Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Ministru kabineta noteikumiu Nr. 916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 149. punkts vēstī: „Teksta satura atklāstā ietver īsu informāciju par dokumenta saturu (atklāsta teksts atbild uz jautājumu „Par ko ir šis dokuments? ”).
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība;
Teksta satura atklāstu parasti sāk ar vārdu „Ppar”.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Tas varētu būt viens no padomiem, adresātam precīzi norādot, par ko ir šis vēstījums: par šodienas sanāksmes darba kārtību,; par izbraukšanas laiku,; par Liepājas konferenci u. tml. Arī tad, ja vēstule ir mazāk oficiāla un konstrukcija ar par netiek izmantota, tās tematam jābūt konkrētam: pārskata iesniegšanas termiņš,; šodienas tikšanās pārcelta,; aicinājums uz konferenci u. tml. Vēstules privātums Etiķetes speciāliste Aija. Odiņa atgādina: „Tīkla goda kodekss balstīts uz etiķetes, korporatīvās ētikas un komercnoslēpumu glabāšanas principiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
IT drošības uzņēmuma Possible.lv vadošais pētnieks Kirils Solovjovs „Sestdienai” pauž viedokli, ka cilvēki arvien biežāk paši labprātīgi atsakās no privātuma: „Lai ko jūs arī uzrakstītu, vairākuma acīs tas nebūs nekas īpašs, ņemot vērā to, kā cilvēki paši izturas pret savu privātumu internetā.
1. Tehniskais noformējums;
Taču – neatkarīgi no adresāta – jebkuras vēstules ir stils ir jāpārdomā un jāpielāgo katram individuāli.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Taču emocijikonas nav vienīgā mūsdienu elektroniskās sarakstes sastāvdaļa. „Līdz ar internetu un sociālajiem tīkliem arī latviešu valodā gan sarunās, gan sarakstē ienākuši saīsinājumi, burtu kombinācijas un simboli, kas tiek lietoti vietā un nevietā,” atzīst S.armīte Kolāte (Kolāte 2016, 26).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Diemžēl pamazām e-sarakstā ienākē tiek izmantoti arī latviskie ekvivalenti, piem.ēram, AC (ar cieņu), vnk (vienkārši), d-kas (daudz kas), kkad (kaut kad), Npk (nav par ko), 1diena (pirmdiena) un attiecīgi pārējās nedēļas dienas u. tml. Šādi saīsinājumi latviešu valodā elektroniskajā sarakstē nebūtu atbalstāmi.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Tamlīdzīgi saīsinājumi tikai mulsina saņēmēju, īpaši, ja vēstulē to ir tik daudz, ka nepieciešama skaidrojošā vārdnīca. Šādu saīsinājumu lietojums skaidrojams ar mikroblogošanas vietnes Twitter rakstības stilu. Piem., iIr tvitera lietotāji, kas savus tvītu rakstīšanas ieradumus dažkārt pārnes arī uz e-pasta saraksti. „Runājot par latviešu valodu un tviteri, ir gan pozitīvi, gan negatīvi aspekti to mijiedarbībā. 140 zīmes ierobežo gan domas plašumu, gan vārdu daudzumu, tajā pašā laikā liekot domāt konstruktīvāk un izvairīties no liekvārdības.
