Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5105 vienumi
Izvērtējot detektīvlīniju un tematiku 20. gadsimta 90. gadu un 21. gadsimta sākuma latviešu bērnu un pusaudžu prozā, var secināt, ka priekšplānā noteikti ir ģimenes attiecību tēlojums un sadzīvisko noziegumu tēlojumi (A. Osmanes stāstos „3:0 mūsu labā” un „Hei, vecās mizas!”), uzmanība tiek pievērsta piedzīvojumiem ārpus skolas (Laimoņa. Vāczemnieka detektīvstāstā „Jefiņa glābšanas biedrība” (1991) u.  c.), nozīmīgu vietu ieņem „fantastiskie detektīvi”, kuros detektīvintriga vairāk kalpo lasītāju uzmanības piesaistīšanai un noturēšanai līdz grāmatas beigām.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Lai uzrakstīto tuvinātu mērķauditorijai, autori vairāk vai mazāk pievērš uzmanību valodai, piešķirot tēliem iesaukas, iekļaujot laika zīmes, bet jauniešiem raksturīgo slengu izmanto dialogos. Šādas laikmetīguma izpausmes rezultātā stāsti, romāni ir saistoši tikai attiecīgā laika posma pusaudžiem un drīz vien zaudē savu aktualitāti, jo jauniešu dzīvesstils, intereses, tekstu uztvere, „gadžeti”, mode, sociālie tīkli, iecienītākās mūzikas grupas, ikdienas komunikācijas veidi un valoda pēdējās desmitgadēs mainās ļoti strauji un rakstnieki, ja cenšas to iekļaut savos darbos, ne vienmēr tiek visam līdzi.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Nenoliedzami, liela nozīme ir rakstnieka talantam un meistarībai, „mūžīgo” tēmu, jauniešu (pusaudžu) problēmu izklāstā meistarprasmīgi izmantojot minētos laikmetīguma komponentus. Šajā ziņā zīmīgs ir J.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tas ir vēstījums par galvenā varoņa, 5. klases skolēna Daumanta Zīles, pirmo „parasto” skolu (līdz tam zēns pēc avārijā iegūtās traumas ir mācījies vairākās palīgskolās, turklāt avārijā viņš zaudējais abus vecākus – pasaules bērnu literatūrā visai plaši izmantots motīvs), pirmo futbola turnīru, kurā divus vārtus izcīnīja Daumants), par pirmo kompāniju, kuras raksturojumā izmantotas iesaukas: („ „[..] mūsu kompānija: Valdis (kādreiz saucām par goliātu), Resnais (patiesībā Andris), Skelets (īstajā vārdā Tālis), Profesors (viņu sauc Uldis), Mērkaķis (patiesībā viņa vārds ir Māris), jokdaris Raimonds, kurš kaut kā iztika bez iesaukas…” (Zvirgzdiņš 2015, 25), par pirmajām romantiskajām jūtām.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide;
Tas bieži vien atbilstošāks būtu 7. vai 8. klases skolēnam, ne piektklasniekam; p. Protams, Daumants pēc rakstnieka ieceres nav „vidusmēra” puika, acīmredzot tādēļ autors atteicies no šim vecumam vēl raksturīgās bērnišķības, un to paspilgtina vēstījums 1. personā.
6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Gandrīz mīlas stāsts” mazliet atgādina tipiskas amerikāņu filmas ar laimīgajām beigām (kāds izgāztuvē kāds dzīvojošais atrod Ludolfa Liberta, Kārļa Padega u. c. gleznas, ko kopā ar zēniem atdod muzejā un uzrīko lielas svinības.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
No vienas puses, šis ir klasisks stāsts pusaudžiem, kurāa darbības vieta ir Latvija un kurā vērojamas no pasaules literatūras aizgūtās tendences – galvenais varonis bārenis, kam vecāki gājuši bojā autokatastrofā, viņam jāiziet nosacītai iniciācijai – sevis apliecināšanas procesam u.  c., no otras puses, neraugoties uz angļu valodas lietojumu grāmatas nosaukumā un vietumis tekstā, tā ir visnotaļ latviska – ar mums atpazīstamiem kultūras un sadzīves kodiem (tostarp „zaļā domāšana”, atkritumu šķirošana) un socializēšanās problemātiku. (Rinkeviča 2017) Runājot par personāžu vārdiem un iesauku izvēli, jāpiemin arī 2003. gadā izdotā Māra Runguļa divu stāstu grāmata jauniešiem „Divdabis un Stulbcepure”, kur iesaukās ir ietvertas raksturīgākās tēlu rakstura vai ārējā izskata iezīmes. Ārpus stāsta konteksta šie vārdi šķiet dīvaini un dažkārt pat neizprotami, piemēram, iesauku Stulbcepure meitene ieguva sava ārējā izskata dēļ, jo citiem stulba likās viņas cepure, savukārt vārdā Divdabis atklājas Zigmāra duālais raksturs.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība;
Vītiņas „Ūdenstornis” šogad, 2022. gadā, saņēma Latvijas literatūras gada balvu (LALIGABA) bērnu literatūras kategorijā, grāmata tika nominēta arī starptautiskajai Jāņa Baltvilka balvai kā labākā bērnu un jauniešu grāmata 2021. gadā, turklāt autore pati ir arī ilustratore.
