lietota visbiežāk, secināms, ka patiešāmgalvenie ir iedzīvotāju etnodemogrāfiskie rādītāji ir galvenais rādītājs – novados, atsevišķās novadu daļās, pagastos, pilsētās un pilsētu daļās latviešu valoda tiek lietota visbiežāk tur, kur dzīvo visvairāk latviešu (sk. 8. att.).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Turklāt šim piemēram izvēlēta saziņas situācija – saziņa ikdienā ārpus mājas (uz ielas, veikalā u.  tml.), resp., tajā valodas izvēle un lietojums ir nosacīti brīvs, tā nav pakļauta kādiem oficiāliem noteikumiem, kā tas ir, piemēram, valsts un pašvaldību iestādēs vai mācību iestādēs, kur latviešu valodas lietojums pašlaik ir ļoti augsts visā valstī.
1. Tehniskais noformējums;
Tāpat arī šis nelielais salīdzinājums parāda to, cik liela loma latviešu valodas: latviešu valodas vides nodrošināšanā ir ļoti svarīgi, lai latvieši kā dzimtās valodas runātājui latviešu valodasu lietojumam visās ikdienas situācijaās un latviešu valodas labas prasmes tiem, kam tāi tiem, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda, nodrošinotbūtu labas latviešu valodas vidiprasmes.
8. Tekstveide;