|
Un vai tas ir pietiekams iemesls, lai degradētu nosaukumu 5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Skaitļa vārdu iedalījums pēc struktūras Pilnu simtu un tūkstošu nosaukumi var būt apzīmēti divējādi – gan ar salikteni, gan ar skaitļa vārdu savienojumu, piem 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Arī šie skaitļa vārdi var būt gan salikteņi, gan vārdu savienojumi, piem 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Skaitļa vārdam trīs un saliktajiem skaitļa vārdiem, kas beidzas ar trīs, atšķirīgas formas sieviešu un vīriešu dzimtē ir tikai datīvā un lokatīvā: trijiem zēniem – trijām meitenēm, divdesmit trijos dzīvokļos – divdesmit trijās mājās (sk. 3. tabulu). b) Tikai sieviešu dzimte ir skaitļa vārdiem nulle, viena puse un visiem tiem, kuru pēdējais komponents ir vārds daļa, piem 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Atšķirīga ir veselo skaitļu apzīmējumu un daļu skaitļu apzīmējumu locīšana. a) Pārskats par veselo skaitļu apzīmējumu 7.1. Liekvārdība; |
|
Skaitļa vārdu savienojumos, kas beidzas ar vārdiem no viens līdz deviņi, loka tikai pēdējo komponentu atbilstoši šī vārda locīšanas paradigmai, piem 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Ir norādīts, ka decimāldaļu skaitļa vārdi ir gan lokāmi, gan nelokāmi atkarībā no pēdējā komponenta lokāmības vai nelokāmības, piem 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Pret šādu lietojumu nebūtu pamats iebilst, un tātad decimāldaļu skaitļ 4.1. Lietvārds; |
|
Apzīmējot desmitus, simtus un tūkstošus, vienu un to pašu jēdzienu var izteikt gan ar lokāmu, gan ar nelokāmu skaitļa vārdu, piem 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Atsevišķos gadījumos nelokāmie skaitļa vārdi var iegūt lokāmas formas, piem 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Ar lietvārdu saskaņojas arī skaitļa vārdu savienojumi, ja to pēdējais komponents ir kāds no iepriekš minētajiem skaitļa vārdiem, piem 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Par skaitļa vārda trīs saistījumu ar lietvārdiem sk. 3. tabulu. b) Ja skaitļa vārdi divi, četri, pieci, seši, septiņi, astoņi, deviņi ir saistīti ar vīriešu dzimtes lietvārdu, kurš apzīmē laiku, mēru, svaru, tilpumu un līdzīgas dimensijas, tad lietvārds kopā ar skaitļa vārdu parasti ir daudzskaitļa akuzatīvā, piem 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Mūsdienās tā joprojām ir atzīta un lietojama. Šāds paralēlformu lietojums ir raksturīgs gadījumos, kad skaitļa vārds un lietvārds saistīts ar īpašības vārdiem vecs, ilgs, dziļš, plats, šaurs, garš, liels, smags, augsts u. tml., piem 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Aizvien biežāk tradicionālo mediju saturu 5.2. Lieka pieturzīme; |
|
Skaitļa vārdiem, kas ar pirmo komponentu pus- darināti no kārtas skaitļa vārdiem trešais, ceturtais, nav nominatīva formas; tos lieto, sākot ar ģenitīvu pustreša, pusceturta, un ar lietvārdu tie saskaņojas visos locījumos, piem 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; |
|
Valsts valodas (to sauc arī par oficiālo valodu, mūsdienās citās Eiropas un pasaules valstīs to sauc arī par nacionālo valodu) un citu valodu attieksmes sabiedrībā veido valodas situāciju jeb valodu funkcionēšanas apstākļu kopumu (Baltiņš, Druviete 2017, 161), kas ir cieši saistīts 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide; |
|
Rakstā apkopoti daži pēdējās LVA veiktās valodas situācijas izpētes (LVA aptauja 2019) dati, kuri parāda galvenos Latvijas valodas situācijas raksturlielumus, piemēram, latviešu valodas prasmi, citu valodu prasmi, valodu lietojumu dažādās jomās, kas to ietekmē, u. 1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
LVA izpētes dati papildināti ar citu datu avotu krātuvēs atrodamo informāciju par Latvijas iedzīvotāju valodu prasmēm, lietojumu u. 1. Tehniskais noformējums; |
|
Pašlaik jaunākie dati, kas sniegti 2021. gadā pasaules valodu datubāzē Ethnologue, rāda, ka tikai 200 pasaules valodas ir dzimtās valodas 88 % pasaules iedzīvotāju, vēl daudzi simti miljonu runā tajās kā svešvalodās, tikai 23 pasaules valodas ir dzimtās valodas vismaz 50 miljoniem runātāju katrai no tām un apmēram 1. Tehniskais noformējums; |
|
Vērtējot latviešu valodas kā dzimtās valodas runātāju izmaiņas (sk. 2. att.) gan vēsturiski, gan pašlaik, apmēram pēdējo divdesmit trīsdesmit gadu garumā, jāņem vērā, ka šķietami latviešu valodas kā dzimtās valodas lietotāju īpatsvars pieaug, tomēr līdz ar iedzīvotāju skaita samazināšanos tas pieaug pavisam nedaudz, turklāt skaitliski tas arvien samazinās.
5.3. Pieturzīmes trūkums; |