Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3809 vienumi
Arī 20. gs.adsimtā pēc inerces vēl bija dzīvs uzskats, ka lietuvieši ir zemnieki.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Lietuviešu valodas aizvietojumsstāšana ar poļu/ vai baltkrievu valodu tajā laikā pat nebija īstāa identitātes maiņa – tikai stāvokļa uzlabojums.
4.3. Īpašības vārds; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Turklāt vairākus gadsimtus arī tautas koncepts bijis cits – valstiskais lietuviskums pirmām kārt,ām nozīmēja pilsonisku piederību Lietuvas Dižkunigaitijai un Abu Tautu Republikai.
3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme;
Paradoksāli un neticami, bet, sastatot Lietuvas poļu valodas izplatības karti un lietuviešu dialektu karti, noskaidrojas, ka tie ir vieni un tie paši areāli, uz kuru dialektālā pamata 16.–17. gadsimtā bija veidojušās divas vēlāk zaudētās lietuviešu rakstu valodas – centrālās Lietuvas žemaišu valoda ap KĶēdaiņiem un lietuviešu valoda ap Viļņu. Šim aspektam, šķiet, līdz šim neviens nav pievērsis uzmanību.
2.4. Īpašvārdu atveide; 7.2. Mazvārdība;
Vai var pieļaut domu, ka, piemēram, 1595. g.ada Mikaloja Daukšas (Mikalojus Daukša) katehisma vai 1605. gada anonīmā Jakuba Ledesmas (Jakub Ledesma) katehisma lasītāju pēcteči bija tie, kas ātrāk nekā citur ļāva slāvu valodai nomainīt lietuviešu valodu?
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Tam vajagir nepieciešams vairāk pierādījumu, bet nevar atmest iespēju, ka tipisks polonizācijai pakļautais (precīzāk – izlēmis pakļauties) lietuvietis bija jau dažās paaudzēs vairāk izglītots nekā citos Lietuvas reģionos – lasītspējīgs, prata vismaz divas valodas, zināja vairāk par notikumiem, kas pārsniedz draudzes robežas, varbūt pat bija valsts patriots, līdzgribēja izjust kopības sajūtu ar mācītāju, vai bagātāku kaimiņu gribēja izjust kopības sajūtu.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
To īpaši vairoja spēja sarunāties poliski, kas bija kultūras valoda, vai tai tuvākā vienkāršā baltkrievu valodā.
7.1. Liekvārdība;
Drošības un nākotnes labad zemnieks poliski izglītoja bērnus, nākot svaigāmjaunai modēmei, precības bija vairāk vēlamas ar “„poliski” runājošu nekā ar lietuviešu meiteni (piezīme: vēl pēdējos gados ir dzirdētas atmiņas no Širvintu apkaimes poļiem, ka rietumu un ziemeļu pusē atradusies sliktmazāk izglītotā “„tumšā Lietuva”, (poliski – ciemna Litwa).
1. Tehniskais noformējums; 4.1. Lietvārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Poļu valoda līdz atmodas laikiem bija kā uz plašo pasauli izcirsts logs, cerība uz labāku dzīvi, dzīves veids vienotā sabiedrībā. 16.–17. gadsimtā Lietuvas Dižkunigaitijā drukātais vārds (pirmā grāmata iespiesta 1595. g.adā) vismaz draudžu līmenī veicināja etniskās lietuviešu sabiedrības izaugsmi, taču arī pat tad ne mirkli tā nebija aizgājusi no poļu valodas ēnas (tkurai bija daudz dziļākāas tradīcijas, jo pirmā drukātā grāmata paradījās gandrīz gadsimtu agrāk – 1508. g.adā).
4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kad pēc 17. gadsimta vidus postošā kara lietuviešu izdevniecībgrāmatu izdošanas tradīcijas sabruka, aktīvākās lasošās lietuviešu sabiedrības daļas vajadzību apmierināšanu klusām un nesāpīgi pārņēma poļu grāmatniecība.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tajā brīdī īpaši pastiprinājās polonizācijas procesi, un lietuviešu valodas areāls ap Viļņu un KĶēdaiņiem sāka zīmīgi samazināties.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Dīvainā kārtaā lasītspējas veicināšana īsajā lietuviešu zelta laikmetā vēlāk pagriezvērsās pret pašu lietuviešu valodu. Šāda lietuviešu valodas izstumšanas interpretācija ir jāpārbauda ar daudziem faktiem un viedokļiem, par to ir jādiskutē.
7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Komunicēšana ar pasauli pati par sevi kļuvusir nenoliedzami augstākāa vērtība par tonekā tas, kādā valodā tā notiek.
4.3. Īpašības vārds; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdz ar to jau minētais profesora GĢiedrjus Subačaus apgalvojums, ka baltu valodām apdraudējumu var radīt vienīgi kāda no fatālajām pasaules katastrofām – pasaules karš, Tobas vulkāns vai Čiksulubas asteroīds, –, ir pārdrošs. Avoti un literatūra: Archyvai 2020 – Virtualios parodos.
2.4. Īpašvārdu atveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Vārddarināšana ir process, kur, „izmantojot vārdu krājumā esošos vārdus un vārdu celmus, ar vārddarināšanas līdzekļiem darina jaunus vārdus atbilstoši vārddarināšanas paņēmieniem un tipiem” (VPSV 2007, 429) Par g. Galvenajiem vārddarināšanas līdzekļiem latviešu valodā var nosauktir priedēkļusi un piedēkļus, respektīvii, tātad vārdus visbiežāk darina ar prefiksācijau un sufiksācija ir vārddarināšanas paņēmieniu.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vārddarināšanas tips, piemēram., ir tādua darbības vārdu grupa kā ielikt, ieiet, ierakstīt, kur vārdi ir apvienojami ar priedēkļa ie- izteikto kopīgo nozīmi „‘iekšā”’.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Savukārt uz vārddarināšanas tipa pamata veidojas vārddarināšanas modelis : priedēklis ie- ar nozīmi „‘iekšā”’ + darbības vārds.
1. Tehniskais noformējums;
Vārddarināšana notiek pēc vārddarināšanas modeļiem, balstoties uz valodā jau esošāsu sistēmas ietvarosu.
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Bet pats vārddarināšanas modelis aiz- ar refleksīvo elementu -s „‘aizrauties, kaut ko darot”’ ir valodas lietotāju kolektīvam kopīgais mantojums, ko šis runātājs izmantojis, lai apmierināīstenotu savu valodisko vajadzību.
4.3. Īpašības vārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Internacionālie priedēkļverbi bieži tiek lietoti ar interpunkcijas zīmēm, piem., pēdiņām.
7.2. Mazvārdība;