Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4305 vienumi
Nereti tavelns tēlots arī vācu muižnieku izskatā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Taču to, ka velna vārds ir tabu, resp., ka velnu nedrīkst vārdā saukt, apliecina vairāki latviešu tautas ticējumi, piemēram, Vārdu „velns” nevar pieminēt, jo citādi viņš var runātājam parādīties savā īstā izskatā (LTT 32420); Izrunāt vārdu velns ir liels grēks, tā vietā bieži saka ļaunais gars (LTT 32443); Kas grib, lai viņa mājā dzīvo labi gari, tam septiņi gadi nevajaga piesaukt vellu (LTT 32459).
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Daļa leksēmvārdu, kas nosauc velnu, ir mantotasi, piemēram, jods, jupis, arī pamatleksēmapiķis, velns.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Aizgūtās leksēmas fiksētas galvenokārt attiecīgajā pierobežas areālā – leksēmas bess, čorts biežāk sastopamas Dienvidaustrumlatgalēaugšzemnieku dialekta izloksnēs (pierakstītas Kalupē, Līvānos, Nautrēnos u. c.), lai gan mūsdienās krievu valodas ietekmē leksēmaietvārds čorts un darbības vārds čortsāt fiksētas arī citur Latvijā (piemēram, Jeros, Mērsragā, Vainižos), kā arī daiļliteratūras tekstos, savukārt leksēmāa kur(r)ata reģistrēta galvenokārt Ziemeļvidzemē. Atsevišķas leksēmas veidotas uz līdzības pamata ar velnam piedēvētajām ārējām īpatnībām vai rakstura īpašībām, piemēram, melnais kungs, piķis.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Analizētais materiāls rāda, ka daļa leksēmu – galvenokārt literārajā valodā fiksētās (sal. leksēmas juods, jupis, ļaunais gars, sātans) – ir plaši izplatītas, savukārt dialektālo leksēmu izplatījums šaurāks – tās lietotas galvenokārt atsevišķos šaurākos areālos (sal. leksēmas bess, kur(r)ata, smuts)tās pazīstamas lielākajai daļai latviešu valodas lietotāju, neatkarīgi no novada, kurā cilvēks dzīvo. Savukārt daļas, resp., dialektālo, leksēmu lietojuma areāls ir daudz šaurāks (sal. leksēmas bess, kur(r)ata, smuts), tās lietotas kādā noteiktā apvidū, pazīstamas vien konkrēto izlokšņu lietotājiem un kaimiņpagastu ļaudīm.
7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Izņēmums nav arī latviešu valodas eksāmens, kam līdz 2022. gada pavasarim bija 3trīs daļas: 1. daļa – zināšanas un pamatprasmes, 2. daļa – teksta izpratne, 3. daļa – tekstveide.
1. Tehniskais noformējums;
Jaunietim, iegūstot vidējo izglītību, jāprot orientēties valodas sistēmas elementos, saprast teksta būtību, kā arī radīt pašam savu tekstu (pārspriedums vai paplašinātais viedoklis).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Rakstā autors pievērsīsies eksāmena 1.pirmās daļas izpildes kvalitātes analīzei, uzmanību pievēršot arī standarta prasībām.
1. Tehniskais noformējums;
Uzdevumi, kas piedāvāti vidējās izglītības ieguvējiem, pirmajā acumirklī var šķist viegli paveicami, jo standarta prasības, kas paredz pareizu vārdformu pareizu izveidi vai pieturzīmju lietošanas prasmi, attiecināmas jau uz pamatizglītības posmu, tomēr šādi uzdevumi piedāvāti arī vidusskolu beidzējiem (skat. 1. tabulu).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība;
Par darbības vārda „nezināt” tagadnes formas veidošanu. 5.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lietvārda lietojums ģenitīvā aiz darbības vārda “„nav”. 8. 5. deklinācijas lietvārda lietojums daudzskaitļa ģenitīvā. 2. tabula.
1. Tehniskais noformējums;
Kvalitatīvi vislabāk skolēni izveido 1. vārda formu (paplašinās), kur ievērojama 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārda pareizrakstība tagadnes formā (90 %), un 5. vārda formu (cilvēku), kur jāņem vērā ģenitīva lietojums aiz vārda vairums. Šīs formas izveidē vērtējums ir 87 %.
1. Tehniskais noformējums;
Tiesa gan, ir darbības vārds ir jāpārveido vajadzības izteiksmē, bet likums par a, ā rakstījumu nemainās.
6.4. Vārdu secība;
Ir sastopamas pavisam neizskaidrojamas kļūdas (jaciņas, jācenšas u.  tml.).
1. Tehniskais noformējums;
Acīmredzot nav nostiprināta prasme rakstīt pareizi visā darbības vārda formu sistēmā, kur jālieto īsais vai garais patskanis: [a] vai [ā]. DTo droši vien ietekmē arī sarunvaloda publiskajā telpā, kur bieži vien var dzirdēt kļūdas ortoēpijā.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Skolēni labi tiek galā (79,23 %) ar lokāmā ciešamās kārtas tagadnes divdabja rakstību (neapšaubāms) un darbības vārda daudzskaitļa 1. personas rakstību (saistām), bet katastrofanopietnas problēmas ir 7. vārda formas izveidē, kur pareizi jābūt formai jāizvēlas.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Skolēni šīs vārdformas rakstībā ieguvuši vērtējumu 33,02 %.
1. Tehniskais noformējums;
Aplūkotajā eksāmenu materiālā šāds saistījums ir 2020. gada (61,16 %) un 2021. gada (63,36 %) eksāmenā.
1. Tehniskais noformējums;
Sarunvalodā bieži dzirdēts nepareizs lietvārda locījuma lietojums, šķiet, ka tādēļ skolēni joprojām kvalitatīvi nav apguvuši precīzu lietvārda formas lietojumu, rakstot un eksāmenā raksta lietvārda akuzatīva formu.
6.2. Savrupinājumi; 6.5. Izteicēja izveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Lietvārds ģenitīvā Eksāmena darbos pārbaudīta arī skolēnu prasme lietot lietvārda ģenitīva locījumu saistījumā ar darbības vārdu nav, apstākļa vārdiem daudz, maz, lietvārdau vairums.
6.1. Saistāmība;