Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4305 vienumi
Tomēr ne Valsts prezidentam, ne Saeimai likums nedeva tiesības atcelt referendumu, līdz ar to likums "„Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"” bija jānodod tautas nobalsošanai.
1. Tehniskais noformējums;
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datiem tautas nobalsošanas dienā, 2012. gada 18. februārī, valstī bija reģistrēti 1 545 004 balsstiesīgi pilsoņi.
1. Tehniskais noformējums;
Tātad latviešu valoda zaudētu vienīgās valsts valodas statusu, ja “Par” nobalsotu 772 502 pilsoņu.
1. Tehniskais noformējums;
Arī V.iestura Dūles “„Intelekta attīstības fonds” valstiski svarīgā brīdī nodarbojās ar pseidointelektuālām rotaļām, aicinot referenduma urnās mest sabojātus, nederīgus biļetenus.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Saeima aicināja visus Latvijas pilsoņus piedalīties 18. februāra tautas nobalsošanā un atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, visus Latvijas iedzīvotājus un to apvienības sadarboties Latvijas valstiskuma nostiprināšanā un sabiedrības saliedēšanā, nosodīt jebkāda veida nacionālā naida un neiecietības sludināšanu, kā arī rosināja valsts institūcijas aktīvi īstenot sabiedrības saliedēšanas politiku, popularizēt latviešu valodu un paplašināt tās apgūšanas iespējas.
1. Tehniskais noformējums;
Tādējādi tautas nobalsošanas rezultāti liecināja, ka grozījumi Satversmē tautas nobalsošanā nav atbalstīti, jo saņemtais „Par” balsu skaits ir mazāks nekā 772 502 balsis jeb puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.
1. Tehniskais noformējums;
Valodas reālo lietojumu turpretim nodrošina pavisam citi faktori -– valodu ekonomiskā vērtība vai stereotipi par to, tradīcijās un/vai mentalitātē balstīti latviešu un krievu valodas kolektīvi atšķirīgie lingvistiskās uzvedības modeļi.
1. Tehniskais noformējums;
Lai tautas nobalsošanas organizēšanu un ar to saistītos izdevumus pilnībā uzņemtos Centrālā vēlēšanu komisija, resp., valsts, iniciatīvas grupai jāsavāc tikai 10 000 parakstu. Šie desmit tūkstoši veido tikai 0, 6 % no visiem vēlētājiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pārējie 99,4 % tādējādi spiesti maksāt miljonus par dažkārt šauras vai politiski motivētas interešu grupas idejas testēšanu.
1. Tehniskais noformējums;
Piemēram minēsim dažus izteikumus no pirmsreferenduma diskusijām: “„Vai nav vienalga, kurā valodā runā, galvenais ir saprasties!” (ja jau vienalga, tad runāsim latviski), “„Persona X latviski nerunā, toties ir īstens Latvijas patriots” (tā ir valsts valodas pozīciju vājināšana asā valodu konkurences situācijā), “„Iedzīvotāji emigrē, tauta izmirst!” (izvairīšanās no sarunas priekšmeta), “„Bet politiķis Y saka “dotajā momentā” un vispār valoda ir piesārņota” (valodas eksistences un kvalitātes problēmu jaukšana).
1. Tehniskais noformējums;
Vienlaikus LSP līderis norādīja, ka Latvijai, kā to prasa Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību, vajadzētu teritorijās, kur vismaz 20 % iedzīvotāju ir kādas citas tautības pārstāvji, piešķirt šai valodai oficiālas valodas statusu.”(http://m.apollo.lv/portal/news/articles/255661) "„Pasakiet, ka tā ir nacionālā minoritātes valoda [krievu].
1. Tehniskais noformējums;
Un neviena latvieša tiesības nezināt krievu valodā nebūs apdraudētas,"” šādu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā "„100. pants"” trešdienas vakarā pauda Rīgāas mērs Nils Ušakovs, kurš uz raidījumu bija uzaicināts skaidrot savu dalību parakstu vākšanā par oficiālu divvalodību Latvijā.” (http://www.delfi.lv/news/national/politics/usakovs-aicina-noteikt-krievu-valodai-nacionalas-minoritates-valodas-statusu.d?id=41639365) “„Žanna Kulakova, Daugavpils domes priekšsēdētāja: "„Mēs nešaubīgi esam par vienu valsts valodu.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Un vēl un vēl jāskaidro -– kāpēc vienīgās valsts valodas statuss latviešu valodai ir tik būtisks?
1. Tehniskais noformējums;
Latvijas situācijā, runājot par latviešu, krievu un angļu valodu, nav iespējams neviens no šiem hipotētiskajiem nosacījumiem. Šoreiz nerunāsim par otras valsts valodas ieviešanas tehniskajiem, administratīvajiem un finansiālajiem aspektiem, jo runa nav par naudu, bet vārda tiešā nozīmeē par tautas dzīvību.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība;
Turpmāk daudz vairāk visai sabiedrībai daudz vairāk būs jāpiedomā, lai latviešu valoda būtu vienīgā valsts valoda ne tikai juridiski, bet arī faktiski.
3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība;
AbreviatūraTās saglabā to pašu nozīmi, kāda ir pilnajām struktūrām.
7.3. Neiederīgs vārds;
Agrīnajos latviešu tekstos līdz 19. gs. vidum tās praktiski neeksistēja (Bergmane 1986, 205), bettās ir kultūrvalodas īpatnība, kas aizgūta pēc citu valoda piemērarauga.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Abreviatūru lietojumam ir tendence augtpalielināties (Veisbergs 2013, 17).
7.3. Neiederīgs vārds;
Par to liecina arī A.ndreja Bankava (2003) s„Saīsinājumu vārdnīca” (Bankavs 2003), kas satuietver vairāk nekā 1000 veidojumu. Dažādāsu valodās dažādosu tekstos abreviatūras var sasniegt pat ļoti biežu lietojumu (5-–10 % teksta), piemēram, laikrakstu ziņās, specializētos medicīnas vai militāros tekstos (Crystal 2004,; Dent 2006, 140,; Alberti 2008,; Cartier 2009,; Elsen 2011, 109).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
To, kuras abreviatūras ltietok tulkotā, kuras nemainītā formā, nosaka veidojumaas, nosaka to nozīmīgums,ba un lietojuma biežums, specifiski vēsturiskie apstākļi, kad tās aizgūtas vai izveidotas, starpniekvalodu ietekme un atveides ērtums.
3. Vārddarināšana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;