Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3579 vienumi
Sekoja parastie Latvijas krievu savienības un Krievu skolu atbalsta štāba un Krievijas protesti. 2018. gada februārī VVK priekšsēdētājs Andrejs. Veisbergs tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un pārrunāja izglītības reformu būtību, arī Augstskolu likuma grozījumus attiecībā uzpar akadēmiskā personāla valodu zināšanu prasībām un, kā arī citas valodas politikas aktualitātes.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Prezidents piekrita, ka mazākumtautību skolu reforma ir nobriedusi, un apsolīja atbalstu. 2018. gada martā Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Valsts prezidents tos izsludināja.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tādējādi beidzot bija panākts sen lolotais mērķis – vienota izglītības sistēma un ielikt pamatiaizsākta sabiedrības integrācijai uz valsts valodas pamata.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
VVK tika arī apspriests sabiedrībā un politikā aktuālais latgaliešu valodas statusa jautājums, latviešu valodas apmācība diasporā, latviski raidošo mediju pieejamība pierobežas zonā un jaunā izglītības standarta ietekme uz latviešu valodas apguvi, tika diskutēts par izglītības satura un kompetenču reformas ietekmi uz latviešu valodas mācību procesu, eksāmenu rezultātiem dažādās klašu grupās gan mazākumtautību skolās, gan skolās, kurās mācības notiek latviešu valodā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Vēlreiz notika diskusija par kompetenču izglītību, kā arī tika sagatavots Rkomisijas rakstu desmitais sējums “„Valoda un valsts”.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Tā atvēršana notika jau jaunā Valsts prezidenta Egila Levita paspārnērezidentūras laikā.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr, domājams, komisijas locekļiem prātā ir palikusi regulārā cīņa ar nebeidzamām iniciatīvāiem mēģinājumiem ierobežot latviešu valodas funkcijas, un lietošanu, kā arī drupināt valsts valodas likumvidi. Šīs iniciatīvas visbiežāk nākušas no valsts un sabiedriskajām institūcijām, kaurām nevajadzētu būt ieinteresētībaiām kavēt valodas politikas virzību.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Tomēr šo 20 gadu laikā, ir panākta nopietna virzība uz reālu valsts valodas statusa reālu nodrošinājumu.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība;
Tā kā Mīlenbaha teiktais skar vairākus jautājumus, par kuriem būs runa šajā rakstā, šai vietā to citēšu visā pilnībā (ērtuma labad slīprakstā, nevis pēdiņās): lIemesla teikumi iesākas ar ka (virsteikumā „tāpēc”, „tādēļ” jeb „tamdēļ”), tāpēc (tādēļ) ka, tā kā, kad: Vai tādēļ nedziedāju, ka es biju sērdienīte?
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tagad sintaksē ar cēloņiem lielākoties joprojām saprot gan cēloņus, gan arī rīcības iemeslus. Īpaši tas sakāms par cēloņa palīgteikumiem (tos sauc arī par cēloņa apstākļa palīgteikumiem).. [Vēl jāsakārto un jāpaslīpē] Cēlonis ir faktam (notikumam, parādībai, lietu stāvoklim u.  tml.), iemesls un nolūks ir rīcībai (arī lēmumam u.  tml.), pamatojums ir domai (spriedumam, secinājumam, pieņēmumam u.  tml.).
