Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3809 vienumi
Vērtējot latviešu valodas kā dzimtās valodas runātāju izmaiņas (sk. 2. att.) gan vēsturiski, gan pašlaik, apmēram pēdējo divdesmit trīsdesmit gadu garumā, jāņem vērā, ka šķietami latviešu valodas kā dzimtās valodas lietotāju īpatsvars pieaug, tomēr līdz ar iedzīvotāju skaita samazināšanos tas pieaug pavisam nedaudz, turklāt skaitliski tas arvien samazinās.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Dati: CSP IRE010 Pašlaik, turpinoties Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājumam gan migrācijas, gan negatīva dabiskā pieauguma ietekmē, latviešu īpatsvars attiecīgibā pret citu tautību skaitu pieaug, tādējādi arī pieaugot latviešu valodas kā dzimtās valodas runātāju īpatsvaram.
Savukārt latviešu valodas kā dzimtās valodas runātāju vecuma struktūra rāda, ka visbiežāk dzimtātieši jaunākiem cilvēkiem latviešu valoda ir jaunākiem cilvēkiemdzimtā valoda: apm. 69 % līdz 24 gadiem, 64,5 % no 25 līdz 34 gadiem, 60,6 % no 35 līdz 44 gadiem, 58,7 % no 45 līdz 54 gadiem, 53,5 % no 55 līdz 64 gadiem, 55,8 % no 65 gadiem un vecākiem cilvēkiem (Valodas situācija Latvijā 2021, 58).
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Tātad Latvijā latviešu valodas runātāju skaits samērā tuvu sakritīsīt (konkrētu valodas runātāju skaitu, kā jau minēts iepriekš, noteikt ir gandrīz neiespējami) ar Latvijas iedzīvotāju skaitu (sk. 3. att.).
6.5. Izteicēja izveide;
Dati, kas precīzāk aprakstīti jaunajā LVA valodas situācijas izpētes izdevumā (Valodas situācija Latvijā 2021, 148–178), atklājrāda vairākas tendences latviešu valodas prasmes un lietojuma pārmaiņās diasporā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas iezīmē gan vispārīgas tendences etniskā mantojuma, kultūras un valodas saglabāšanā diasporā, kur saikne ar izcelsmes kultūru samazinās līdz ar paaudžu nomaiņu (Spolsky 2017, 3), gan mūsdienu transnacionālā dzīvesveida ietekmētos migrācijas procesus, kā rezultātā, visdrīzāk, kvantitatīvie dati par labu latviešu valodas labu prasmi diasporā pēdējo piecu sešu gadu laikā ir strauji pieauguši (sk. 5. att.). 5. attēls.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu valodas prasmes pašvērtējums diasporā, respondentu atbildes uz jautājumu „Kā Jūs vērtējat savas latviešu valodas zināšanas?”: 2014. gada un 2019. gada aptaujas datu salīdzinājums.
7.2. Mazvārdība;
Tāpēc jo būtiski ir paraudzīties uz to, ko rāda pētījumu dati gan par latviešu valodas lietotāju izvēlēm dažādās situācijās, gan arī par lingvistiskās attieksmes ietekmi uz valodas izvēli saziņas situācijā.
7.1. Liekvārdība;
Ar sociolingvistiskās jomas jēdzienu cieši saistīts ir sociolingvistiskās funkcijas jēdziens.
6.5. Izteicēja izveide;
Valodas izvēli saziņas situācijās ietekmē valodas lietotāju pieredzes, dažādie apstākļi, nosacījumi, attieksmes, uzskati, pārliecības utt., par kuru lomunozīmi valodas dzīvē sniedzatklāj regulāra situācijas izpēte.
4.1. Lietvārds; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Latviešu valodas lietojums dažādās saziņas situācijās: 2012. gada un 2019. gada aptaujas datu salīdzinājums.
