KāPar galveno uzdevumu savas prezidentūras laikā viņš uzskatījis sabiedrības labklājības veicināšanu.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Arī R.aimonda Vējoņa runās neparādās spilgti lingvistiskās pārliecināšanas vai manipulācijas līdzekļi, runas drīzāk skatāmas kā dialogs ar tautu, kurā prezidents izsaka savu viedokli vai aicinājumu, un tautas atbilde nav iepriekš noteikta, bet interpretējama. Nekad nav par vēlu mācīties. Nekad nav par vēlu lepoties ar savu tautu un stiprināt savu valsti. Un ir īstais laiks kopā turpināt veidot mūsdienīgu, demokrātisku un atvērtu Latviju. Tā, lai mēs plaukstam un pārsteidzam pasauli vēl simtiem gadu! Svinēsim šo simtgadi! Un dzīvosim katru dienu tā, lai nākamajā 18. novembrī ikviens no mums ar vēl lielāku lepnumu un pārliecību varētu teikt: „Es esmu Latvija.
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
8. Tekstveide;
|
Dievs, svētī Latviju!” (R. Vējonis 18.11.2017.) Vienlaikus, sabiedrības aptauju rezultāti rāda, ka šāda veida uzrunām ir mazāka ietekme, tādēļ jāsecina, ka manipulācijas paņēmieni pozitīvos nolūkos būtu vērtējami kā atzīstami un atsevišķos gadījumos pat vēlami.
5.2. Lieka pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Visi augstākiepriekš minētie lingvistiskie paņēmieni ir ļoti spēcīgi rosina emocijuas un rīcību veicināšanaiveicina rīcību, un atkarībā no to lietojuma mērķa var sasniegt plašu ietekmes zonu.
4.1. Lietvārds;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Iekļaujot diskursā stratēģijas un tajās lietotos paņēmienus, kas klausītājus uzrunā emocijasonāli, kombinācijā ar faktiem un realitātes nosaukatainošanu, šķiet, var panākt vairāk un uzrunāt lielāku mērķa auditorijas daļu, nekā vienkārši tiešā veidā pasniedzot lielu daudzumu informācijas, skaitļu un faktu, kas daļai auditorijas neko neizsaka un attiecīgi var netpalikt nesadzirdēti (Romāne 2017).
3. Vārddarināšana;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tādā veidā var tikttiek gan veidota, gan atspoguļota ne tikai kāda cilvēka individuālā identitāte, bet arī mazāku grupu identitāte un arī nacionālā identitāte.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Cilvēku uztvere par kādu noteiktu abstraktu tēmu (piemēram, valsts vai identitāte) veidojas diskursā, līdz ar to diskursa veidotājam ir iespēja ietekmēt klausītāju domas, emocijas, uztveri, pārliecību un ilgtermiņā arī rīcību.
7.2. Mazvārdība;
|
Kā secināts sabiedrības aptauju analīzē, Valsts prezidenti, kuru runas bijušas valodnieciski bagātākās (piemēram iekļaujošo vietniekvārd, retorisko jautājumu, paralēlismu, citātu vai metaforu lietojumā), ir arī tie prezidentie, kurus Latvijas iedzīvotāji vērtē vispozitīvāk.
3. Vārddarināšana;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Veicot Valsts prezidentu runu analīzi manipulācijas, pārliecināšanas, argumentācijas vai dialoga kontekstā, secināts, ka valstLatvijas neatkarības 100 gadu periodā prezidentu runās parādās visas šīminētās stratēģijas, taču atkarībā no konteksta jeb vēsturiskā laika, uzrunas tipa, mērķa auditorijas, prezidenta tēla un situācijas politiskajā laukā, tiek izvēlētas atsevišķdažas stratēģijas un paņēmieni konkrētu runas mērķu sasniegšanai.
3. Vārddarināšana;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Argumentācija un pārliecināšana parādās to prezidentu runās, kuru valsts vaddarbības laiks sakrīt ar valstij svarīgiem vēstures notikumiem vēsturē, piemēram, valsts apvērsuma laiks (K.
