Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5105 vienumi
Pat rakstot par iespaidiem skolā (tā gan nav dominējošā vieta tekstā), autore neizmanto slengu, žargonus, bet uzsver skolas radītās emocijas un sajūtas: „Skolā jādomā par citaām lietām.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Jārisina uzdevumi, kaut kas jāiegaumē, jāpiņķerējas ar vienādojumiem, līdz sāk sāpēt pirksti, vai jāmet cietas bumbas vēsā sporta zālē, kur smird pēc zeķēm.” (Vītiņa 2021, 8) Precīzi jaunajai rakstniecei izdevies raksturot absolventa izjūtas skolas izlaidumā, kas, šķiet, notiek nebeidzami ilgi, kurā visi ir sasvīduši, „Mmazliet laimīgi un mazliet nelaimīgi” (Vītiņa 2021, 119).
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Vītiņas teikums ir semantiski ietilpīgs, vietām tie ir atdalīti viens no otra ar lielākām atstarpēm un, ņemot vērā pašas kā ilustratores pieredzi, atgādina miniatūru gleznu: „ (--)[..] Koki šalkoja – ššš. (--)[..] Gar upi aug sašķiebusies papeļu aleja.
1. Tehniskais noformējums;
Vienlaikus dzejoļos iepludinātas alūzijas, folkloras, R.ūdolfa Blaumaņa „Tālavas taurētāja”, Ausekļa, Kronvaldu Ata ideju motīvi, kas lasītājam atgādina par latviešiem nozīmīgu kultūras mantojumu, ko iespējams aktualizēt arī 21. gadsimtā novatorā un gana atraktīvā formātā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Dzejoļi, kā jau tas dažādu autoru kopkrājumā mēdz būt, ir dažādi, bet konceptuāli vienoti, un, kā teikts Kirila Ēča atzinumā: „Ja visi dzejoļi būtu interesanti cilvēki saietu sviestā un sāktos kodolkarš.” (Netikumīgie 2021, 37) Arī interpunkcijas un ortogrāfijas normu neievērošana kaā māksliniecisks paņēmiens vairākos dzejoļos, kas ir gana ierasts latviešu mūsdienu lirikā, varētu piesaistīt pusaudžu uzmanību un, piemēram, literatūras stundās reflektēt par pareizrakstības un pieturzīmju jēgu un pielietojuma atšķirībām ikdienas rakstu valodā un literārajos darbos, turklāt skatot konkrētos dzejoļus salīdzinājumā ar tiem, kur pieturzīmju lietojums atbilst visām gramatiskajām normām.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vārdi cits ar citu rīvējas, atsijājot tos, kuri paliks kā sava laika zīme.” (KursīteGrīnuma 2001). Arī minētajos tekstos izmantotā jauniešu leksika nav autoru pašmērķis, izpatikšana lasītajam, – tā reprezentē savu laiku, tādējādi parādot 21. gadsimta pirmās puses jaunieša identitātes veidošanos, iekļaušanos pieaugušo pasaulē un pašam/ pašai savas pasaules radīšanu. Avotu un literatūras saraksts Avoti Bugavičute-Pēce 2019 – Bugavičute-Pēce, Rasa.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 8. Tekstveide;
Vai varētu lūgt Tevi izteikt savu viedokli par manu diftongisko savienojumu interpretāciju, ko konspektīvi izklāstu zeīšu turpmāk?
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atbilstoši sonoritātes teorijai zilbes kodolu veido sonoritātes virsotne, t. i., zilbes skaņa ar vislielāko sonoritāti, bet zilbes sākumā skaņas izkārtojas sonoritātes pieauguma secībā (no kreisās uz labo pusi) un zilbes beigās —– sonoritātes samazināšanās secībā (Markus 2000, 9; Roca and Johnson 2000, 255).
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Papīra fonologs —– instrumentālajam fonētiķim (2013. g. 17. janvārī) Sveiks, dārgais kolēģi!
1. Tehniskais noformējums;
Universālas, protams, var būt (un pieēc tā vajag tiekbūtu jātiecas) fonoloģisko pētījumu metodes, principi.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide;
Tevis piedāvātais apraksts balstās instrumentālās fonētikas pētījumos, kas, no vienas puses ir labi, bet, no otras puses, neļauj saskatīt latviešu valodas principiālo specifiku.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Otrkārt, instrumentālās fonētikas pētījumiem pēc būtības piemīt kontinuitāte, tajos nav diskrēto robežu, jo to objekts ir kontinuāls akustisks signāls vai tik pat nepārtrauktas runas orgānu kustības; par robežu starp tādām kategorijām, kā līdzskaņi un patskaņi, mēs varam tikai vienoties, tā neizriet objektīvi no akustisko vai artikulāro pētījumu rezultātiem (šādā ceļā nevar arī noteikt, cik sonoritātes pakāpju valodā ir, jo tās pakāpes nav nekādi pakāpieni, bet gan vairāk vai mazāk līdzens kāpums, „slīidkalniņš”).
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Latviešu valodā ir citādāk —i – vienādi funkcionē (šķir zilbes intonācijas) zilbes ar garo patskani un tikai tādas slēgtās zilbes, kurās aiz īsa patskaņa seko skanenis.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana;
Krievu valodā ir vēl citādāk —i – nav īso un garo zilbju atšķirības, resp. VC(C) tipa savienojumi neveido nekādas valodas vienības —– tie ir vienkārši skaņu savienojumi, un viss.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Katrā ziņā izlasīt Tavu tekstu bija interesanti.
3. Vārddarināšana;
Instrumentālais fonētiķis —– papīra fonologam (2013. g. 18. janvārī) Sveiks, godātais kolēģi!
1. Tehniskais noformējums; 8. Tekstveide;
Jāsāk jau būtu ar pašu pamatu —– zinātne patiesībā ir tikai prāta vingrošana, kam bieži vien ir visai attāls sakars ar objektīvo realitāti.
1. Tehniskais noformējums;
Jāpiekrīt Xfailiem —– „The truth is out there...”.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Arī dzīvniekiem, pat augiem ir sava „valoda”.
1. Tehniskais noformējums;
Patiesībā, par šo slēgto sistēmu izcelsmi mēs neko nezinām.
5.2. Lieka pieturzīme;