Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3809 vienumi
Patiesībā Lietuvā šādas vietas ir divas – otrāa atrodas Lietuviešu valodas institūtā, kur ierīkots muzejs “„Lietuviešu valodas pavards”.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds;
Tas ir vienīgais interaktīvais Lietuvas muzejs, kurā lietuviešu valodai var “„pieskarties ar rokām”, salikt izlokšņu vārdu vai karšu mozaīku jeb tā dēvēto puzli, uzzināt par jaunākajiem valodniecības sasniegumiem.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Muzejs parasti asociējas ar pagātni, eksponāti ir mirstošou vai mirušou reāliju liecinieki.
4.3. Īpašības vārds;
Bet šis muzejs ir aktīvi funkcionējoša institūta daļa, tās eksponāti top mūsdienās.
6.1. Saistāmība;
Arī minētais baltu cilšu kaps atrodas vestibilā, kas savieno divas Viļņas Universitātes katedras – Baltistikas katedru un Lietuviešu valodas katedru.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tā laikmeta gaišie prāti ne pa jokam bijabija nopietni noraizējušies par lietuviešu valodas likteni.
7.3. Neiederīgs vārds;
Nākamās inteliģentu paaudzes bija no dzimtbūšanas atbrīvoto lietuviešu zemnieku bērni, kuri pirmoreiz pasaulē izgāja ar apziņu, kāa tautas būtība un dvēsele ir dzimtā valoda.
7.3. Neiederīgs vārds;
Nacionālā atmoda Lietuvā nerisinājās paralēli ar Latviju, kultūrvēstureiē svarīgi notikumi (piemēram, pirmā laikraksta, pirmā romāna izdošana, pirmie dziesmu svētki) šeit Lietuvā aizkavējās par 20 gaduiem un vairāk – tāas būtu vismaz par vienasu paaudzes starpībai.
3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Toties viena no specifiskām lietuviešu atmodas iezīmēm –ir tā, ka arvien skaidrākas aprises ieguva pretpolisks noskaņojums, lēnām tika sarautas saites, kuras bija izveidojušaās vairāku gadsimtu kopvalsts pastāvēšanā un katoļu ticības kopībā, t. Tas bija jūtams pat sadzīves līmenī, piemēram, ap 1910. gadu vairākās divvalodīgās draudzēs nereti notika lietuviešu un poļu kautiņi cīņā par dievkalpojumu valodu.
6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Bet šī abu tautu attālināšanās nebija cara administrācijas darbības rezultāts, kā tas bija sākotnēji bija paredzēts, liedzot lietuviešiem izdot grāmatas ar poļu burtiem.
6.4. Vārdu secība;
Tautu pavasari piedzīvojušās nācijas bija izsalkušas, savrupas, neatlaidīgas, neapzinātou instinktu pilnas un tāpēc kritiskos momentos savstarpēji naidīgas.
6.1. Saistāmība;
Pirmā pasaules kara beigās tās stāvēja uz neatkarībuas starta līnijas kā nevienādu svara kategoriju cīnītājas.
4.1. Lietvārds;
Taču pamatstudijas notika latīņu, poļu, un krievu valodā, kamērlīdz 1832. gadā universitāte tika slēgta.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Lietuviešu valodai tā netika atvērāsta arī pēc atjaunošanas poļu pārvaldītajā Viļņā 1919. gadā ‒ tā bija izteikti poliska augstskola. PSavukārt pagaidu galvaspilsētā Kauņā 1922. gadā tika dibināta Lietuvas Universitāte. 1930. gadā, par godu Ddižkunigaiša Vītauta 500 gadu nāves jubilejai tā tika pārdēvēta par Vītauta Dižā Universitāti (starp citu, gandrīz visi tajā gadā dzimušie zēni tika nosaukti par Vītautiem) – t. Tas bija lepnuma akts, atceroties reibinošos pagātnes sasniegumus, un solījums celt un nezaudēt pašapziņu nākotnē.
2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība;
Pēc kara tā atjaunojās kā lietuviska universitāte (jāievēro. Būtisks arī fakts, ka Viļņā gandrīz pilnībā bija nomainījās arīies iedzīvotāju nacionālais sastāvs: apmēram 30 % ebreju kopienas vācu laikā tika iznīcinātai, liela daļa poļu piecdesmito gadu beigās aizbrauca uz Poliju, to īpatsvars no pirmskara 65 % saruka līdz apmēram 15 % mūsdienās; uz Viļņāu, bēgotdami no darba kolhozos, pārcēlās tūkstošiem lietuviešu, viņi pašlaik veido vairāk nekā 65 % no pilsētniekiem).
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas, kādā veidā padomju okupācijas gados auga lietuviešu īpatsvars, noturējās komunisma ideoloģija ar lietuviskuma elementiem un pat tika piekopts tautiskā romantisma gars, būtu atsevišķa tēma, taču tā sekas –. Taču sekas ir tādas, ka Lietuva ir nacionālajāā sastāva ziņā ir diezgan monolītāa valsts: 2018. gadā tajā dzīvoja 86,8 % lietuviešu, 5,6 % poļu, 4,6 % krievu, un apmēram 2 % citu tautību cilvēku (skat. VLE 2020).
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10. Sekundāra kļūda; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Ja nacionalitātesālo viendabību varētu uzskatīt par tautas un tās valodas drošības rādītāju, lietuviešu īpatsvaru varētu uzskatīt par tuvu ideālajam.
3. Vārddarināšana;
Noteiktos apstākļos (Nneatkarības gadios) bijis arī uzplaukums.
2.3. Sākumburti; 6.1. Saistāmība;
Kas ir izaugsmes klātesošais elements un dzinējspēks?
7.2. Mazvārdība;
Lietuviešiem tas ir bijis ne vien lingvistiskais, bet arī eksistenciālais, izdzīvošanas jēdziens, kas kopš drukas aizlieguma palicis asinīs.
4.3. Īpašības vārds;