Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5105 vienumi
Mēs varam konstatēt kaut kādus objektīvus faktus, piem., ka noteikta runas vienība sastāv no tādām un tādām skaņām, bet mēs īsti nespējam izskaidrot —– kāpēc?
1. Tehniskais noformējums;
Pat skaņu secībai zilbēs ir fizioloģiski noteikts pamats —– to nosaka vai nu artikulārie vai perceptīvie mehānismi (retāk —– psihiski emocionālie, piem., labskaņa).
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Valodu individualitāte balstās psihiskos procesos, bet tos mēs nespējam izskaidrot... Apgalvojumiem, ka instrumentālās fonētikas pētīšanas objekts pēc būtības nav diskrēts un neļauj saskatīt valodas vienību robežas, es varu piekrist tikai daļēji, jo robežas starp dažādām skaņu kategorijām tomēr izriet gan no artikulāriem, gan akustiskiem datiem. „Slidkalniņš” ir vērojams tikai kategoriju iekšienē un retos gadījumos starp akustiski un auditīvi tuviem divu kategoriju locekļiem (piem., /l/ un /u/).
7.1. Liekvārdība;
Mans uzskats, ko gribēju paust —– katrā zilbē tās kodolu veido visskanīgākā/sonorākā skaņa, tāpēc, piem., vārdos kakls vai ministrs beigu zilbes kodolu veidos skanenis, bet vārdos kalns un man —– tikai patskanis.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Tu raksti, ka latīņu valodā funkcionāli ekvivalentas bija zilbes ar garo patskani un slēgtās zilbes ar īso patskani, bet kas no tā būtu secināms?! Tikai tas, ka akcents tika likts uz temporāli garākajām zilbēm, kuru garumu noteica nevis pēc zilbes kodola garuma, bet zilbes kopējā garuma. :) Kas attiecas uz zilbes intonācijām, tās vispār ir „slidena” tēma, lai uz viņtām atsauktos!
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr negribu, lai mans darbs izskatītos pēc dažu paradigmu reformatoru darbiem, par kuriem jādomā —– kāda jēga reformēt veco un pierasto, ja jaunā sistēma neliek neko labāku vietā?! Laikam jau būs jātaisagatavo fonētikas un fonoloģijas grāmata profesionāļiem, kur tad varēs kārtīgi aprakstīt un pamatot (diskutējot ar tradicionālajām teorijām) manis piedāvātās izmaiņas dažādu jēdzienu interpretācijā.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tu saki, ka mēs nespējam izskaidrot, kāpēc kāda runas vienība sastāv no tādām uzn tādām skaņām, bet es arī neizvirzītu (pagaidām?) šo uzdevumu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Būtu jau labi, ja mēs tiktu pie vienādas izpratnes par to, no kādām vienībām tas runas segments sastāv... No instrumentālajiem pētījumiem izriet nevis robežas starp kategorijām, bet, varbūt (?) var izrietēt pašas pamatkategorijas, kuru malrobežas gan ir izplūdušas.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Akustiskā realizācija mani... neinteresē. Jo nav viennozīmīgāa sakara starp fiziku un funkciju.
4.3. Īpašības vārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Par fonētikas vispārīgumu runājot —– tas, ka kāda pazīme konkrētajā valodā neatšķiras no vispārpieņemtajām, nenozīmē, ka viņatās nav.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tā, protams, nebūs specifiska pazīme, kas palīdz nošķirt latviešu valodu no citām valodām, bet viena no universālajām pasaules valodu pazīmēm, kas realizēīstenojas arī latviešu valodā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Par pētījumu uzdevumu Tu nosaki —– konstatēt to, no kādām vienībām konkrēts runas segments sastāv, neskaidrojot valodas fonoloģisko parādību pamatā esošos psihiskos procesus.
1. Tehniskais noformējums;
Tikai konstatēšana —– tas jau būtu knapi bakalaura līmenis... Man visu laiku šķita, ka ar vienādu izpratni par to, no kādām vienībām katrs runas segments sastāv, nu gan nav problēmu... Segmentus noteikt instrumentāli var tīri labi.
1. Tehniskais noformējums;
Runājot par zilbju skaitu un to robežām, Tu uzreiz iebraunonāci visdiskutablējamākajā jautājumā, kas turklāt nav īsti saistāms ar skaņu kategorijām vien.
3. Vārddarināšana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas, ka neesi gatavs atteikties no „zilbes intonācijām” (tradicionālajā izpratnē), apliecina Tavu pieķeršanos noteiktas „teorijas pieņēmumiem”... Tas, ka garumu diferenciācija un glotalizācija ir arī citās Baltijas jūras piekrastes tautu valodās (vismaz dialektos), kur šos fenomenus nesauc par zilbes intonācijām, Tev neliekas svarīgi, jo nesaskan ar Tev pierastās teorijas pieņēmumiem... Tu uzsver, ka intonācijas akustiskā realizācija Tevi neinteresē, jo „nav viennozīmīga sakara starp fiziku un funkciju”. 99,9 % gadījumu nav sakara arī starp „zilbes intonāciju” (arī tās fizikālo, fizioloģisko realizāciju un auditīvo rezultātu) un nozīmi, bet te Tu nesaskaņu starp fiziku un funkciju negribi atzīt.
1. Tehniskais noformējums;
Kāpēc tad pat 3trīs intonāciju apgabalā nav vienotas intonāciju sistēmas?
1. Tehniskais noformējums;
Es drīzāk teiktu, ka „intonācija“” ir kolektīvās piederības marķierisiezīmētāja, nevis tonēma.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Par nepieciešamību konstatēt runas elementus un bakalaura līmeni —– ha-ha! Vai tad ir skaidrs par latviešu valodas divskaņiem (viena fonēma, vai divas), par afrikātām (viena fonēma vai divas)?
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tāpēc jau pieminēju kā piemēru zilbju robežas jautājumu, abet Tu saki „bakalaura darbs”... Latīņu valodā runa tomēr nav par to zilbes daļu, ko sauc par ritmu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kā kuru sauc katrā nacionālajā tradīcijā, nav būtisks jautājums —– var visu saukt par zilbes intonācijām, vai toņiem, vai garuma pakāpēm, vai stød’u, vai kā citādi.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;