Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Tās pirmais izdevums parādījās vēl 1942. gadā Rīgā, taču pēc tam līdz pat 1987. gadam iznāca vēl pieci izdevumi ārzemēs, kā arī divi izdevumi jau atkal Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas.
7.2. Mazvārdība;
Atzīmējot nozīmīgus valodniecības darbus, kopš 1979. gada tieka pasniegta Annas Ābeles piemiņas fonda balva.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Savukārt Eiropā kopš 1971,. gada Stokholmā, reizi divos gados tika organizēta Baltijas studiju konference Skandināvijā.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr visražīgākais cittautu pētnieks, kas rakstījis gan par gramatikas, gan rakstu valodas vēstures jautājumiem, ir Austrālijas Flindersa Universitātes profesors Trevors. Fennels, kas ir publicējis neskaitāmdaudzus rakstus un grāmatas, tostarp 17. un 18. gs. latviešu gramatiku un vārdnīcu jaunizdevumus.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jau drīz pēc kara pārtrauca izdot periodiku latgaliski, cita literatūra iznāca ļoti maz, turklāt arī tikai līdz 60.sešdesmito gadu sākumam.
1. Tehniskais noformējums;
Redzamākie latgaliešu valodas pētnieki un popularizētāji šais trimdas gados bija Miķelis Bukšs, Jāzeps Lelis, Valdis Zeps u. c. Vēl smagākā situācijā nonāca lībiešu valoda.
1. Tehniskais noformējums;
Vienīgi Pēteris. Dambergs sadarbībā ar igauņu un somu pētniekiem, kā arī Latvijā dzīvojošo Tenu Karmu sagatavoja vairākus manuskriptus, palīdzēja citiem pētniekiem.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Jau kopš 1978. gada notika „Valodas prakses diena”. 1983. gadā darbu sāka jaunizveidotā LVU Pedagoģijas fakultāte, kurā gatavoja arī latviešu valodas skolotājus.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Tajā par mācībspēkiem strādāja daudzi pazīstami valodnieki – Daina. Nītiņa, Aina. Blinkena, Antons. Breidaks, Dace. Markus, Anna Vulāne u. c. Valodas statuss un tās faktiskais lietojums bija arī viena no pirmajām atmodas laikā pacelizvirzītajām problēmām.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ar sabiedrības un valodnieku pūliņiem tika panākts, ka 1989. gadā pieņēma pirmo Latvijas PSR Valodu likumu, kurā latviešu valodai bija atkal piešķirts valsts valodas statuss.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Vispirms 1992. gadā izveidoja Valsts valodas centru (sk. https://www.vvc.gov.lv/), ko vadījuši Dzintra. Hirša, Agris Timuška, Māris Baltiņš, tad Tulkošanas un terminoloģijas centru (1996), ko 2009. gadā pievienoja VVC. Centra ietvarosā darbojas Valsts valodas inspekcija, kā arī Latviešu valodas ekspertu komisija, kas regulāri izvērtē dažādus dokumentus, kodificē literārās valodas normas, sniedz atzinumus par dažādiem valodas jautājumiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
To sākotnēji vadīja dzejniece Māra Zālīte, pašlaik – Andrejs Veisbergs.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide;
Lielākie nopelni te Inai. Druvietei, kas ne tikai teorētiski ar rakstiem un grāmatām pamatojusi valodas politikas darbības, bet arī praktiski to realizējusi, būdama gan Saeimas deputāte, gan izglītības un zinātnes ministre.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Nozīmīga loma te Rīgas Latviešu biedrībai, pie kuras izveidota RLB lLatviešu valodas attīstības kopa (2001).
2.3. Sākumburti;
Būtiskas izpārmaiņas notikušas Latvijas Universitātē.
4. Formveidošana;
Neatkarības gados fakultātē bez jau minētajiem strādājuši vai arvien strādā arī Ina. Druviete, Jānis. Valdmanis, Anna. Vulāne, Lilija Jurģīte, Alberts Sarkanis u. c. valodnieki.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Liepājas Pedagoģiskais institūts (pēc tam akadēmija) 2009. gadā kļuva par Liepājas Universitāti.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Liepājas Universitātē iedibināta arī Antoņinas Reķēnas vārdbalva (kopš 2000. gada).
7.2. Mazvārdība;
Pēc neatkarības atjaunošanas augstākās izglītības iestāde izveidota Rēzeknē – Rēzeknes Augstskola (kopš 2016. gada – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija). Šeit realizēti daudzi projekti, kas saistīti ar latgaliešu rakstu valodu, ar latgalisko izlokšņu, ar citu valodu lietojumu Latgalē (Sanita Lazdiņa, H.Ilga Šuplinska, Heiko Martens, A.ntra Kļavinska u. c.).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Vairāki valodnieki darbojušies Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā – RPIVA, ko 2017. gadā pievienoja Latvijas Universitātei.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;