Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Kā redzam, nosaukumi, kas atrodami arī kartē, lielākoties ir kultūrmarķēti un implicē informāciju par Kurzemei, Vidzemei, Zemgalei vai Latgalei raksturīgo, rada asociācijas ar vēstures notikumiem (Saulespuķu kauja, Meža brāļu slēptuve) u.  tml. Arī citās sērijas grāmatās vietvārdu zemtekstā iekļauta informācija par reālu konkrēto vietu pasaules kartē, piemēram, Murseļa, Amorikas kontinents, vulkāns Pelmeņkatepetls, Lielais Magoņu Ceļš, Griķu zeme, Bulkārijas robeža, Bulkānu kalni; personu, būtņu nosaukumi atbilstoši to izpausmēm, nodarbei u.  tml., piemēram, dabūtenis, nedomnieks, spoce, rēdze, zēnuss, meituss, ekspresauklis, lielgadīgie, mugurssēdētājs, rūķzīdainis; dzīvnieku nosaukumi – ledusbite, suņkaķis; vietu, apstākļu – virziena, vietas, intensitātes – nosaukumi, piemēram, M. Cielēnas pasakās: kukainija, bučumuiža, pūčumuiža, sazinciktur, nezinciktur, briesmīgātri; transportlīdzekļu nosaukumi – suņubuss, baložtaksis, meduscisterna; vielu, priekšmetu, augu nosaukumi – rūkalendārs, rūsantīms, zīlīšķepiņas, kāpostpuķe, puteņpulksteņi, atkušņpulksteņi. Šajā rakstā pamatā skatīti lietvārdi, jo prozas darbos tie ir lielā pārsvarā.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Kūlis dažkārt mēdz spēlēties ar strukturāli tuviem vārdiem, radot okazionālismu rindas, piemēram, ierosmei un semantiskajām asociācijām izmantojot apstākļa vārdu pieklājīgi, darināti vārdi aizklājīgi, uzklājīgi, apklājīgi, noklājīgi (Kūlis 1998, 13); emocionāla stāvokļa raksturošanai lietota okazionālismu rinda pietraukumi, līdztraukumi, aiztraukumi, aptraukumi, ietraukumi, pietraukumi, kas strukturāli un semantiski saistīta ar atvasinājumiem satraukumi, uztraukumi (Kūlis 1999, 72), ; [..] kāds rūķis vai rūķēns saaukstējās, apaukstējās, noaukstējās, aizaukstējās, pieaukstējās, uzaukstējās, ieaukstējās, ataukstējās un līdzaukstējās (Kūlis 2006, 115).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Dažreiz autors darina salikteņus, sablīvējot tajos visu frāzi, piemēram, rūķēni [..] tūdaļ kļūst runātstaigātblēņotiesspējīgi (Kūlis 1998, 5), rabarbersīpolburkānķiplokmagoņgurķu rausis (Kūlis 1998, 54), testaments bērnubērnubērnubērniem (Kūlis 1999, 34).
1. Tehniskais noformējums;
Nenoliedzami, šādi darinājumi piesaista lasītāja uzmanību, pārsteidz ar negaidītajām kombinācijām un jauno semantiku, tomēr reizēm šķiet, ka dažs darinājums ir profesionālās rutīnas vai spēles pieraduma radīts, jo padara tekstu smagnējāku, grūti uztveramiu, it īpaši tad, jau domājam par lasītāju, kuram darbs adresēts.
3. Vārddarināšana; 4.3. Īpašības vārds; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Kā jau tas raksturīgs pasakām un bērnu literatūrai vispār, arī šeit priekšmetu, augu u.  tml. nepersonu pasaule atdzīvojas, tiek personificēta.
1. Tehniskais noformējums;
Pasakas sākumā nav informatīvā konteksta, kas lasītājam ļautu nojaust, kā attiecīgie vārdi radušies, tāpēc tikai turpinājumā varam saprast, ka, attīstoties puisēna valodai, Tuksaku un Mamoli no Viestura verbālās pasaules pamazām izspiež to īstenieki Prusaks un Kamols. Okazionālismu darināšanāos izmantota fonētiskā substitūcija, kas bieži vērojama pirmsskolas bērnu runā, kad artikulācijas grūtību dēļ viena vai vairākas skaņas tiek aizstātas ar citām vai izlaistas (Markus 2003, 30).
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pasakā „Ērmiņu ceļojums” (Cielēna 2010) rakstniece radījusi dabūteņu saimi ’‘tos, kuri visu grib iegūt sev’ un devusi tiem raksturojošus sintaktiski darinātus okazionālus personvārdus Vilcējdabūtene, Glūndabūtenis, Stulbdabūtenis, Gausdabūtenis un Palīgpievilcējdabūtenis, kuru pirmais komponents atklāj katras būtnes raksturīgāko īpašību.