2.2. Saīsinājuma izveide; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Par laikmetam neatbilstošu rakstības veidu tiek uzskatīta t. s. čupu burtu – kj (ķ vietā), lj (ļ vietā), zh (ž vietā), sh (š vietā), kā arī patskaņu dubultojumi garā patskaņa apzīmēšanai. Šāds diakritisko zīmju rakstības stils joprojām sastopamspiemīt atsevišķu vecākās paaudzes telefonu īpašniekiem, rakstot īsziņas, savukārt, runājot par elektronisko saraksti, var paskaidrot, ka pirms 20 un pat pirms 10 gadiem visas programmas nepazina latviešu valodas alfabēta diakritiskās zīmes (garumzīmes, mīkstinājuma zīmes, šņāceņus), tāpēc elektroniskajā sarakstē drīkstēja lietot dubultburtus u. tml. Taču jau tolaik tika uzskatīts, ka šis rakstības veids nekādā gadījumā nav atbalstāms un izplatāms bez šī – īpašā – pamatojuma un tādējādi nav uzskatāms par modernā latvieša nākotnes rakstu valodu.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide;
Mūsdienās šāds rakstības veids sastopams arvien retāk. „Sākotnēji, kad e-pasts un dažādas tērzētavas jeb čati Latvijā bija jaunums, nebija vēl izstrādāta programmatūra, kas ļautu rakstīt pareizā latviešu valodā – ar mīkstinājuma zīmēm. [..] Tas vairs nav modē.” (Kolāte 2016, 28). Pārējo abreviatūru lietojumā jāizmanto tradicionālā prakse: rakstot abreviatūru pirmo (un vienīgo) reizi, jālieto pilns tās nosaukums, piem.ēram, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Turklāt bez standarta burtu lieluma jāatceras arī standarta burtu formāts (burtveidols) un melnā krāsa, lai saņēmējam nebūtu problēmu vēstuli atvērt, izlasīt un izdrukāt.
9.1. Neuzmanības kļūda;
TIKAI LIELIE BURTI elektroniskajā saziņā nozīmē kliegšanu.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Līdzīgi par agresivitāti var liecināt augstas prioritātes apzīmējums, Subjecttemata laukā ierakstītie vārdi svarīgi vai steidzami.
7.3. Neiederīgs vārds;
E-pasts nav paredzēts steidzamu lietu kārtošanai: ja nepieciešama tūlītēja atbilde – zvaniet!.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Pat lietišķu e-sūtījumu var uzrakstīt tā, ka adresātam liksies – vēstule rakstīta tikai un vienīgi viņam. Šāda pieeja sekmē ātrāku atbildes saņemšanu un pozitīvu attiecību attīstību.” (Jēkabsone 2013, 3). Ja ir vēlme partnerim darīt zināmas savas emocijas vai attieksmi, lieto grafiskus apzīmējumus: tas paspilgtina izteikuma ekspresivitāti un rakstītāja emocionalitāti.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Daži populārāko emocijikonu paraugi. :) vai :-) smaids, laimīga, priecīga seja :( vai :-( drūma, nelaimīga, bēdīga, skumja seja ;) vai ;-) piemiegta acs :| vai :-| vienaldzība, divdomība :o vai :-o pārsteigums, ieinteresētība :x vai :-x klusēšana :p vai :-p izbāzta mēle (parasti jokojoties) :D vai :-D plats smaids, smiekli :/ vai :-\ apmulsums, apjukums, šaubas :e vai :-e vilšanās :@ vai :-@ kliedziens 8) vai 8-) brilles (Jēkabsone 2013, 5). Jebkurā gadījumā, lietojot emocijikonas, rūpīgi jāapdomā to lietojums!.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Dusmās rakstīto vēstuli nesūtiet adresātam, bet saglabājiet (outbox) kā melnrakstu!.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Tā ir korekta un skaidri formulēta.” (Odiņa 2009, 161). Tātad e-pasta vēstules nav garas, taču vienota e-vēstules garuma standarta nav. „Daži speciālisti iesaka vēstules tekstu iekļaut vienā, augstākais, divos datorekrānos, citi kā maksimālo teksta apjomu min ~ 50 vārdus, un, ja paredzams, ka vēstule būs garāka, rekomendē to veidot kā piesaistni.” (Jēkabsone 2013, 4). Optimālais apjoms, uz ko norāda autori, ir aptuveni 3 rindkopas, ar piebildi, ka viena vēstule paredzēta vienam tematam. Šis ierobežojums atvieglos vēstuļu sistematizēšanu.
1. Tehniskais noformējums;
Jādara viss iespējamais, lai Jūsu vēstuli būtu patīkami ne tikai saņemt, bet arī izlasīt!.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vēstuli sākam ar uzrunu konkrētajam adresātam.
6.5. Izteicēja izveide;