Tiklīdz avīzē parādījās ziņas par krievu-turku karu 1828.-–1829. gadā, tā aprakstos par tāšī kara norisi skaidroti vārdi adjutants, aubice, brigāde, divizione u. c. (Ošs 1935).
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Savukārt drīz pēc tam, kad arī zemniekiem kļūst pieejami banku finanšu pakalpojumi, parādās izvērsti (kaut no mūsdienu skatījuma dažkārt panaivi) šīs nozares terminu skaidrojumi (P. 1846): „Original ir Latieneru vārds un iezīmē tādu rakstu, kas nav no cita raksta norakstīts, bet kas ir pirmais raksts.. [..]. Tos augļus, ko nauda ienes, sauc vāciski: interessen jeb cins, un tos papīrus, kas apzīmē, cik augļu gaidām: cins-kupon; mēs to vārdu cins-kupon esam latviski pārcēluši: augļu-izrādītājs.” Kaut gan vairumā gadījumu tikai transkribēti vācu vārdi, tomēr dažkārt (līdzīgi minētajam augļu-izrādītājam) ieteiktas pietiekamiitin veiksmīgas latviešu atbilsmes, piemēram, ciltsmuiža (vācu Majorat), gruntes-nauda (vācu Antritts-Summe), kredit-biedrība, obligaciones jeb naudas-ķīlas zīmes (vācu Sandbrief).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Laikrakstā "„Mājas Viesis"”, kurš tā pastāvēšanas pirmajos gados sevi pozicionēja kā "„laicīgu lapu"” un kļuva par nosacītu opozīciju konservatīvu mācītāju vadītajām "„Latviešu Avīzēm"” (Līgotņu Jēkabs 1934; von Hehn 1938), atrodami vairāki plaši raksti par laikmeta aktualitātēm. Šai laikā sāka straujāk attīstīties populārzinātniskās literatūras žanrs, kurš ne tikai sniedza derīgus padomus ikdienas dzīvei, bet pirmām kārtām apmierināja lasītāja intelektuālās vajadzības.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Spilgts piemērs šai ziņā ir 1857. gadā publicētais dabas zinātnēm veltītais Krišjāņa Valdemāra raksts, kura ievaddaļā teikts, ka „latviešu valoda tādiem stāstiem [proti, dažādu tehnikas jēdzienu izskaidrošanai – M. B.] vēl nav diezgan ielocīta, vārdu pietrūks, un būs jātaisa jauni latviski vārdi, vai jāpieņem sveši skunstes vārdi, it kā citas tautas mēdz darīt.” (Valdemārs 1936).
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
|
No minētajiem terminiem svarīgākie ir matērija (vācu Materie), elementi jeb gruntslietas, vienkārtīgas lietas (vācu einfache Stoffe), metāli, ķīmnieki (vācu Chemiker, t. i., ‘tie, kas ar ķīmijas skunsti nodarbojas’).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Valdemārs, „lai pierādītu, cik bagāta latviešu valoda šinī lietā ir”, cenšas atvedināt izvērstu terminu sistēmu, piemēram, skābums (vācu Säure), oksīds (vācu Oxyd) jeb skābeklis vai oksiduls (vācu Oxydul) jeb paskābeklis.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
|
Savukārt krājuma "„Sēta, daba, pasaule"” 1. sējuma rakstā par telegrāfu skaidrota elektrības būtība un Voltas staba uzbūve (Alunāns 1860), lietojot tādus apzīmējumus kā vadītājs, pozitīvīga jeb pastādama elektrība (kas pievelk), negatīvīga jeb navināma elektrība (kas atstumj), slēdzamās drātes, elektrīga gaisma, sabiezināts šķirams ūdens (vācu Scheidewasser), magnetīgs poluss (griežamais gals), aptīstītas drātes (= tinumsmūsu dienās: tinums – M. B.), magnietināšana (vācu Magnetirsieren), straumes apturētājs (= slēdzismūsu dienās: slēdzis – M. B.), pārlabotas iegrozīšanas (=laikam papildierīces? – M. B.), tāļrakstītavnieks.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
|
Rakstā "„Par latviešu valodas turpmāko attīstību"” viņš uzskatīja šo rakstu vērrtēja kāpar nopietnu, bettomēr ieteica atturēties no valodas taisīšanas (vācu Sprachmacherei), bet domāt vienīgi par tās attīstīšanu (vācu Fortbildung) (Bielenstein 1863).
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tādēļ Biezbārdis pilnībā noraida anonīma "„Mājas Viesa"” autora izteikumu, ka „vārdu dzemdēšana latviešiem ļoti skādīga”, jo jaunvārdi vajadzīgi: „1) tādām lietām, kam vēl pavisam nav apzīmējumu; 2) to vārdu vietā, kas acīmredzot nelatviski” (Biezbārdis 1871a).
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
|
Vienlaikus vērojama tendence vairīties no svešvārda termins lietojuma,: šādā nozīmē bieži tiek lietojoti vārdusi apzīmējums un nosaukums vai tos abus blakus.