1. Tehniskais noformējums;
Arī Māra Runguļa sakārtotajāā J. Baltvilka grāmata ar dīvaino nosaukumu „Kaķuzirņi un kurmjukārkli” (Baltvilks 2014) ir bagāta ar okazionālismiem.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Izdevumā ir desmit10 īsi pekstiņstāsti, kuros kopā ir 17 īstui okazionālismui un 149 okazionālismui, kas ir valodā esošo vārdu sašķēlumi. Vienpadsmit11 okazionālismui ir lietvārdu salikteņi – kaķuzirņi, kurmjukārkli, miglaszaķi, gružrupuči, kāpostbutes, vilkozoli, sniegtaureņi, ķieģeļolas, Labummala, maijvaržvabole, Baltzīļvilks.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība;
Tekstā, raksturojot sugas un vietu, tiek atklāta arī nosaukuma cilme, motivācija, piemēram: Kaķuzirņi pēc izskata ir līdzīgi vīķiem un lēcām. [..] katras pākstiņas galā ir ožuļi un ņauduļi. [..] Ņauduļu radītās skaņas stipri atgādina kaķa ņaudienus.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Saliktenis darināts, starp uzvārda saknēm iestarpinot formas zīļu sakni, jo lasa Zīlīti (Baltvilks 2014, 30). OĪsto okazionālismu otruo grupu veido četri sufiksālie atvasinājumi – ožuļi, ņauduļi, kurmjukārklēni, labummalieši.
4.3. Īpašības vārds; 7.2. Mazvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Auga daļu nosaukumi ožulis, ņaudulis atvasināti ar piedēkli -ul- no darbības vārda tagadnes celma, savukārt mazuļu un iedzīvotāju nosaukumi darināti no attiecīgā salikteņa celma ar piedēkli -ēn- un -iet-.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Trešajā īsto okazionālismu grupā ir tikai divi okazionālismvārdi – Zakaķis un Ežagata, kuri darināti, kombinējot vairākus paņēmienus: sintaktisko – zaķis+kaķis, ežazis+žagata, kā arī strupināšanu un sapludināšanu.
4.1. Lietvārds; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Tā kā abiem vārdiem ir sakritīgas daļas, tad veidojas interesants darinājums.
7.1. Liekvārdība;
Tā „tipina izslietām adatām, pukšķina, ielaižas cerinņkrūmā un liek vaļā žadzināt” (Baltvilks 2014, 30). Ceturto oOkazionālismu ceturto grupu veido 19 salu nosaukumi, kuru pamatā ir vārdi, kas radīti ar separācijas paņēmienu.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.4. Vārdu secība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Kad 1987. gadā iznācak Vika dzejoļu grāmata bērniem (Viks 1987), Ojārs Vācietis tās recenzijā norāda, ka darbs mūs aicina uz spēlēšanos ar jēdzieniem, ar pašu valodu, uz spēli, kas ir nopietna un nenopietna, sīkākās un pavisam lielās kategorijās. Šajos vārdos atklājas arī bērnu literatūrā izmantoto okazionālismu mākslinieciskā jēga – tā ir autora spēle ar valodas līdzekļiem, kurā viņš iesaista lasītāju, atklājot valodas brīnišķīgās iespējas un rosinot domāt līdzi.
6.5. Izteicēja izveide;
Sakāmvārdi un parunas palīdz raksturot kādu situāciju uzskatāmi, tēlaini, vienlaicīgikus arī paužot runātāja emocionālo attieksmi pret šo situāciju.
3. Vārddarināšana;
Ir pierādīts, ka sakāmvārdi paši arī ir veidoti pēc noteiktām argumentācijas struktūrām, tie var izteikt cēlonību, salīdzinājumu, pretnostatījumu u. c. (Hoffmann 2012, 57–182) Lai arī sakāmvārds ir it kā visiem zināms folkloras žanrs, to viennozīmīgi noā definētšana tomēr sagādā zināmas grūtības.
7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide;
Sakāmvārds. (LLVV6.1., 425) Sakāmvārdos izteiktie spriedumi var būt atšķirīgi, dažreiz pat diametrāli pretēji, tāpat kā parādības dzīvē, uz kuru vērojumu pamata tie radušies.
1. Tehniskais noformējums;
Sakāmvārdi nav filozofiskas, bet gan daudzu paaudžu dzīves pieredzē balstītas atziņas ar vispārinošu, taču ne vispārēji piemērojamu saturu, jo „katrs sakāmvārds tomēr ir sava laika bērns, tas pirmām kārtām izsaka – izņemot dažas ļoti vispārējas dzīves likumības – noteiktas sabiedrības, noteiktas sociālās grupas vai arī tikai noteiktas profesijas pārstāvju uzskatus; bet katrs sakāmvārds, kas pārdzīvo savu laiku, vienlaicīgi arī pierāda savu piemērošanās spēju un interpretējamību: galu galā katra sakāmvārda lietotāja viedoklis un morāles kodekss, kuru viņš uzskata piemītam sarunas partnerim, ir izšķirošie faktori sakāmvārda lietojumam un tā konkrētajai interpretācijai.” (Beyer, Beyer 1984, 18). Sakāmvārdos un parunās jeb parēmijās kā folkloras īsākajā žanrā koncentrētā formā apkopota tautas dzīvesziņa.
1. Tehniskais noformējums;