Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3579 vienumi
Latviešu valodā, ja nepieciešama precīza arābu valodas skaņu atveide, kā, piemēram, zinātniskos rakstos un pētījumos, lietojama zinātniskā transliterācija, arī dēvēta arī par zinātnisko transkripciju, kurā lietoti tikai latīņu alfabēta burti ar dažādām diakritiskajām zīmēm un divi speciāli simboli, arī aizvietoti ar kreisajām vai labajām vienpēdiņām, kā arī ar apostrofu ( – arābu rakstu zīmju hamza un ʿain atveidei)(ʾ vai ’) un ʿain (ʿ vai ‘) atveidei (labās vienpēdiņas vietā bieži lieto arī apostrofu) – , tāpēc tā, domājams, būtu saprotama arī plašākam lasītāju lokam.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Dokumentos, kuri nāk no arābu valstīm, parādās arī berberu vai kurdu izcelsmes personvārdi, kas nākuši caur arābu valodu kā starpniekvalodu, un arī to rakstība starpniekvalodās nav konsekventa minēto iemeslu dēļ.
6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos;
Arābu personvārdus latvisko atveidojumui vēlams atveidot, kā pamatu lietojot to rakstību un izrunu arābu literārajā arābu valodā, transliterējot vārdu saskaņā ar 1. tabulas “Arābu valodas skaņu pieraksts un transliterācija”no tā pilnās rakstības (ar visām diakritiskajām zīmēm) saskaņā ar 1. tabulas sadaļā “„Vienkāršotā transliterācija” norādīto arābu un latviešu valodas skaņu atbilstību, tad piemeklējot atbilstīgās latviešu valodas skaņas, un ievērojot zemāk apkopotos norādījumus par arābu valodas skaņu un personvārdu komponentu atveidi.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Jāņem vērā, ka bieži vien rodas grūtības, cenšoties atpazīt arābu īpašvārda latīņalfabētiskajai transliterācijai atbilstošongļu, franču vai latviešu valodā atveidotā arābu īpašvārda oriģinālrakstībformu, ja vien tas nav precīzi pierakstīts zinātniskajā transliterācijā vai SFA transkripcijā.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Viens no izplatītākajiem variantiem ir tā saucamais trīsdaļīgais vārds: vārds, tēvvārds, uzvārds, piemēram, Hasans Muhammads Zabads, kurš sniedz informāciju, ka personas vārds ir Hasans, tēva vārds ir Muhammads, bet uzvārds ir Zabads. Ļoti retos gadījumos sastopami dubulti vārdi, piemēram, Muhammads Bākirs, un tādēļ neskaidrību gadījumā vēlams precizēt informāciju, pēc iespējas pajautājot personai pašai. Ēģiptē izplatītais četrdaļīgais vārds sastāv no vārda, tēvvārda, vectēva vārda un (visbiežāk) vecvectēva vārda, piemēram: Hasans Ahmads Muhammads Hasans norāda uz to, ka cilvēku sauc par Muhammadu, viņa tēvu – par Ahmadu, vectēvu – par Muhammadu, bet vecvectēvu – par Hasanu.
7.1. Liekvārdība;
Vecvectēva vārda vietā var tikt norādīts viņa pievārds, iesauka, pseidonīms, epitets vai goda tituls, kā arī attieksmes vārds, kas vēsta par ģimenes izcelsmi, reliģisko piederību vai dzīves vietu.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Līdzīgā kārtā, AAEpvienoto Arābu Emirātu dibinātāja vārds, atveidots angļu valodā kā Zayed bin Sultan Al Nahyan, latviskojams no arābu oriģinālrakstības kā Zāids bin Sultāns Āl Nahaijāns, kur pēdējāais komponentes norāda uz dinastijas nosaukumu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.1. Lietvārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Arābu personvārdu gramatiskā dzimte un locīšana Latviešu valodā atveidotie arābu personvārdi lokāmi pēc atbilstošās latviešu valodas deklinācijas paradigmas, izņemot tos vārdus, kuri beidzas ar galotnēm -i, -ī, -o, -u, -ū, un ir uzskatāmi par nelokāmiem.
