Neformālās situācijās daudzi latviešu valodas lietotāji diezgan regulāri lieto noteiktu aizgūto slengismu sortimenklāstu. Šāda veida slengismu noturīgumu latviešu valodā daļēji var izskaidrot ar inerci: tādu vārdu ir diezgan daudz, tie tiek lietoti salīdzinoši bieži.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
A. Veisbergs raksta: „Sarunvalodā ir daudz aizguvumu un modes vārdu, kas neasociējas ar normatīvajos priekšstatos atzīto.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Dzirnaviņu diametrs -– 7 cm, garums -– 42 cm. (teksts kolektīvās iepirkšanās portālā, 2012) Kā norāda A. Veisbergs, „mutvārdu runas ignorēšana, uzskatot rakstu valodu par vienīgo, ar kuru vērts nodarboties (tātad abu valodas formu pretstatījuma absolutizācija), grauj valodas integritāti”. (Veisbergs 2006/1, 27). Vēl jo vairāk – izvairīšanās no aizguvumiem, kas raksturīgi sarunvalodai, rada hiperkorektu attieksmi arī pret rakstu valodā iepriekš atzītiem terminiem, tiek veidoti un lietoti it kā latviskāki termini – garas un grūti izrunājamas vārdkopas salikteņu vietā.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Tā 2012. gada 30. vasaras olimpisko spēļu laikā radio runātajos tekstos, interneta tekstos u. c. tika lietoti trīs apzīmējumi viena un tā paša sporta veida apzīmēšanai: barjerskrējiens, šķēršļu skrējiens, kavēkļu skrējiens, kas klausītājam radīja neizpratni – vai tie būtu trīs dažādi sporta veidi, par kuriem tiek runāts un kuros Londonā piedalās arī Latvijas sportisti?
1. Tehniskais noformējums;
|
Sirmajam viss vēl priekšā. (LR1 radiospēle Piramīda 11.08.2012.), uz dullo `‘bez apdomāšanās, uz labu laimi`’ Vienkārši tā uz dullo miniet? (turpat), savārīt ziepes `‘nepareizi rīkojoties sagādāt nepatikšanas sev vai citiem`’ Ja mēs paši nesavārīsim kādas ziepes un to planētu neuzlaidīsim gaisā. (turpat).
1. Tehniskais noformējums;
|
Specifiska un slengismu aktīva lietotāja nominatīvā funkcijā ir sporta joma, tā žurnālists T.ālis Eipurs no Londonas priecīgi ziņo: Jaņos neesam, ir bronza. (LR Ziņas 09.08.2012.1) Samērā jauna tendence, kas līdz ar vārda dižķibele lietojumu iezīmējas jo spilgtāk, ir tādu nestandartam tuvu (vai gluži otrādi – pāri, virs standarta esošu) vārdu lietojums publiskajā telpā, kuru nozīmes papildkomponents, stilistiskā nokrāsa vai lietojuma ierobežotība dažādās latviešu vārdnīcās tiek raksturots ar norādi pārn., novec., apvidv., folkl., poēt. u. tml. Par vārdu dižķibele jau rakstījusi valodniece Ā.Ozola (Ozola 2012)Ā. Ozola, kura secina, ka – vienam un tam pašam vārdam doto norāžu neviendabība dažādās vārdnīcās liecina, ka „visai grūti ir noteikt, vai vārdam dižs piemīt kāds nozīmes papildkomponents, un liela nozīme te ir arī subjektīvajam faktoram” (Ozola 2012).
1. Tehniskais noformējums;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Gluži to pašu varētu teikt par šādu vārdu nozīmes papildkomponentu vai lietojuma ierobežojuma marķējumu vārdnīcās: neba, teju, bažas, arīdzan, pikts, tālab u. c. Jo aktīvs, neierobežots to publisks lietojums rosina domāt par šo vārdu nozīmes un lietojuma paplašināšanās cēloņiem.
