Arī “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”ā, kas pieņemts 2010. gadā, runāts tikai par Latvijas teritorijā dibinātiem plašsaziņas līdzekļiem vai programmām un pieprasaīts, lai to nosaukumi atbilstu Valsts valodas likuma prasībām.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Savukārt “„Preču zīmju likums”, kas pieņemts 2020. gadā, valodiskus aspektus tikpat kā vispār nepiemin.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Latviešu valodā izdevumu nosaukumus netulko, bet saglabā oriģinālvalodā, norādot pēdiņās vai slīpinot.” Arī tulkojumu birojs "„Rīgas tulki"” ir apkopojis un publicējis dažādus ieteikumus par citvalodu īpašvārdu atveidi latviešu valodā, un starp gadījumiem, kad tie latviešu tekstā jāatstāj oriģinālrakstībā, min šādus piemērus: "„1) Mediju aģentūru, izdevumu nosaukumos (Reuters). 2) Sporta komandu nosaukumos (Barcelona). 3) Zīmolu nosaukumos (Mercedes Benz). 4) Starptautisku organizāciju nosaukumos un saīsinājumos jeb abreviatūrās (ES, EDSO, ANO). 5) Politisko un sabiedrisko organizāciju nosaukumos (Greenpeace). 6) Augu šķirņu nosaukumos (Taxus cuspidata). 7) Skaņdarbu nosaukumos (Yellow submarine)".” (www.rigastulki.lv). (Citāta teksts te saglabāts tādā formā, kādā tas bija publicēts minētajā avotā, taču jāpiebilst, ka uzskaitītos oriģinālvalodās atstātos nosaukumus pienāktos kursivēslīpināt, kad tos lieto latviešu tekstā.) Visbeidzot, arī pētnieki uzsver, ka uzņēmumu, prečzīmju u. c. nosaukumus pieņemts atstāt nemainītus, piemēram: "„IKT terminu veidotāji izvairās no prečzīmju tulkošanas un cenšas netulkot arī firmu, programmatūru un aparatūru nosaukumus. Šādu terminu latviskos ekvivalentus parasti veido, pievienojot kādu skaidrojošu (nomenklatūras) vārdu, piem., operētājsistēma Microsoft Windows".” (Ilziņa 2010, 79–80). Vārdu sakot, digitālās vides īpašvārdi (interneta vietņu, platformu, dažādu digitālo rīku u. c. nosaukumi) pieder taipie tās ergonīmu grupais, kas būtu jāatstāj nemainītā un neadaptētā veidolā.
1. Tehniskais noformējums;
4.1. Lietvārds;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Tur lasāms gan transkribēts, adaptēts un ar mazo sākumburtu (kā sugasvārds) rakstīts nosaukums "„mikroblogu vietne tviteris"” (Brice 2012, 37) un "„tvitera serviss"” (Bojārs 2012, 44), gan oriģinālformrakstībā atstāts "„mikroblogu serviss Twitter"” (Bojārs 2012, 44); gan transkribēts, adaptēts un ar lielo sākumburtu (kā īpašvārds) rakstīts nosaukums "„enciklopēdija Vikipēdija"” (Helviga 2012, 112), gan oriģinālformrakstībā atstāts nosaukums "„Google reāllaika meklētājs"” (Brice 2012, 39).
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Jāpiebilst, ka daļa ekspertu joprojām oficiālā saziņā lieto "„Twitter"” nosaukuma oriģinālformu – piemēram, tādu redzam arī Nacionālās enciklopēdijas šķirklī "„Sociālie mediji"” (Buholcs 2020).
1. Tehniskais noformējums;
|
Vēl lielāka dažādība vērojama interneta vides neformālajā saziņā – vietne "„Twitter"” tiek saukta gan īstajā oriģinālvārdā, gan par tviteri, gan daļēji transkribētā vārdā par Twiteri vai twiteri, gan arī tulkotos un lokalizētos vārdos par čiepstētavu, čivinātavu u. c. Otrkārt, šīs dažādības iemesli atspoguļo ne tikai ekspertu šķietamo nespēju vienoties, bet arī dziļākus sociolingvistiskus, vēsturiskus un/vai psiholoģiskus cēloņus.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kādā no viņas pētījumiem runāts par neoficiālajiem urbanonīmiem –, resp., pilsētas daļu un objektu neoficiālajiem jeb slenga nosaukumiem (Balode, Doniņa 2015).
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Jāsecina, ka daļa no tajā aplūkotajiem piemēriem (kas iegūti, aptaujājot jauniešus dažādās Latvijas pilsētās) vienlaikus ir arī ergonīmi, jo tie ir uzņēmumu nosaukumi, kuru lietojums nav atkarīgs no konkrētā topoobjekta (resp. attiecīgā uzņēmuma filiāles) atrašanās vietas – piemēram, Hesītis < Hesburger, Staķiks < Statoil u. tml. Dažādi nosaukumu varianti (gan oficiālie, gan neoficiālie) mēdz būt gan reālās, gan arī virtuālās pasaules vietām.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Jau minējām "„Twitter"” latviskotos variantus čiepstētava un čivinātava.