5.2. Lieka pieturzīme;
Latviskotajā variantā tas pareizi rakstāms kā Husāms, jo dubultojums radies starpniekvalodās un oriģinālvalodformā – arābu – nav atrodams. Izņēmums ir jau iegājies variants: Hosams Abu Meri.
7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Taču, ņemot vērā, ka prezidenta vārds ir franču izcelsmes – kam jau iegājies latviskeidojums Mišels -– un tiek savukārt transkribēts arābu valodā, mainot tā skanējumu, uz ko norāda tā rakstība angļu un franču valodā, un to, ka vārds “„auns” latviešu valodā apzīmē pazīstamu mājdzīvnieku,mājlopu un šajā sakarā rodas nevēlamas konotācijas, šis personvārds korekti atveidojams kā Mišels Aouns, kas arī sakrīt ar tā rakstību angļu valodā.
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Arābu personvārdu atveidojums angļu vai franču valodā, tai skaitā, dokumentos, bieži vien norāda uz šo personvārdu faktisko izrunu personas dzimtajā dialektā: piemēram, izplatītais vārds Džamāls Ēģiptes dialektā tiek izrunāts kā Gamāls, bet personas vārds Ahmads Džalabī Irākas dialektā tiek izrunāts kā Ahmeds Čelebī.
5.2. Lieka pieturzīme;
Tahar Ben Jelloun latviskojams kā Tāhars Ben Džellūns, nevis Bin Džellūns, kā pienāktos saskaņā ar vārda rakstību un izrunu arābu literārajā arābu valodā. Vēl viens piemērs ir Ēģiptes otrā prezidenta vārds, kas, saskaņā ar atveides noteikumiem, būtu jāraksta kā Džamāls Abdunnāsirs, taču jau iegājies un atpazīstams kā Gamāls Abdels Nāsirs.
6.4. Vārdu secība; 8. Tekstveide;
Arābu valodas patskaņu un līdzskaņu atveidojums ar latviešu valodas skaņām Arābu valodā ir trīs garie patskaņi – ā, ū un ī, trīs īsie patskaņi – a, u un i, kā arī divi divskaņi – au un ai, kuri arābu rakstībā tiek konsekventi apzīmēti ar tiem pašiem burtiem, taču to izruna mazliet mainās atkarībā no blakus esošajiem līdzskaņiem, it īpaši, dialektālajos variantos.
5.2. Lieka pieturzīme;
Līdzskanis ž, dž arābu literārajā arābu valodā tiek izrunāts kā dž, tādēļ ir ieteicams šis atveidojums ir ieteicams(izņemot retos gadījumus, kad tiek lietota vārda izruna Levantes dialektā, piemēram, Hāžo, vai Ēģiptes dialektā, kad to izrunā kā g, piemēram, Gamāls).
6.4. Vārdu secība; 8. Tekstveide;
Ja nav pieejama vārda rakstība arābu valodā, tad tas atveidojams no rakstības starpniekvalodā: kā Rašids.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Ja nav pieejama rakstība arābu valodā, ieteicams latviskeidot atkarībā no personas dzimuma kā Šaheds vai Šaheda.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kleinhofa, I.ngrīda, Taivans, Leo. No arābu valodas aizgūto terminu latviskošana un lietojums.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Viņi izveidoja Latviešu literāro (jeb draugu) biedrību (1824), kas visau gadsimta garumāu bija nozīmīgs latviešu valodas un tautas kultūras izpētes centrs.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tas ir pirmais tieši latviešu valodas problemātikai veltītais turpinājumizdevums. Autoru vidū īĪpaši minams Juris Bārs – pirmais latvietis, kas rakstījis par latviešu valodu.
7.1. Liekvārdība;
Svarīgu vietua loma šai procesā ieņembija Rīgas Latviešu biedrībai (1868).
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;