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Visbeidzot, dialogs ar tautu visspilgtāk parādās R.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Runātspējīgais Zzīdītājdzīvnieks.
2.3. Sākumburti;
|
Jo tuvāk 2018. gadam, jo vairāk un vairāk manāmi dažādie “„simti”, proti, daudzi jo daudzie koncerti, izstādes, grāmatas, sporta pasākumi un citi notikumi, kuri tikuši veltīti valsts simtgadei.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
4.4. Cita vārdšķira;
|
Tiesa, novembrī kungs instagramā netikav publicējis foto ar rezultātu, tāpēc paliekam neziņā, cik sekmīgi projekts ir beidzievai sasniegts iecerētais svars.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
6.8. Palīgteikuma tips;
|
Dalījums, protams, ir apstrīddiskutējams, sevišķi tādēļ, ka daži projekti iegulst kāgan vienā, tāgan citā grupā, taču raksta autorei šīs grupaizvēlētais dalījums ļāvušais pēc iespējas plašāk aptvert visus simtgades svinību virzienus. Krietnais pPasākumu apjodaudzums rāda, cik svarīgi jubileju bijis svinēt visiem un visurvisiem un visur bijis svinēt jubileju – sākot no bērnudārziem un skolām (kuru aktivitāš notikušo pasākumu apkopojums vienā rakstā pat nav iespējams) līdz pat simt nopeldētiem kilometriem jūrā. VeicAtlasot piemēru atlasis, bijisa jāpatur prātā, ka 100, būdams apaļš skaitlis, 100 ir ļoti populārs, to izmanto, sakārtojot visdažnedažādas izlases – receptes, ceļojumu galamērķaprakstus utt. Tāpēc, arī atrodot skaitli 100 nosaukumā grāmatai, kas izdota 2018. gadā, vispirms jāizlasa anotācija2018. gadā izdotas grāmatas nosaukumā, vispirms jānoskaidro, vai šis izdevums attiecas uz simtgadi, vai arī izdošanas laiks vienkārši iekritis jubilejas gadā. Š, kādi, piemēri ir, teiksim, grāmatasam, ir izdevumi 100 vēstules sievietei, 100 ārstniecības augi nerviem utt. Tāpat jāpiemetina, ka rakstā skatīti ar Latvijas, nevis Lietuvas, Igaunijas, Somijas vai Polijas simtgadi saistīti nosaukumi.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Kopumā atrasti vairāk nekā simt pasākumieceru un dažādu akcijpasākumu nosaukumi, kuros apzīmētāja funkcijā lietots skaitlis 100 vai vārdsi simt vai, simts.
4.1. Lietvārds;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Vairāku 100 darbi Latvijai pieteikto projektu nosaukumā arīdzan atrodams kāds simts, tāpēc ar šiem arī dabas apskats sāktsšī tematiskā loka apskats sākts tieši ar šo materiālu.
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Tās laikā, sākot no četriem tālākajiem Latvijas punktiem, tika stādīti 100 ozoli gar Latvijas robežu.
6.2. Savrupinājumi;
7.2. Mazvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Tā kā ozols latviešu kultūrā ir ļoti nozīmīgs vīrišķības un spēka simbols, šī nav vienīgā simtgadei veltītā akcija, kura saistīta ar ozolu stādīšanu. Akcijas Simtozolu meži simtgadu Latvijai akcijas organizētāji – Latvijas Universitātes Atturības un veselības veicināšanas biedrība, Valsts izglītības satura centrs un Pužuļu ģimene – aicināja veidot ozolu stādījumus mežos, pilsētās, pie mājām un sabiedriskos apstādījumos.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Savukārt 2015. gadā, tuvojoties valsts simtgadei, radusies ideja veidot visas Latvijas akciju. Tā, pPiemēram, 2016. gadā Latvijas Universitāte (LU) studentu pilsētiņā Torņakalnā iestādījusi 10 ozolus (https://www.tornakalns.lu.lv), savukārt Latvijas Universitātes konferenču un atpūtas namā „Ratnieki” iestādījusita 100 ozolu birzis (http://foto.lu.lv/).
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|