1. Tehniskais noformējums;
|
Radiožurnāliste E.vija Unāma: Neba jau tas ir vienīgais tilts, un visi kā viens smilkst pēc uzlabojumiem, un mūsu „zelta tilts”. (LR1 Preses apskats. 20.07.2012.) Ir vārdi, piemēram., teju, kuriem šādas nozīmes papildkomponentu raksturojošas norādes vārdnīcās dotas nav, tomēr tie īsti neiederas plašsaziņas līdzekļu informatīvajā, lietišķajā stilā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Runājot par pašiem lasītājiem, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja, skolotāja Anita Vanaga uzskata: „Tas, ka jaunieši mūsdienās vairs nelasa, ir mīts, toties bieži vien patērētais saturs ir svešvalodā, jo jauniešiem nav savu izdevumu, literatūras latviešu valodā.” (Vanaga 2022) Literatūras trūkums latviešu valodā gan nav izteikts, drīzāk varētu diskutēt par izdoto grāmatu māksliniecisko kvalitāti un vērtību.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Nereti autori neorientējas uz kādu konkrētu auditoriju, citi to dara (tas gan uzreiz nenozīmē, ka iecerētā auditorija grāmatu arī pieņems), dažkārt autors/ autore/ izdevēji vāka atvērumā dod norādi "„bērniem un vecākiem"” u. tml. Savukārt apzīmējums "„jauniešu literatūra"” it kā ir precīzs un vienlaikus nēe.
1. Tehniskais noformējums;
6.3. Noliegums;
|
Ja skatāmies formāli, Latvijas Jaunatnes likums nosaka, ka mūsu valstī jaunietis ir vecumā no 13 līdz 25 gadiem (Jaunatnes likums 2008) (Saeima šogad ir nobalsojusi par grozījumiem likumā, ka nu jau līdz 30 gadiem).
1. Tehniskais noformējums;
|
Protams, trīspadsmitgadnieks un jau pat par 5pieciem gadiem vecāks ir "„citas pasaules"”.
1. Tehniskais noformējums;
|
Grīziņa stāsts ir vēsturisks, pretenciozs, bet interesants literatūras fakts, ko tā adresāts – lasītājs – var interpretēt no cita skatpunkta gadsimta pieredzes garumā. Neraugoties uz nepārprotamo strādniecības diskursu, stāsts piedāvā iepazīt reālistiski, detalizēti un vienlaikus poētiski aprakstītu Rīgas nomali 20. gadsimta pirmajā pusē, ko rakstnieks centies veidot kā bērnu pilsētas redzējumus, protams, nespēdams izvairīties no pieaugušā attieksmes un pozīcijas, un subjektīviem interpretējumiem.Stāstā nepārtraukti mijas bērnu, ne gluži vēl pusaudžu, piedzīvojumi un nerātnības ar autora pašpuikas stilā ieturētajiem komentāriem un viedokli, kurā dominē sava laika pilsētas vāciski krieviskais žargons (feirāms ‘darba beigas’, žļobene ‘veca cepure’, nofangot ‘noķert’, anštalte ‘iestāde’, beštimt ‘noteikti’, plažierēt ‘mocīties’, maķene ‘māte’, oķiks ‘tēvs’, norežīt ‘nogriezt’ utt.). Tā autors noformulē to, kas jaunajai paaudzei ir pats par sevi saprotams kopš dzimšanas, proti, ka pastāv divas Rīgas – proletāriskā Rīga un „otra Rīga, mantraušu un lišķu pilsēta”. (Grīziņš, 1999, 118) Padomju laikā, 60. – –70. gados, arī vēl 80. gados, jaunieši bija iecienījuši Zentas Ērgles, un Ilzes Indrānes prozu ar savam laikam raksturīgajām padomju reālijām un ideoloģisko fonu, savs lasītāju loks bija arī Laimoņa Vāczemnieka un citu autoru grāmatām.
8. Tekstveide;
|
Z. Ērgle nenoliedzami bija tā laika populārākā pusaudžu rakstniece (lasītāju atmiņās nodēvēta par tipisku pubertitātes perioda rakstnieci), kura mērķtiecīgi strādāja tieši šai auditorijai, turklāt padomju konjunktūras ietvarosā, aktualizējot minētajam vecumposmam „mūžīgās” tēmas, problēmas, nevairījās apkopot un vēstījumā izmantot tā laika jauniešu slengu (2010. gada izdevumā, kurā iekļautas arī padomju laikā nepublicētās nodaļas un atjaunoti izņemtie fragmenti, ievietota skaidrojošā vārdnīca, kas mūsdienu lasītājam skaidro gan leksiku, gan citas laikmeta zīmes). „Zentu Ērgli 70. un 80. gados ļoti lasīja, bibliotēkās notika visdažādākās pārrunas, rīkoja literārās tiesas, grāmatas kāri tvēra bērni un jaunieši, nolasīja tiktāl, ka zuda lapas un vāki,” saka Ligita Popsujēviča, ilggadēja Lutriņu bibliotēkas vadītāja (Krauja 2020).
