Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Mums piedāvā Ssimtgades loteriju, Ssimtgades izpārdošanu (kuras reklāma ar aizejošo Sprīdīti šķiet divdomīga un izpelnījusies ievērību arī sociālajos tīklos, sk. 29. attēlu) (par vēl dažiem darinājumiem sk. https://apollo.tvnet.lv/).
2.3. Sākumburti;
Komiķis Jānis Skutelis piedāvā izdevumu 100 seksa pozas no latvju dainām (sk. 30. attēlu), cehs.lv publikācijā nāk klajā ar vēl vairākām simtgades idejuām, piemēram, ievest Latvijā simt lācenes, publiski spīdzināt Aiku Karapetjanu, liekot tam noskatīties „Zvaigžņu ceļa” koncertu simts reizes, un citām (https://www.delfi.lv/). 29. attēls 30. attēls30. Simtgades veltījumu pārdaudzumu, to balansēšanu uz komisma un pat absurda robežas, kā arī simtgades mārketinga kampaņu realitāti pēc svētkiem veiksmīgi kariķējis Gatis Šļūka (sk. 31. un 32. attēlu). 31. attēls 32. attēls32. Proklamējot valsti, neviena spēkos nav paredzēt tās likteni.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Latvija līdz simtgadei nonākusi, staigājot citu valstu lemtos ceļus, ejot cauri kara ugunīm, domas, runas un pārvietošanās ierobežojumiem un, atgūstot brīvību, laužotiezdamās cauri šķēršļiem, ar kuriem sastopas ikviena zeme, kurai šķietami jāturpina valstiski iesāktais, taču tkas jādara uz totalitāra režīma gruvešiem un pavisam citā laikmetā.
4.2. Darbības vārds; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Latvieša dabā ir pukstēt un savā starpā villoties, taču simtgadē katrs ir ko dāvinājis, katrs ir priecājies par kāda cita dāvanu, un katrs varēs novērtēt šīs simtgades darbu augļus nākamajos simts.
5.2. Lieka pieturzīme;
Tomēr, sociālās dzīves mainīgie apstākļi nosaka pieprasījumu arī pēc verbālai valodai alternatīvuiem komunikācijas līdzekļu izmantošanasiem. Šai saziņas līdzekļu grupai pieder arī nedzirdīgo cilvēku zīmju valoda (NZV), t. i., komunikatīva zīmju sistēma, kurā informācijas apmaiņai vispārpieņemto runas vai rakstu simbolu vietā tiek lietotas vizuāli uztveramas darbības un ķermeņa kustības. Šī komunikācijas sistēma atšķiras no verbālās valodas ar specifisku zīmju jeb , t.i.,vai manuālo zīmju izmantošanu.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tomēr, verbālās valodas un NZV raksturojumā ir vērojamas arī vairākas līdzīgas pazīmes.
5.2. Lieka pieturzīme;
Var uzskatīt, ka visas iepriekš norādītās īpatnības ir raksturīgas arī latviešu NZV, lai gan pagaidām vēl nākotnes plānos ietilpst šīs saziņas sistēmas uzbūves un funkcionēšanas aspektu lingvistiskā izpēte pagaidām vēl ietilpst nākotnes plānos.
6.4. Vārdu secība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Ikdienas komunikācijas prakse apliecina manuālo zīmju iespējas apmierināt cilvēku saziņas vajadzības neatkarīgi no sarunas tēmas.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr, Latvijas Nedzirdīgo savienībā (LNS), t. i., nevalstiskajā organizācijā, kas pārstāv nedzirdīgo kopienas intereseu, tiek uzskatīts, ka latviešu NZV ir dzimtā valoda gandrīz 2000 pieaugušo cilvēku.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Savukārt minētā kopiena un tās kultūra ir Latvijas sabiedrības daļa. Šajā sakarā Valsts Vvalodas likuma 3. pants nosaka, ka: „Valsts nodrošina latviešu zīmju valodas attīstīšanu un lietošanu saziņai ar nedzirdīgajiem cilvēkiem.” (Valsts valodas likums 1999) Līdz ar to ir formulēta īpaša valsts atbildība par latviešu NZV iekļaušanos sociālās komunikācijas procesos un pētniecības īstenošanu šajā jomā.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Lasot dažādus NZV veltītus informatīvus izdevumus un pat populārzinātniski populāras publikācijas, var secināt, ka par šiīs saziņas sistēmas elementiem tiek dēvētas arī daktīilās zīmes.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Latviešu valodā daktilo zīmju attēlošanai tiek izmantota katrams lietotājam raksturīgās izmanto savu dominējošāo rokau (skat. 1. att.)ēlu). 1. attēls.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Latviešu valodas daktīilo zīmju lietošanu var apgūt, izmantojot LNS interneta mājaslapas sadaļu “„Zīmju valoda”.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Tās nevar pielīdzināt neverbālās komunikācijas žestiem, jo, kā zināms, neverbālās komunikācijas līdzekļi galvenokārt tiek izmantoti informācijas emocionālā aspekta izpausmei (Boyes – -Braem 1992).
2.4. Īpašvārdu atveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Tas tiek arī papildināts un pilnveidots, atkarībā no NZV lietotāja izmantotāja kultūras un zināšanu līmeņa.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Jau pagājušajā gadsimtā veikto pētījumu analīze apliecina, ka jebkuru NZV izteikumu veido atbilstoši noteiktiem gramatikas likumiem sakārtotas manuāloās zīmju rindaes, kas arī pašas sastāv no noteiktiem komponentiem (Klomp 2021; Konrad et al. 2001). Šajā sakarā NZV lietojuma izpētē un raksturojumā ir nošķirami fonoloģijas, morfoloģijas un sintakses aspekti.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pētnieks 1960. gadā publicētajā amerikāņu NZV fonoloģiskās struktūras analīzē pierāda, ka iespējams veikt manuālo zīmju sistēmasu var izpētiīt ar lingvistiskām metodēm. Šo ideju ietekmē turpmākajos gados norisinājās nacionālo NZV izpēte daudzās pasaules valstīs.
6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Ja tiek mainīts kāds no elementiem, tiek izmainīta arī manuālās zīmes nozīme (Beoyes– -Braem 1992; Wisch 1990).
2.4. Īpašvārdu atveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Manuālo zīmju uzbūve Attēlā redzamajām zīmēm ir viena kopīga pazīme, t. i., rokas forma, kas šajā gadījumā atbilst daktilemmai B (skat. iepriekš –. 1. att.ēlu).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
Attiecīgi zīmes veidošanas vieta ir ierobežota telpa, kas atrodas, runātāja priekšpusē runātājam. Šeit piebilstams, ka manuālās zīmes tiek veidotas dažādās vietās: virs runātāja galvas, pie pakauša, paura, pieres, deniņiem, deguna, vaigiem, ausīm, mutes, apakšžokļa, zoda, kakla, pleciem, priekšpleca, rokām, vēdera, kājām utt. Kustībai manuālās zīmes struktūrā var būt dažādi varianti: taisnvirziena, viļņveidīgas, leņķveida, spirālveidīgas, krustiskas kustības u.  c. Zīmes kustības raksturs un veids speciālajās zīmju valodas vārdnīcās tiek apzīmēts ar bultiņām. Šo vārdnīcu veidotāji, LNS eksperti, līdz šim identificējuši vismaz 11 raksturīgākos kustību tipus.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.2. Sekundāra: vārdu secība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;