7.2. Mazvārdība;
Kā rāda valodas prasmes līmeņa un valodas lietojuma dažādās situācijās datu korelācija, tieši augsts latviešu valodas prasmes augsts līmenis visvairāk nosaka tikai vai pārsvarā latviešu valodas lietošanu šajās jomās: ikdienas publiskajā saziņā uz ielas, veikalā u.  tml., uzrunājot nepazīstamus cilvēkus, valsts un pašvaldību iestādēs un veselības aprūpes iestādēs (Valodas situācija Latvijā 2021, 96).
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
Tāpat arī šis nelielais salīdzinājums parāda to, cik liela loma latviešu valodas: latviešu valodas vides nodrošināšanā ir ļoti svarīgi, lai latvieši kā dzimtās valodas runātājui latviešu valodasu lietojumam visās ikdienas situācijaās un latviešu valodas labas prasmes tiem, kam tāi tiem, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda, nodrošinotbūtu labas latviešu valodas vidiprasmes.
8. Tekstveide;
Rīgā kā valsts ekonomiskajā centrā, galvaspilsētgalvaspilsētā, ekonomiskajā un attīstības centrā ir labāka iedzīvotāju ekonomiskā situācija un plašāka strādājošo iesaiste sociolingvistiskajās un nodarbinātības jomās (piemēram, valsts iestādēs, izglītības iestādēs, pakalpojumu jomā), kur noteikta obligāta valodas prasmes nepieciešamība.
6.4. Vārdu secība;
Laba vai ļoti laba latviešu valodas prasme pašvērtējumā dažādās vecuma grupās, respondenti – dzimtā valoda nav latviešu valoda.
7.2. Mazvārdība;
To rāda dati par samērā straujo angļu valodas prasmes pieauguma tendenci tieši jaunākās paaudzes vidū, kur būtiski ir dati nevis dati kopumā, bet tieši rādītājā “„Prot angļu valodu labi un ļoti labi”, kas kopš 2009. gada pieaudzis no apmēram 34 % līdz apmēram 48–50 % 2019. gadā (Valodas situācija Latvijā 2021, 66).
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Kā liecina pētījuma dati, pozitīva lingvistiskā attieksme, vēlme un spēja lietot latviešu valodu visās sociolingvistiskajās jomās visbiežāk piemīt tieši jaunākās paaudzes respondentiem, atklājot arī likumsakarību starp labu valodu prasmi un pozitīvu lingvistisko attieksmi (sk. 11. att.), kur i. Izriet dažas vispārīgāas tendences: jo jaunāks respondents, jo labāka latviešu valodas prasme un biežāk tiek lietota latviešu valoda visās jomās; jo labāka latviešu valodas prasme, jo biežāk arī neatkarīgi no vecuma tiek lietota latviešu valoda visās jomās; jo labāka latviešu valodas prasme, jo pozitīvāka lingvistiskā attieksme. 11. attēls.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Respondentu atbildes, novērtējot apgalvojumu “„Man patīk runāt latviski”.
1. Tehniskais noformējums;
Kā minēts iepriekš, šajā grupā ir sasniegts apmēram 90 % īpatsvars, kas nemainās jau vairākus gadu garumā, ks. Tas nozīmē, ka iespējamā auditorija ir sasniegta un tā ir ļoti liela.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti; 6.8. Palīgteikuma tips;
Nedrīkstētu domāt, ka par valodas apguvi turpmāk nebūtu jādomā vēl vairāk, tieši otrādi – līdzās tam, ka nepieciešams darbsjāveicina latviešu valodas prasmes kvalitātes pieauguma veicināšanās, kas nodrošinās arī pozitīvu lingvistisko attieksmi, jāpievērš uzmanība tādām pēdējo gadu aktualitātēm kā mūsdienu globalizācijas un migrācijas radītajai dažādībai, kas ir liels izaicinājums tieši valodas apguves procesa nodrošināšanai, un valodu konkurences radītajām valodu prestiža pārmaiņām sabiedrībā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;