1. Tehniskais noformējums; 8. Tekstveide;
Kā redzējām arīams līdzšinējos un turpmāk aplūkotajos piemēros, savienojuma tāpēc, ka aizstāšana ar saikli jo ir tāda anomālija, kas apgrūtina saprašanos.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Tā, piemēram, definīcija „Pamatojuma palīgteikumā izsaka domu, loģisku slēdzienu, cēloni, paskaidrojumu u.  tml., kas pierāda virsteikumā minētā patiesumu, arī nepieciešamību” (Ceplīte, Ceplītis 1997, 158) ilustrēta ar piemēru, kur palīgteikumā norādīts rīcības iemesls: lIededzām spuldzes, jo kļuva tumšs.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Cēloņa palīgteikumos. N – norāde uz virsteikumā pavēstītā fakta (notikuma u.  tml.) cēloni: Mammucim arī bija vasarasraibumi, bet āda nelobījās, jo mammucis vakaros ieziedās ar “„Nivea”. (Belševica 1995, 23) Viņas sāka turēties kopā, jo Bille bija uz stāstīšanu, Ausma uz klausīšanos un godīgi visam ticēja. (Belševica 1995, 59) Ko Jančelis sacīja, tam bija cits svars, jo Jančelis dzīvoja ielas mājā, kur turīgie ļaudis. (Belševica 1995, 76) Bille mēģināja, un aunelis apgāza viņu vēl ātrāk, jo nu ar pieri pret plaukstu viņš nāca ar ieskrējienu. (Belševica 1995, 127) Kad Bille pirmoreiz lasīja Sprīdīti, tad gan visi slavēja un brīnījās, kur skuķis iemācījies, jo mācījis neviens nebija, un Bille pati arī brīnījās, ka māk lasīt. (Belševica 1995, 164) 2.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Ne tikai pieaugošie sakari ar arābu zemēm ekonomikas un kultūras jomās, bet arīEkonomiskie un kultūras sakari ar arābu zemēm, vētrainie politiskie notikumi un ekonomiskā situācija Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā, islāma pieaugošā islāma ietekme pasaulē, bēgļu un migrantu plūsmas un diemžēl arī starptautiskais terorisms ir daži svarīgākie iemesli, kādēļ arābi nokļūst plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ar arābu zemēm, iedzīvotājiem un kultūru saistīti raksti parādās vai ik dienas, par šoīm tēmuām tiek publicētas grāmatas, demonstrētas filmas.
4. Formveidošana;
Bieži vien lasām ziņas par delegācijām vai viesiem no arābu pasaules; rodas arī iespējas pašiem aizbraukt uz arābu zemēm, lai mācītos, strādātu vai vienkārši tās apciemotu. Rceļotu. Visu minēto un citu iemeslu dēļ rodas nepieciešamība tulkot no arābu valodas vai sastādīveidot latviešu valodā dažādus dokumentus, kas satuuros ir arābu personvārdusi.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Arābu valodu (ieskaitot tās daudzos dialektus) uzskata par piekto visvairāk izplatītāko pasaulē, jo to kā dzimto runā vairāk nekā 300 miljoni cilvēku plašā teritorijā, kas iekļauj visus Tuvos Austrumus un Ziemeļāfriku, kā arī vairākas valstis Centrālajā Āāfrikā un Austrumāfrikā.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 3. Vārddarināšana; 4.3. Īpašības vārds;
Lielākajā daļā Tuvo Austrumu valstu, tai skaitā Persijas līča valstīs (AAEpvienotajos Arābu Emirātos, Saūda Arābijā, Omānā, Bahreinā, Kuveitā), Ēģiptē, kā arī Libānā, Jordānijā, Sīrijā, Palestīnas teritorijās un Jemenā arābu valoda ir vienīgā oficiālā (valsts) valoda, kuru lieto absolūtais vairākums iedzīvotāju.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Savukārt Ziemeļāfrikā arābu valoda ir vienīgā valsts valoda Lībijā, Mauritānijā un Tunisijā, bet Alžīrijā un Marokā otrā valsts valoda ir berberu. Āfrikas valstīs bieži vien ir divas vai pat trīs oficiālaās valodas: piemēram, līdztekus arābu valodai, Somālijā otrā valoda ir somāliešu, Sudānā – angļu, Čadā un Džibuti,jā – franču, bet Komoru salās – franču un komoriešu.
2.4. Īpašvārdu atveide; 4.3. Īpašības vārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Arābu rakstībā 21 burtam ir četras grafiskās formas ‒ vārda sākumā, vidū, beigās un rakstot burtu atsevišķi, sešiem burtiem ir tikai divas formas, bet vienam burtam ‒ sešas (sk. 1. tabulu “Arābu valodas skaņu pieraksts un transliterācija”).
1. Tehniskais noformējums;