Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9269 vienumi
Pujāts personīgi ir rakstījis vēstules valdības ierēdņiem, lai paglābtu podniekus no lielajiem nodokļu slogiem un pasargātu keramiķus no padomju ierēdņu patvaļas u. Un podnieki savukārt uzticējās mākslas zinātniekam pilnībā – gan lūdzot sagādāt metālu oksīdus glazūrām, gan lūdzot atlasīt darbus izstāžu ekspozīcijām, gan risinot sadzīviskus jautājumus un naudas lietas.
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Voldemārs Kalpiņš ( 1916-–1995) kādā vēstulē prasīja padomu par to, vai varētu Raiņa muzeja klēts telpā izveidot Latgales keramikas ekspozīciju, prasa padomu –. Jautāja, kaā to paveikt, un mēs jau zinām- – ekspozīcija tika izveidota!
1. Tehniskais noformējums; 4.2. Darbības vārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Tādejādi 1980. gadā pirmo reizi Latgalē un Latvijā tika organizētas vērienīgas Latgales keramikas dienas, kuras kā noturīga tradīcija ir saglabājusies vēl joprojām- – vairāk nekā 40 gadus.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Pujāts metodiski tieka “nobīdīts” malā no visām Latgales keramikas aktivitātēm, presē parādījās raksti, tomēr ciemošanās Latgalē pakāpeniski kļūstuva arvien retāka.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide;
Latgales keramiķi mēģināja rakstīt atbalsta vēstules, tomēr nesekmīgi.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide;
Mūža nogali Jānis Pujāts pavadīja Rīgā un Pociemā- – lasot, ik palaikam strādājot ar mālu, domājot par Latgales keramikas cepļa būvniecību.
1. Tehniskais noformējums; 4.2. Darbības vārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide;
Dzīvā tradīcija turpinās Izcilā Latgales mākslas zinātnieka pavadītāju pulks pēdējā gaitā Meža kapos 1988. gada jūlijā irbija ievērojams,. Latgales podnieki kā cieņas apliecinājumu savam Skolotājam kapā guldīja Latgales keramikas dižāko meistarības apliecinājumu- – svečturus.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos;
Daudzi viņu vēl joprojām dēvē par Skolotāju (ar lielo burtu), k. Kā teicais podnieks Evalds Vasilevskis (1953-2018): “Tāds cilvēks kā Jānis Pujāts piedzimst vienu reizi 100 gados, un man ir bijusi laime viņu satikt ” . I.” Šī gada Latgales podnieku dienas bija veltītas izcilajam mākslas zinātniekam – Jānim Pujātam 2025. gada 18. oktobrī apritēstu 100 gadi. Šī gada Latgales Podnieku dienas bija veltītas mākslas zinātniekam Jānim Pujātam, uUz Latgali bija atbraukusi gandrīz visa kuplā Jāņa Pujāta radu saime, piedaloties zinātniskajā konferencē Latgales Kultūrvēstures muzejā, kopīgā cepļa kurināšanā un izstādes atklāšanā Lūznavas kKultūras šķūnī.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Un varbūt tas ir vislabākais veids, kā cildināt Skolotāju.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.8. Palīgteikuma tips;
Viņa nopelni Latvijas un Latgales mākslas, kultūras un keramikas vēsturē ir nenovērtējami un līdz pat šim brīdim nav guvuši atbilstošu novērtējumu Latvijā un diemžēl, arī Latgalē – nav nekādas piemiņas vai cildinājuma liecības.
5.2. Lieka pieturzīme;
Vēl pirms gadiem divdesmit Ziemeļlatgali īsti nepazinu – tajā pusē pabūt iznāca gaužām reti, un vienīgi Balvus kaut cik pārzināju, savukārt Viļaku pirmo reizi apmeklēju 2005. gada vasarā un arī tad tikai uz pāris stundām.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Turpmākos gadus Viļaku centos apmeklēt vismaz reizi gadā, un tādējādi izdevies iepazīt šo visnotaļ jauko pilsētiņu gana labi.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Viļaka – šī gada jubilāre Viļakas pilsēta šoruden svin apaļu jubileju – 80 gadus kopš pilsētas tiesību iegūšanas. 1945. gada 8. oktobrī padomju vara piešķir Viļakas ciemam pilsētas tiesības, un tā kļūst par jaunizveidotā Viļakas apriņķa centru (1945–1949). 1950. gadā Latvijā apriņķu sistēma tiek likvidēta, un Viļaka uz desmit gadiem kļūst par Abrenes rajona centru – tieši šajā laika periodā Viļaka piedzīvo lielāko uzplaukumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Neparasti ir tas, ka Abrenes pilsēta atrodas aiz Latvijas robežas un padomju vara to pārdēvēja par Pitalovu – dīvainā kārtā latgaliskas izcelsmes nosaukumu ar nozīmi “pi Tuolovys”. 1959. gadā, kad Abrenes rajons tiek pievienots Balvu rajonam, Viļakā ir 2674 iedzīvotāji – lielākais cilvēku skaits šīs apdzīvotās vietas mūžā. 2009. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Viļaka kļūst par gana spēcīga un īsti latgaliska novada centru, kurā ietilpst arī pieci apkārtējie pagasti – Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
No ezera iztek Vēžupīte, un tas atrodas Mudavas (Veļikajas) sateces baseinā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Ezera krastā ir divas labiekārtotas pludmales, un vēl pavisam nesen vienai no tām līdzās atradās tēlnieka Didža Jaunzema veidotais vides objekts “Ūdens”.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Diemžēl šovasar šo vides objektu nopostīja – un nevis vandāļi, bet gan pēkšņi uznāksiusī viesuļvētra.
4.2. Darbības vārds;
Apbūvētās platības Viļakas pilsētā aizņem tikai 31 % no tās teritorijas, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemes – 38 %.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Patiesībā Viļaka ir daudz senāka Viļakas pilsētas vēsture ir saistīta seno latgaļu Atzeles zemi, kas 10.–12. gadsimtā atradās starp Tālavu rietumos un Pleskavas kņazisti austrumos.
7.1. Liekvārdība;
Pusdienu laikā apmeklētāju netrūka, paēst varēja garšīgi, un porcija liela – pilns komplekts ar zupu, otro ēdienu (šnicele ar sieru, kartupeļu biezenis, salāti) un glāzi krāsaina dzēriena izmaksāja 6,45 euiro.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.3. Pieturzīmes trūkums;