Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Latviešu valodas pētniecība un mācīšana citu valstu augstskolās pēc 1991. gada ir aktivizējusies.
7.2. Mazvārdība;
Polijā iznāca arī izdevums „Linguistica Baltica” , bet tagad tiek izdots jauns žurnāls „Baltic Linguistics” (sk. http://www.balticlinguistics.uw.edu.pl/).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Daudz publikāciju par baltu valodām atrodams arī citā poļu izdevumā „Acta Baltico-Slavica”.
7.2. Mazvārdība;
Viņš ir arī žurnāla „Res bBalticae” izdevējs un galvenais redaktors.
2.3. Sākumburti;
ASV pēc latviešu valodas studiju programmas likvidēšanas Rietummičiganas Universitātē par vienīgo augstskolu, kur var apgūt visas Baltijas valodas, kļuvusi Vašingtonas Universitāte Sietlā, kur baltistikas studijas vada Guntis Šmidhens (Šmidchens).
2.4. Īpašvārdu atveide;
Svarīgs notikums ir tas, ka Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisija 2007. gadā apstiprināja atjaunotus latgaliešu rakstības noteikumus.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Turpinās arī tās izpēte, tiek veidoti lībiešu valodas korpusi, pašlaik aizsākts darbs pie jaunas plašākas lībiešu valodas gramatikas. 2018. gada rudenī nodibināta pirmā lībiešu mantojuma pētniecības struktūra Latvijā – LU Lībiešu institūts, ko vada V.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr mūsdienu globalizētajā pasaulē tai ir gan daudz izaicinājumu, betgan arī sasniegumu.
7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Valodas materiāla analīzei no “„Līdzsvarotā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusa” (LVK2018; apjoms – 10 milj. vārdlietojumu) nodalīts Periodikas korpuss (PK; apjoms – 5 679 832 vārdlietojumi), kurā proporcionāli ir iekļauti automātiski morfoloģiski marķēti teksti no nacionālajiem un reģionālajiem laikrakstiem, kā arī no speciālās un populārās periodikas (Levāne-Petrova 2019, 134), kas publicēta laikā no 2005. gada līdz 2016. gadam.
1. Tehniskais noformējums;
Alīse Laua, atsaucoties uz Artura Ozola referāta datiem (t.i., “Rīgas Balss” 1962. gada 13. marta numurā 6400 vārdu plašā tekstā ir 1077 internacionālismi, bet “Jaunāko Ziņu” 1939. gada 17. jūnija numurā tāda paša apjoma tekstā ir 502 internacionālismi), konstatē, ka sakarā ar plašajām izglītības iespējām, kultūras, zinātnes un tehnikas attīstību sevišķi strau nevēlas latviešu valodniecībā turpināt vācu leksikologu pieejā balstīto tradīciju nelatviskas cilmes vārdus klasificēt aizguvumos (Lehnwörter) un svešvārdos (Fremdwörter). Viņa norāda, ka par svešvārdiem sauktie vārdi ir internacionāli aizguvumi jeb internacionālismi – daudzām valodām kopēji, paplašinās internacionālismu lietošana un ka 1962. gada izdevumā ir “divreiz vairāk internacionālismu nekā buržuāziskā lietoti vārdi, kas bieži ir vairāk pazīstami nekā dažs labs Llatvijskas izdevumā priekš 23 gadiem”. (Laua 1969, 129) Kā redzams, A. Laua savos pētījumos internacionālismus identificē ar svešvārdiem, pret ko iebilstcilmes vārds (Laua 1969, 116). Vēlāk Juris Baldunčiks, norādot oponē, ka svešvārds ne vienmēr ir internacionālisms (Baldunčiks 2005, 194; Baldunčiks 2007, 6).
7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Turpretim 2016. gada korpusā bieži sastopamais svešvārda informācija īsinājums info (54) nav ievietots nevienā no vārdnīcām, un tas ir saprotami, jo šāda leksēma drīzāk uzskatāma par sarunvalodas elementu, turklāt korpusā tā lietota galvenokārt vienā izdevumā – Aglonas, Dagdas un Krāslavas avīzē “„Ezerzeme”.
1. Tehniskais noformējums;
Raksta izstrādes gaitā atklājās, ka nevienā no izmantotajām vārdnīcām nav atrodamas arī leksēmas, par kurām raksta autorēm nav šaubu, ka tie ir svešvārdi:, – fitness (42) un džihādists (41).
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Arī šie svešvārdi ir ļoti populāri 2016. gada korpusā ir ļoti populāri, bet nav sastopami 2008. gada korpusā, tomēr tie atšķirībā no leksēmas info ir paturēti izveidotajos svešvārdu sarakstos ir paturēti.
6.4. Vārdu secība;
Svešvārdu sarakstā netika atstātas arī dažas bieži lietotas leksikas grupas – svešvalodu cilmes skaitļu, mēnešu, mērvienību, tautu nosaukumi, kas vārdnīcās ir iekļauti, bet šajā rakstā netiek izmantaplūkoti, piemēram, miljons, maijs, minūte, anglis. Šāda pieeja ļauj samazināt analizējamo datu apjomu un iegūt daudzveidīgāku datu kopu.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
LVK2018 gramatiskā marķējuma īpatnības LVK2018 ir automātiski morfoloģiski marķēts, t. i., katram vārdlietojumam ir automātiski pievienotas tam atbilstošas morfoloģiskās pazīmes (piemēram, dzimte, skaitlis, locījums, deklinācija lietvārdam) un pamatforma (Levāne-Petrova 2019, 140). Šim rakstam atlasītas visas pamatformas, kas marķētas kā lietvārdi, verbi vai adjektīvi.
1. Tehniskais noformējums;
Gadījumos, kur iespējami homonīmi vai homogrāfi, korpusa piemēri manuāli pārskatīti, lai paturētu tikai svešvārdus, piemēram, mērs '‘pašvaldības vadītājs'’ (neiekļaujot mērīšanas vienības nozīmi).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Nedaudz atkāpjoties no kritērija “„ir vārdnīcā”, sarakstā atstāts arī deminutīvs ballīte, kas abos korpusos sastopams biežāk nekā leksēma balle.
1. Tehniskais noformējums;
Skaidrs, ka skaita ziņā lielākā daļa svešvārdu ir lietvārdi (tāpat kā lielākā daļa periodikā lietoto vārdu vispār) –, tas atspoguļojas arī 2. tabulā ar 50 biežāk lietotajiem svešvārdiem – starp tiem ir tikai daži verbi un adjektīvi.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Bet vislielākais svešvārdu īpatsvars ir starp adjektīviemu kopā.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr šī leksēma, protams, nav izzudusi no 2016. gada korpusa, jo tai ir arī citas plaši lietotas nozīmes. Šķietami populārs 2008. gada korpusā ir vārds manipulators, kas 2016. gadā konstatēts vientikai divas reizes, tomēr, sīkāk aplūkojot 2008. gada korpusa datus, var secināt, ka no kopumā atrastajiem 39 piemēriem 38 ir lietoti vienā tekstā.
7.3. Neiederīgs vārds;