1. Tehniskais noformējums; 8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Savukārt desmit autoru kopdarbs – dzejoļu krājums „Netikumīgie” – tapis režisores Kristas Burānes dokumentālajai dzejas izrādei (teātrī „Dirty Deal Teatro”), kuras mērķis, kā minēts uz krājuma vāka, ir „radīt 21. gadsimta Latvijas pusaudža portretu dzejas valodā”.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Izrāde saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu kā 2019./ 2020. sezonas labākā izrāde pusaudžiem un gada sasniegums oriģināldramaturģijā.
1. Tehniskais noformējums;
Romāns mākslinieciskās kvalitātes ziņā nevar sacensties ar pārējiem rakstā aplūkotajiem jaunākās literatūras piemēriem, bet tēmas kontekstā ir interesants kā jaunas autores darbs jauniešiem par jauniešiem.
7.1. Liekvārdība;
Es esmu ar vienu kāju tornī.” (Vītiņa 2021, 22) Tieša, provocējoša un vienlaikus pārliecinoša ironija rodama dzejoļu krājumā „Netikumīgie”, ko var uzskatīt par 21. gadsimta trešās dekāsmitgades Latvijas pusaudža portretu dzejas valodā, kurš likumsakarīgi ir tik dažāds: jūtīgs, lecīgs, spurains, nesaprasts, infantils, sirsnīgs, provocējošs, tiešs, destruktīvs, gudrs, dumjš, vientuļš.
7.3. Neiederīgs vārds;
Galarezultātā autori ir radījuši formā un saturā dažādus, bet konceptuāli vienotus dzejoļus par un ap „kķērpīšiem”, dažādība izpaužas arī todzejoļu izvietojumā – kājām gaisā, šķībi – greizi – nepareizi, iesnieguma formātā u. tml. Teksta salikumā izmantoti burtveidoli u. c. oriģināli paņēmieni. Neierasti ir arī tas, ka dzejoļu piederību konkrētajam autoram var sameklēt tikai pēc krājuma beigās ietvertā satura rādītāja.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Kristas Betijas romāns „Kima – mana neveiklā dzīve” veidotas kalendārā laika grafikā, aprakstot četrpadsmitgadīgās meitenes Kimas dzīvi vienaā semestra laikāī – no 1. septembra līdz 28. decembrim –, un to var dēvēt par visai tipisku meiteņu grāmatu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Jaunā rakstniece iepazīstina arīgan ar galveno varoni Kimu, gan pārējiem romāna tēliem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kima slikti fotografē, vienos naktī sūta smieklīgus video, ir visnotaļ komunikabla un atšķirībā no „Ūdenstorņa” varones viņai alternatīvā – sava – pasaule nav tik aktuāla: “„Ja iesāksi ar viņu diskusiju par kādu filmu, gatavojies saņemt eseju, trīs domrakstus un prezentāciju par tēlu izaugsmi, aktiermākslas prasmēm, sižeta pakāpeniskumu un skaņu efektiem.” (Krista Betija 2021, 12) Stāstījums „es” formā, izcēlumi Bold’treknrakstā, dialogi, šriffonta maiņa, melnbaltās ilustrācijas grāmatu vizuāli padara dinamiskāku, tomēr sīkais katras dienas apraksts, neraugoties uz autores cenšanos hiperbolizēt piedzīvoto, vietām sāk garlaikot.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kristas Betijas romānā „Kima – mana neveiklā dzīve” ir daudz dialogu, īsas teikuma konstrukcijas, laikmeta zīmes un salīdzinoši maz jauniešu ikdienas leksikai raksturīgā, tipiskā.
7.1. Liekvārdība;
Tekstā jaunā autore ir centusies veidot situāciju komikai atbilstošas epizodes, bet romāna valoda ir "kārtīga" – tai nav emocionālās nokrāsas, nav arī valodas komikas.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vienlaikus lakoniskie teikumi slinkam vai steidzīgam lasītājam varētu atvieglināt lasīšanas procesu slinkam vai steidzīgam lasītājam, tomēr, pavirši „pārskrienot” ar acīm pāri tekstam, tas arī paliks nesaprasts.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Vītiņa daudz lieto „es” formu, bet – šajā gadījumā tā nav stilistiska neveiklība, bet akcentē subjektīvo pārdzīvojumu un attieksmi akcentējošs elements.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;