Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9269 vienumi
Bērni šajā vecumā emociju uzplūdā mēdz izteikt pat ļoti skarbas frāzes, kuras nemaz nedomā, jo vēl meklē savu vietu sabiedrībā un savu esību.
7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide;
Skolotāja uzdevums ir sniegt atbalstu šāda vecuma bērniem ir sniegt atbalstu unun izrādīt izpratni, par bērna meklējumiem izprast sevi.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Pusaudžu vecumā ir attīstījusies spriestspēja, ir izveidojusies teorētiskā domāšana, skolā pusaudzis apgūst jaunus jēdzienus un spēj tos pielieizmantot attiecīgu uzdevumu risināšanā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pēc autores domām, 6. klases skolēnus ir ļoti sarežģīti iedalīt, vaiir ļoti grūti pateikt, vai 6. klases skolēni vēl ir bērna attīstības stadijā vai jau sasnieguši pusaudžu attīstības posmu.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Iespējams, tas atkarīgs arī no tāir tāpēc, ka klasē pārsvarā mācās atšķirīgu vecumu skolēnui, citi sākuši iet skolā ātrāk, tāpēc ir jaunāki, bet citi kādu mācību gadu ir mācījušies atkārtoti, tāpēc ir vecāki par pārējiem.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Skolotājiem ir iespēja strādāt pēc iepriekšējā parauga, papildināt vai mainīt programmas paraugu Skola 2030 vai izstrādāt savu detalizētu tematisko plānojumu, vadoties pēc saskaņā ar izglītības standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu valodas skolotāja, kura māca izmēģinājumdarbībā iesaistīto klasi, ir izstrādājusi savu tematisko plānojumu, kurā viena no tēmām “Teikums”. Šīs tēmas ietvaros skolēni apgūs teikumau iedalījumu pēc izteikuma mērķa un uzbūves pēc bakalaura darba autores iepriekš izstrādātā mācību stundu plānojuma. 4.1. Skolas un 6. klases raksturojums Skola, kurā tika veikta izstrādāto mācību materiālu aprobācija, ir neliela, salīdzinot ar citām skolām.
4.1. Lietvārds; 7.2. Mazvārdība;
Skolā jau vairākus gadus tiek lietota prakse dalīt skolēnus pēc līmeņiem mācību priekšmetos, kuros 9. klasē tiek pildītsir valsts pārbaudes darbs, respektīvi, pamatskolas posmā, no 5. līdz 9. klasei, skolēni tiek dalīti divās grupās gan matemātikas, gan latviešu valodas, gan angļu valodas mācību stundās.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Tāpat skolēniem patīk izaicinoši uzdevumi, uzmanību ir iespējams pievērst, sakot, ka uzdevums ir sarežģīts, grūti izpildāms, s. Skolēniem pašiem tos patīk tos saukt par rieksta uzdevumiem.
6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Mācību stundu ietvaros tiks izstrādātas atgādnes par saliktiem teikumiem, saliktu teikumu saistītājvārdiem, pieturzīmju lietojumu starp teikuma daļām un teikumu shematiskaiso atainojumsu.
6.1. Saistāmība;
Tā kā izmēģinājumdarbība tika veikta ar skolēniem no pirmās grupas, jau stundas sākumā, apgūstot teoriju, skolēni tiek rosināti paši nonākt pie secinājumiem, jēdzienu definīcijām, lai tās pašiem skolēniem būtu izprotamas.
7.1. Liekvārdība;
Pēc tam, kad teorija un piemēri ir pārrunāti klasē, ir svarīgi pašam skolēnam saprast, vai viņš ir izpratis jēdzienus un spēj tos noteikt praktiski, tāpēc darba lapās (skat. pielikumu 1.2.) piedāvātie uzdevumi atkārtojas ar tiem, kas tika pārrunāti stundas sākumā.
7.2. Mazvārdība;
Stundas sasniedzamie rezultāti tika sasniegti.
7.1. Liekvārdība;
Stundas turpinājumā skolēni apguva teikumu iedalījumu pēc to komunikatīvā tipa jeb izteikuma mērķa.
7.1. Liekvārdība;
Lai gan 6. klasē apgūstami tika trīs teikumau veidi pēc izteikuma mērķa, tika apgūti 6seši teikumu veidi – stāstījuma, jautājuma, izsaukuma, rosinājuma, vēlējuma un teikumi ar nepabeigtu domu –, jo izmēģinājumdarbība tika veikta 6. klases I grupā, kur skolēni latviešu valodu apgūst padziļināti.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pēc uzdevuma veikšanas, tas tika pārrunāts, skolēniem bija jāpamato, kāpēc teikumam ir tieši nosauktais izteikumā mērķis. Šāda veida pārrunāšana liek pārbaudīt, vai skolēns izprot un spēj teikumā noteikt katra teikuma veida raksturīgās pazīmes.
5.2. Lieka pieturzīme;
Pirmajā lapā tika sākts veidotiesākts satura rādītājs, kurā jānorāda visi teikumau veidi. Šajā mācību stundā tika izstrādātas atgādnes par vienkāršu nepaplašinātu un vienkāršu paplašinātu teikumu, ietverot definīciju, shematisko atainojumu un skolēnu izdomātu piemēru. Šāda metode, izstrādājot atgādni, tika lietota, jo papīra locīšana, un šķēru izmantošana attīsta skolēnu sīko motoriku.
2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atgādnes mērķis bija pievērst un noturēt skolēnu uzmanību, un panākt, kalai skolēniem teorija irbūtu labi saprotama.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Vienlaikus skolēni ievēro, kādas normas tiek ievērotas grāmatās, piemēram, kas tiek norādīts uz grāmatas vāka, aiz tā nākamo lapaspusi jāatstāj tukšu u. c. Daļa skolēnu ar savu veikumu nebija apmierināti, jo vēlējās, lai atgādne būtu izdevusies vēl glītāka. TŠie skolēni pēc stundas ar bakalaura darba autores palīdzību vai mājās patstāvīgi uztaisīja jaunu atgādņu grāmatiņu.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Izmēģinājumdarbībā dažas klases meitenes veica uzdevumu ļoti kārtīgi, vēlējās noformēt atgādni ar smalkām detaļām, kas, protams, prasa vairāk laika, nekā zēniem, kuri nepievērš tik lielu uzmanību noformējumam, bet saturam. Šī iemesla dēļ atgādnes noformējumu skolēni varētu izstrādāt mājās, lai netiktu kavēts mācību stundas laiks, kas vērtīgāk izmantojams, apgūstot tēmas saturu.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.9. Salīdzinājuma konstrukcija;