Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Latviešu valodā vārdu vēsture – cilme, arī etimoloģija ir atrodama vispirms jau Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā” (1923—–1946), kur daudzu šķirkļu nobeigumā īsi minēti vārda raduraksti vai to darinātājs.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lielākā holandiešu valodas vārdnīca „Woordenboek der Nederlandsche taal” iznākusi 43 sējumos no 1864. līdz 2001. gadam.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vienlaikus gan igauņu, gan lietuviešu valodnieki veic priekšdarbus vēsturiskās vārdnīcas rakstīšanai – digitalizē vecos rakstus pieminekļus un veido valodas korpusu.
6.1. Saistāmība;
Jaunajā projektā plānots palielināt izstrādāto un publicēto šķirkļu skaitu līdz aptuveni 1000 šķirkļiem, turklāt cenšoties reprezentatīvi pārstāvēt visas vārdšķiras.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
No perioda sākuma līdz 1714. gadam bibliogrāfiskajā rādītājā „Seniespiedumi latviešu valodā 1525—–1855” (1999) ir 138 bibliogrāfiskas vienības.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Tāpēc plānots projekta laikā korpusam pievienot vispirms trūkstošos nozīmīgākos izdevumus – G. Manceļa vārdnīcu „Lettus” (1638), 1685. gada Kurzemes baznīcas rokasgrāmatu „Vermehretes lettisches Handbuch”, atsevišķus Georga Elgera darbus. 16.—–17. gs. latviešu valodas materiālu veido ne tikai iespiestie teksti, bet arī manuskripti.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Megastruktūru veidos informatīva ievaddaļa, vārdnīcas raksturojums, avotu, saīsinājumu u. c. saraksti, kā arī vārdnīcas šķirkļu kopums.
1. Tehniskais noformējums;
Tie ir gan personvārdi (Ecehiels, Elizabete, Mozus u.  c.), gan vietvārdi (Ieģipte, Kana, Roma u.  c.), kas var būt gan latviskas cilmes, gan aizgūti.
1. Tehniskais noformējums;
Salīdzinot ar citām valodām veltīto iznākušo un iznākošo vārdnīcu gatavošanas laiku, tas patiešām ir niecīgs.
7.2. Mazvārdība;
Ir ziņas, ka tāda tikusi veidota jau 1938. gadā, tomēr tolaik tā. Tolaik vārdnīca netika pabeigta.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Līdz pirmās sinonīmu vārdnīcas iznākšanaitam sinonīmikai, sinonīmijas izpētei, sinonīmu sistematizēšanai latviešu valodniecībā bijis pievērsts maz uzmanības. Vārdnīcas veidošanu uzņēmās aAutoru kolektīvsam (E.lza Grīnberga, O.skars Kalnciems., G.ustavs Lukstiņš., J.ānis Ozols), kam bija jāveic liels darbs vārdnīcas materiāla vākšanā un apstrādē, papildus meklējot atbildes uz latviešu valodniecībā līdz tam nerisinātiem teorētiskās leksikogrāfijas jautājumiem.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Dažu gadu laikā šim pašam autoru kolektīvam izdevās iegūt papildu materiālu, laiun 1972. gadā varētuja laist klajā otru papildināto u sinonīmu vārdnīcas izdevumu (LVSV2-1972 izdevumu).
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Būtiski papildinājumi zinātniskas latviešu valodas sinonīmu vārdnīcas virzienā veikti „Latviešu valodas sinonīmu vārdnīcas” 3. pārstrādātajā un papildinātajā izdevumā, kas, kas tuvinājuši LVSV zinātniskai vārdnīcai, veikti tās 3. pārstrādātajā un papildinātajā izdevumā (autoru kolektīvam pievienojas Anitra Pārupe un Eižens Rauhvargers). Vārdnīca iznāca vairāk nekā pēc 20 gadu pārtraukuma. Šajā ilgajā periodā vārdnīca, šai laikā tā tika ievērojami papildināta un pilnveidota.
6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Diemžēl recenzējisšis LVSV 3. izdevums nav recenzēts – leksikogrāfu teorētiķu vērtējums par to nav nevienizteikts.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Neraugoties uz stabilo vietIzdevniecība apzinās savu nozīmību Latvijas grāmatrūpniecībā un acīmredzot pielāgojoties mūsdienu reklāmas lozungu piesātinātajai komerciālajai videi, jo jādomā par potenciālo pircēju, „Izdevniecība Avots” savā mājaslapā izsakās visaimājaslapā pārliecinoši norāda uz savu izdevumu kvalitāti, pašslavinoši piebilstot: „Un kas gan sunītim asti cels, ja ne pats [..]” (Avots 2014).
3. Vārddarināšana; 6.2. Savrupinājumi; 7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide;
Nenoliedzami, šim grāmatu apgādam ir lieli nopelni latviešu vārdnīcu, atkārtotu un jaunu izdevumu klajā laišanā, un tāpēc „celt asti gaisā” ir visai pašsaprotami „celt asti gaisā”.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Tomēr arī tik pieredzes bagātieējušam vārdnīcu sagatavotājiem gadāizdevējam var gadīties pa kļūmei.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10. Sekundāra kļūda;
Vienā no jaunākajiem pētījumiem par latviešu leksikogrāfiju „Vārdnīcu izstrāde Latvijā 1991-–2010” A.stra Šmite, uzrādot pēdējos gados izdoto vārdnīcu bibliogrāfiju, sniedz ziņas tikai par vienu no šiem izdevumiem, proti, par 2002. gada vārdnīcu (LVSV3-2002) (sk. Šmite 2012, 195).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Pat filoloģijas studentiem, kas vārdnīcas priekšvārdā minēti kā mērķauditorija, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes lasītavā brīvi pieejami 6 „kļūdainie” LVSV3-1998 izdevumi, bet tikai 2 eksemplāri „sa„uzlabotoā” LVSV43-2002 izdevumua eksemplāri, kas pieejami lietojumatājiem, tos īpaši pasūtot.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Neiedziļinoties daudzajās neapšaubāmi noderīgajās leksikogrāfu teorētiskajās atziņās, kas iepazītas, gatavojot šo rakstu, prakavēsimies vairāk piesta autore turpmāk pievēršas jaunākās LVSV4-2012 saturam, vērtējot to parasta vārdnīcas lietotāja skatījumā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;