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Antropoloģijas studentiem būtu ko pasvīst, sākot ar skaidrojošo vārdnīcu, virzoties pie morāles vērtībām, sadzīves ieradumiem un tā brīža tautsaimniecības raksturojumu – to visu var šeit atrast.” (Adamaite 2010) Savukārt 90. gados, 20., 21. gs.adsimtu mijā ar savu literāro veikumu interesi raisīja Aivars Kļavis, Māris Rungulis, Valdis Rūmnieks, Juris Zvirgzdiņš u. c., vēlāk, 21. gadsimtā, arī jaunie autori: Linda Nemiera (Dreimane), Ieva Melgalve, Laura Dreiže, Kārlis Vērdiņš, Luīze Pastore u. c.. 90. gados rakstnieki grāmatu nosaukumos nereti iekļāva apakšvirsrakstus vai skaidrojumus, savā ziņā paratekstus saviem stāstiem vai romāniem.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Rūmnieka romāna „Ozola grāmata” (1998) apakšvirsraksts ir „Fantastisks detektīvs ar pakaļdzīšanos”, bet Aijas Osmanes stāstu „3:0 mūsu labā” (1995) un „Hei, vecās mizas!“ (1996)” apakšvirsraksti – „Detektīvi tīņiem”.
5.2. Lieka pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
8. Tekstveide;
|
Izvērtējot detektīvlīniju un tematiku 20. gadsimta 90. gadu un 21. gadsimta sākuma latviešu bērnu un pusaudžu prozā, var secināt, ka priekšplānā noteikti ir ģimenes attiecību tēlojums un sadzīvisko noziegumu tēlojumi (A. Osmanes stāstos „3:0 mūsu labā” un „Hei, vecās mizas!”), uzmanība tiek pievērsta piedzīvojumiem ārpus skolas (Laimoņa. Vāczemnieka detektīvstāstā „Jefiņa glābšanas biedrība” (1991) u. c.), nozīmīgu vietu ieņem „fantastiskie detektīvi”, kuros detektīvintriga vairāk kalpo lasītāju uzmanības piesaistīšanai un noturēšanai līdz grāmatas beigām.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
|
Lai uzrakstīto tuvinātu mērķauditorijai, autori vairāk vai mazāk pievērš uzmanību valodai, piešķirot tēliem iesaukas, iekļaujot laika zīmes, bet jauniešiem raksturīgo slengu izmanto dialogos. Šādas laikmetīguma izpausmes rezultātā stāsti, romāni ir saistoši tikai attiecīgā laika posma pusaudžiem un drīz vien zaudē savu aktualitāti, jo jauniešu dzīvesstils, intereses, tekstu uztvere, „gadžeti”, mode, sociālie tīkli, iecienītākās mūzikas grupas, ikdienas komunikācijas veidi un valoda pēdējās desmitgadēs mainās ļoti strauji un rakstnieki, ja cenšas to iekļaut savos darbos, ne vienmēr tiek visam līdzi.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Nenoliedzami, liela nozīme ir rakstnieka talantam un meistarībai, „mūžīgo” tēmu, jauniešu (pusaudžu) problēmu izklāstā meistarprasmīgi izmantojot minētos laikmetīguma komponentus. Šajā ziņā zīmīgs ir J.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tas ir vēstījums par galvenā varoņa, 5. klases skolēna Daumanta Zīles, pirmo „parasto” skolu (līdz tam zēns pēc avārijā iegūtās traumas ir mācījies vairākās palīgskolās, turklāt avārijā viņš zaudējais abus vecākus – pasaules bērnu literatūrā visai plaši izmantots motīvs), pirmo futbola turnīru, kurā divus vārtus izcīnīja Daumants), par pirmo kompāniju, kuras raksturojumā izmantotas iesaukas: („ „[..] mūsu kompānija: Valdis (kādreiz saucām par goliātu), Resnais (patiesībā Andris), Skelets (īstajā vārdā Tālis), Profesors (viņu sauc Uldis), Mērkaķis (patiesībā viņa vārds ir Māris), jokdaris Raimonds, kurš kaut kā iztika bez iesaukas…” (Zvirgzdiņš 2015, 25), par pirmajām romantiskajām jūtām.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
|