Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4340 vienumi
Zilbes kodola jēdzienus tiek definē, izejot nevis no funkcionāliem apsvērumiem, bet gan pēcts, balstoties uz akustiskām un artikulatorām skaņu īpatnībām, nevis uz funkcionāliem apsvērumiem, tātad tas ir fonētikas, nevis fonoloģijas jēdziens. GribotJa ir vēlēšanās šo jēdzienu lietot to fonoloģijā vajag , tad tas jādefinēt to funkcionāli.
4.2. Darbības vārds; 6.2. Savrupinājumi; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tikai viņam palīdzēs nevis instrumentālās, bet gan eksperimentālās fonētikas (= psiholingvistiskie) pētījumi viņam palīdzēs.
6.4. Vārdu secība;
Par zilbes intonāciju apraksta vēsturi pacentīšos uzzināt. U un informēšu Tevi.
6.6. Dalījums teikumos;
Manuprāt, jau zinātnes princips ir —– no faktiem uz vispārinājumiem, nevis otrādi.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Citādi sanāk —– izdomā kaut kādu teoriju un tad meklē kaut ko, kas to apstiprinātu reālajā dzīvē.
1. Tehniskais noformējums;
Ja kāds mēģina izdomāt, ka viņa ciema iedzīvotāji ir kas unikāls uz pasaules fona un nepakļaujas vispārīgām likumībām, viņš kļūst smieklīgs, jo vienīgā unikalitāte ir konkrētā ciema iedzīvotāju veiktā saziņas līdzekļu un tos normējošo likumu atlase no globāli iespējamajiem.
4.3. Īpašības vārds;
Līdz ar to —– kā Tu vari pamatot, ka tas, ka коров beigās dažkārt izrunā [f] norāda uz „funkcionālu pārošanosi”, kādas nav latviešu valodā vārdā Afganistāna?
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Bet vispār man ir sajūta, ka Tu un Tavi kolēģi, interpretējot mūsdienu latviešu valodas parādības, gribat pamatā balstīties uz pirmskara latviešu valodniecības teorijām pirms 2. pasaules kara, neņemot vērā gan valodas, gan valodnieciskās domas attīstību Latvijā pēckara periodā.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vārdu sadurā tiešām darbojas līdzīgie fonoloģiskie procesi.
4.3. Īpašības vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Diemžēl, cik zinu, latviešu valodas fonētikas aprakstos skaņu pārmaiņas uz vārdu robežu sadurām nav detalizēti aprakstītas.
6.1. Saistāmība;
Diemžēl fonoloģijas jomā tskā doma Latvijā kopš Annas Ābeles tikpat kā nav attīstījusies (es runāju tieši par fonoloģiju, nevis par citām fonētikas nozarēm!).
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība;
Bet mūs, kā vispārīgās valodniecības piekritējus, interesē arī tas, kā principā var aprakstīt šādu, vai citādu situāciju (jo gan tāda, gan citāda var gadīties pasaules valodās).
7.1. Liekvārdība;
Taču pašlaik pastāv grupa lībiešu pēcteču, kas no vecvecākiem, kursos vai pašmācībāas ceļā visai pilnvērtīgi apguvuši valodu un spēj tajā sazināties. Šādu lībiešu valodas lietotāju varētu būt aptuveni 15.” (LSM 2013). Šī ziņa ir kā nekrologs Baltijas krastos dzīvojušai senai somugru tautai.
5.2. Lieka pieturzīme; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Otrā (rediģētā) 1545. g.ada prūšu katehisma titullapā (grāmatas eksemplārs atrodams Sanktpēterburgā) kāds ar roku apmēramtuveni 1700. gadā bija ierakstījis: “„Šī vecā prūšu valoda tagad ir pilnīgi aizgājusi mūžībā. 1677. gadā vienīgais šoīs valoduas pratušaisējs, vecītis, kas dzīvodamsja Kuršu kāpās, nomira, taču tādiem tur vēl vajadzētu būt.” (Mažiulis 1966, 25, sal.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Apjomīgākie no tiem – 3trīs iespiestie katehismi un divas ar roku rakstītās vārdnīciņas, kas kopš 19. gs. tie pievērsaadsimta piesaistījušas lielu valodnieku uzmanību.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos;
Polijas Varmijas-Mazūrijas vojevodistē slāviskotie toponīmi arvien turpina skanēt kā dzīva prūšu pagātnes atbalss, taču Krievijai piederošās Austrumprūsijas ziemeļu daļas (Kaļinņingradas apgabala) vietu vārdi 1946.–1950. gadā bijtika pilnībā iznīcināti, nomainot tos pret krieviskajiem.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Par tām liecina pat ne pēdas, bet tikai to ēnas – dažādas arheoloģiskās kultūras, saglabājušies ūdenstilpņu vārdi, ar baltu valodām, iespējams, saistītie aizguvumi (piem.ēram, somu, un mordviešu valodā).
7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Taču – neparastun tas ir ārkārtīgi svarīgi – ir pieminēti cilšu un to daļu nosaukumi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pirmkārt, jau to pašu prūšu vārdprūšu nosaukumu pārņēma viņus iekarojusiī Vācu ordeņa valsts, kas pēc sekularizācijas 1525. gadā kļuva par Prūsijas Hhercogisti, bet šejturienes vāciešius ar laiku jau tisāka dēvēti par prūšiem.
2.3. Sākumburti; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latvieši sākotnēji bija latgaļu sinonīms, viņu apdzīvotā teritorija bija Daugavas labajā krastā, vēlāk ar to sāka apzīmēt arī kreisā krasta iedzīvotājus no Kurzemes, Zemgales, Sēlijas (visus latviešus apzīmējošais etnonīmsetnonīms, kas apzīmē visus latviešus, parādījās vientikai 17. gs.adsimtā, bet Latvijas kā visas latviešu apdzīvotās teritorijas apzīmējums – 19. gadsimtā). 13. gs.adsimtā izveidojusies Lietuvas valsts līdz 15. gs.adsimtam kopā ar lietuviešiem “„iekausēja” arī kuršu, zemgaļu, sēļu, jātvingu daļas; sāka veidoties mūsdienīga lietuviešu tauta, taču vārdi “Lietuva” un “lietuvietis” līdz pat 19. gs.adsimtam nebija viennozīmīgi – ar tiem varēja apzīmēt arī milzīgo Lietuvas Dižkunigaitijas teritoriju un tajā dzīvojošās dažādās tautas, arī slāviem piederīgās.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;