1. Tehniskais noformējums;
|
No populārākajiem interneta vietņu slenga nosaukumiem latviešu valodā var minēt arī tādus kā Gūgles tante vai māte Gūgle, ar ko nereti tiek humoristiski apzīmēta meklētājprogramma "„Google"”; no oriģinālākajiem – retumis redzētos TuTruba (arī tutruba) un TuCaurule (arī tucaurule), kas ir video koplietošanas vietnes "„YouTube"” kalkēti nosaukumi.
1. Tehniskais noformējums;
|
Taču vislielākā dažāda veida nosaukumunosaukumu dažādība un bagātība, kā šķiet, ir sociālo tīklu vietnei "„Facebook"”, kam arī galvenokārt veltīts šis raksts. 2.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
|
Tā ir gan virtuāla vieta resp.– vietne ar adresi facebook.com;, gan reāla vieta ar fizisku adresi – uzņēmuma "Facebook, Inc." g Galvenais birojs Menlopārkā (Menlo Park), Kalifornijas štatā ASV;, gan arī simboliska un metaforiska vieta, kas daudziem no mums kļuvusi gandrīz vai par otrajām mājām.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Latviešu valodā novērotos FB apzīmējumus pēc to uzbūves, kā arī pēc darināšanas metodespaņēmiena un grafiskās atveides var iedalīt vairākās grupās. 2.1. Abreviatūras.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Visbiežāk ir novērots iniciāļsaliktenis FB (reizēm arī Fb un fb), kas ir ne vien īsuma dēļ visērtākais, bet savā ziņā arī drošākais un korektākais apzīmējums, ja rodas šaubas par pilnā vārda Facebook rakstisko atveidi (t. i., par to, vai attiecīgajā latviešu tekstā to labāk transkribēt vai atstāt oriģinālā, un vai lietot kursīvu, pēdiņas vai abus reizē).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Valodnieki abreviatūru nav piedāvājuši facebook saīsināšanai". (facebook.com, 08.2020. g. augusts;; šeit un turpmāk izcēlumi mani). ( – D. S.-O.) Interesanti, ka šai piemērā vienlaikus pausta gan klasiski nevērīgā attieksme "„saprast taču var" u”, gan gaidas, lai valodnieki kaut ko "„piedāvātu".)”. Ir novērotas arī daļējas abreviatūras fbuks un fbook – pēdējā reizēm arī ar latviešu galotni -s.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
7.2. Mazvārdība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Interesanti, ka reizēm šo adaptēto variantu lieto vienā tekstā ar neadaptētu līdzīgas kategorijas cita objekta nosaukumu: "([..)] spekulācijas par tradicionālo mediju ātru galu bija lielo gigantu feisbuka un google radītas" (NRAnra.lv 13.03.2019; izcēlumi mani.).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Piemēram, ziņu vietnē „Jauns.lv” kāda raksta virsraksts ir "Eiropas Komisija: ne feisbuks, ne tviteris, ne Google nepilda solījumu apkarot viltus ziņas" (Jjauns.lv 01.03.2019, izcēlumi mani.), taču pašā rakstā lasāms: "2018. gada rudenī Eiropas Savienība (ES) saskaņoja ar "„Facebook"”, "„Twitter"” un "„Google"” brīvprātīgu reglamentu cīņai ar viltus ziņām" (Jjauns.lv, 01.03.2019, izcēlumi mani). Īpaši interesants šai ziņā ir raksts "Feisbuks par tevi zina daudz…" žurnāla "Santa" internetversijā portālā „Santa.lv” pārpublicēts no žurnāla „Klubs”.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Tur divi FB nosaukuma varianti – oriģinālais un transkribēlatviskotais – reizēm sastopami pat vienā teikumā, piemēram: "([..)] ņemot vērā dažādu aptauju un testu milzīgo popularitāti feisbukā, pastāv pamatotas aizdomas, ka vēl citas līdzīga tipa lietotnes, izmantojot Facebook, varētu būt ieguvušas vēl daudzkārt vairāk lietotāju datu". (Ssanta.lv 04.04.2019, izcēlumi mani).) Rodas iespaids, ka autors visa raksta garumā apzināti centies pārmaiņus lietot abus variantus, sekojot nerakstītajam stila likumam, ka jālieto sinonīmi, lai novērstu viena vārda atkārtošanos.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Taču vai šis likums būtu jāattiecina arī uz viena un tā paša īpašvārda dažādiem atveides variantiem?... FB apzīmējumu dažādība un nenoteiktība, kā šķiet, palaikam samulsina ne vien dzeltenās preses un "sieviešu žurnālu" autorizklaidējošās preses žurnālistus, bet arī akadēmiskās pasaules pārstāvjus.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tā, piemēram, kādā teātra zinātnieces Valdas Čakares rakstītā izrādes recenzijā redzam pat trīs dažādus variantus: "„Feisbuks"” (transkribēts, pēdiņās un taisnā šriftā, ar lielo sākumburtu), feisbuks (transkribēts, kursīvā, ar mazo sākumburtu) un Facebook (oriģinālformrakstībā, kursīvā) (Čakare 2019).
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|