6.2. Savrupinājumi;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Nevar apgalvot, ka trūktu labas gribas vai kompetences, taču, kā norādījais dzejnieks Apsesdēls, ierobežotību radīja tieši šī procesa individuālais raksturs (Apsesdēls 1921): "„Tautas atmodas laikmetā valodu, kurā gribēja radīt un radītās vērtības sniegt tautai, uzlūkoja kā šo sava laikmeta darboņu privātlietu un kā privātļaudis tā laika darbinieki arī ķērās un radīja viņu – savām vajadzībām.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Nedaudz vēlāk, 1916. gada aprīlī, laikrakstos parādās Maskavas latviešu studentu uzsaukums (Uzsaukums 1916): „Ikviens, kas strādājis, mēģinājis strādāt mūsu zinātnes neizkoptajā laukā, uzdūries uz latviešu zinātniskās valodas nepilnīgumu un trūcīgumu.
7.1. Liekvārdība;
|
Bleses vārdiem (Blese 1923), bija sākās tā dēvētais „komisiju laikmets”.
7.1. Liekvārdība;
|
Tajā ar neverbālās komunikācijas līdzekļiem parasti tiek pausta papildus informācija, piemēram, par runātāja emocionālo stāvokli. Šo komponentu loma nedzirdīgo zīmju valodāNZV ir daudz nozīmīgāka, jo tie tiek iesaistīti informācijas satura paušanā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
3. Vārddarināšana;
|
Arī šis vārdnīcas šķirklis ir diskursa piemērs, tāpat arī romāns, politiska runa vai lekcija, vai jebkura cita runa, kurā secīgi teikumi vai izteikumi salikti kopā (Matthews 2007, 107).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Lielākā daļa cilvēku šādā situācijā pat nepieskarsies šai kafijai. [..]. Cits piemērs ir «laika spēle».
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Norādot tēmas maiņu, partikulas jā, nē vai nu var tikt lietotas kopā atsevišķs izteikums, iezīmējot iespējamu pauzi starp vienu un otru tēmu (..un jādomā, kur kāju nolikt. Jā. Mareuss jau nedēļu nav licis slazdus..), vai arī tr citiem vārdiem, piem., starp citu blakus jā norāda uz iepriekš sāktās tēmas pavērsienu. Tās var atrasties nākamās tēmas sākumā, tālāk nosaucot arī iepriekšējo tēmu ([..] kad siena vāli smaržodami žūs tepat aiz apvāršņa.” Nē, nē, ne jau par siena vāliem es stāstīšu!).
1. Tehniskais noformējums;
8. Tekstveide;
|
Vārds nē precizējumā sastopams ļoti bieži, piemēram.: (17) Adatas iedurtas dzīslās, pa caurulītēm plūst asinis, mūs vieno ķīmiska, nē, dievišķa laulība. [..]. (K) (18) Džeks: Manas sievas brāļa.
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
|
Secinājumi Tradicionāli pieņemts uzskatīt, ka partikulas piešķir vārdiem, vārdu savienojumiem vai teikumam tikai kādas nozīmes nianses, piemēram., pastiprinājumu, pavājinājumu u. tml., tomēr partikulas tekstā bieži lietotas teksta iezīmētāju funkcijās, kurās atklājas plašāka partikulu semantika.
7.1. Liekvārdība;
|
Atkarībā no velna skaidrojumatā, vai velns tiek uztverts no reliģiskā vai folkloras un mitoloģijas skatu punkta, tas uztveramso skaidro divējādi: ‘k. Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – velns ir ‘ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans’, savukārt latviskajā dzīvesziņā tas vairāk uztverams kā ‘ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās)’ (MLVVe; sk. arī LLVVe). Piemēram, ldažādi: pirmkārt, velns ir Dieva līdzinieks pasaules radīšanas un iekārtošanas darbos – aktīvs materiālās pasaules objektu radītājs un pārveidotājs, arī Dieva kaimiņš, zemkopis, lopkopis; otrkārt, velns ir aktīvs līdzdalībnieks latviešu zemnieka ikdienas gaitās, taču arī te velna ļaunums nav visaptverošs, cilvēks to var pārspēt ar atjautību un drosmi; treškārt, kristietības ietekmē arī velns pielīdzināts visaptveroša ļaunuma iemiesojumam, kā pilnīgs pretstats Dievam (Drīzule 1986, 110–120; Mitol. enc. 1994, 222; MLVV; LLVV). Pēdējo aspektu īpaši izceļ arī Rita Drīzule: „Dēmonisks ļaunums mitoloģiskajam Velnam tiek piedēvēts kristietisma ietekmē un latviešu folklorā izveidojies uz tās sabiedriski vēsturiskās cīņas pamata, kādu kristīgā garīdzniecība organizēja un veda pret latviešu senajām tradīcijām un tautas ticējumiem, jo īpaši nesaudzīgi 16. un 17. gadsimtā.” (Drīzule 1986, 120) Latviešu kosmogoniskajās teikās velnam parasti ierādīta vieta blakus Dievam pasaules radīšanā: viņšelns rada kalnus un akmeņus, jūras un upes, odus un peles, pa daļai sacenzdamies ar Dievu, pa daļai jaukdams viņa darbu.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|