Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6685 vienumi
Citos pētījumos ir gūstama atziņaatzīts, ka NZV valoda piedāvā unikālu skatījumu uz cilvēka valodas spēju, apliecinot, ka lingvistiskās spējas nav saistītas vienīgi ar runāšanu un rakstīšanu (Aronoff et al. 2005; Baker et al. 2016; Cecchetto 2017; Mathur and, Rathmann 2014; Meier 2012; Pfau, et al. 2018; Sandler and, Lillo-Martin 2008; Wilbur 2012).
3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Par spīti izaicinājumiem NZV pētniecība NZV jomā turpinās.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Pētījumi šajā jomā apliecina, ka, neskatoties uz NZV vizuālo modalitāti un telpiskajām izpausmēm, tā tiek apstrādāta tipiskajos kreisās smadzeņu puslodes apgabalos (Hänel-Faulhaber et al. 2014; MacSweeney et al. 2008).
7.1. Liekvārdība;
Tas ir empīrisks apliecinājums faktam, ka cilvēks apstrādā valodu neatkarīgi no tā, kā tā tiek nodota. Ja NZV pētniecībā starptautiskā mērogā var atskatīties vismaz uz piecdesmit gados uzkrātu pieredzi, tadbet Latvijā šī joma lingvistiskajos pētījumos ir neapgūta. Iemesli šādam intereses trūkumam varētu būt ierosinājums zinātniskai diskusijai.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas; 6.8. Palīgteikuma tips;
Savukārt LNS pārstāvji uzsver, ka jebkuras valodas attīstību un popularizēšanu veicina tās pētniecība.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Tas ir ilgstošs un darbietilpīgs process, kāura efektivitāte ir atkarīga no atbilstošu resursu nodrošinājuma. Nepaļaujoties uz minēto nodrošinājumu, LNS līdz šimLīdz šim LNS ir ierosinājusi un īstenojusi dažāduas pētījumus arī bez zinātniskā atbalsta. Var uzskatīt, ka viens no pirmajiem latviešu NZV pētījumiem ir noticis 1958.– 1962. gadā. Tā rezultātā tika izveidota unaktivitātes un projektus NZV leksikas krājuma veidošanai. Viens no pirmajiem sasniegumiem šajā jomā ir 1962. gadā izdota pirmā vārdnīca.
8. Tekstveide;
Pētījumus saistībā ar latviešu NZV leksiski gramatisko uzbūvi sadarbībā ar LNS Zīmju Valodas centra speciālistiem un Tartu Universitātes zinātniekiem 1998.– 2002. gadā ir īstenojusi arī šīs publikācijas autore.
1. Tehniskais noformējums;
Pētījuma rezultātā ir izstrādāts mācību līdzeklis (Bethere 2004). Tomēr, to nevar uzskatīt par lingvistisku pētījumu. Galvenokārt tādēļŠeit piebilstams, ka pētījums izstrādāts, izmantojot verbālo un manuālo zīmju gramatisko kategoriju sastatīšanas metodi, ko modernajos lingvistiskajos pētījumos vairs neizmanto.
8. Tekstveide;
Pētījuma autore var attaisnot savu metodoloģijas izvēli ar apliecinājumu, ka šādā pētījumā iegūtie dati ir paredzēti bilingvālās metodes, t. i., verbālās un manuālās valodas, izmantošanai izglītības sistēmā.
1. Tehniskais noformējums;
Nozīmīgs ieguldījums potenciālajos lingvistiskajos pētījumos ir arī LNS dalība starptautiskajā projektā „SpreadTheSign” (2012.- –2015. gadā), kurā pašlaik ir iesaistītas 15 dalībvalstis.
1. Tehniskais noformējums;
Projekta ietvaroslaikā starptautiskajā NZV vārdnīcu papildināja ar līdzā iekļautas 15 000 vārdiem latviešu NZV. Kopumā t.i. apjomīgs datu krājums turpmākajiem lingvistiskajiem pētījumiem. Ikdienas saziņa NZV lietotājiem zīmes. NZV lietošanas veidi un ikdienas saziņa NZV ikdienas lietojums nav vienveidīgs.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Dabiskā zīmju valoda ir oriģināla, no runātās valodas nosacīti neatkarīga komunikatīva sistēma ar savu zīmju krājumu un gramatikas likumiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Savukārt izteikuma struktūra tiek veidota atbilstoši verbālās valodas prasībām.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tā īstenošanai dažkārt nepieciešams izmantot arī daktīilās zīmes, piemēram, manuālās zīmes gramatiskās formas precizēšanai.
2.4. Īpašvārdu atveide; 6.1. Saistāmība;
Kopēto zīmju sistēmu dažkārt un pašlaik arvien retāk izmanto pedagoģiskajiem mērķiem vai arī tulkojot informācijuumos no verbālās valodas manuālajā utt. Kombinētā sistēma ietver sevī runātās un manuālās valodas elementus, un tā funkcionē saskaņā ar runātās valodas gramatikas likumiem.
4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Kā jau iepriekš norādīts, nacionālajās NZV, tostarp arī Llatvijāešu, ir sastopami daudzveidīgi reģionālie un sociālo grupu dialekti.
7.3. Neiederīgs vārds;
Saskaņā ar LNS veiktajiem novērojumiem, ka dažkārt minēto dialektu lietotāji nespēj pilnvērtīgi komunicēties savā starpā.
3. Vārddarināšana; 6.6. Dalījums teikumos;
Tās risinājums varētu būrisināt gan Latvijā sastopamo zīmju valodas dialektu lingvistiska izpēte, gan socioloģiski pētījumi par valstī dzīvojošo nedzirdīgo cilvēku kopienu un tai piederīgo cilvēku priekšstatiem par savu komunikācijas līdzekli.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Tā rezultāti, apliecina, ka respondenti savā saziņā lieto gan latviešu, gan krievu NZV, daži pārvalda arī starptautisko zīmju valodu jeb žestūno (itāļu val. gestuno).
7.1. Liekvārdība;
Savukārt, samērā pretrunīgi tiek vērtētas iespējas iekļauties Latvijas sabiedrībā, apgūt izglītību un latviešu verbālo valodu.
5.2. Lieka pieturzīme;