Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9269 vienumi
Laikā, kad arvien biežāk tiek aktualizēti ar mentāloās veselību saistītias jautājumi, varam cerēt, ka ar pienācīgu atzinību un atbalstu šādu spēļu kļūs tikai vairāk.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Ar studentu leģendām un tautas folkloru apvītais dzēriens nozūd dieģētiskajā kabatā un spēles gaitā vairs netiek pieminēts – diez vai straumētājs vēlāk to pat vēlāk atcerēsies.
6.4. Vārdu secība;
Taču mūsu videospēļu izstrādātāji ir bijuši pietiekami ražīgi, un viņu izdoma nav eaprobežojusieas tikai ar lokāli atpazīstamiem dzērieniem.
4.2. Darbības vārds; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Lai gan šie elementiatsauces diži neietekmē spēles gaitu un vairumam spēlētāju paslīd garām, gandrīz neko neizteikušisakot, tieās pauž veidotāju vēlmi saglabāt saikni ar vidi, kurā paši dzīvo.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pērn platformā “Steam” vien tika publicēti 19 tūkstoši jaunu spēļu, un, ja šim skaitlim pieskaitītu viedierīču un konsoļu spēles, tas būtu vēl daudzkārt iespaidīgāks. Šādā satura pārpilnībā jaunai spēlei ir viegli nogrimt bez skaidra, unikāla koncepta vai idejas – tas var būt sižets, vizuālais noformējums vai īpaši saistoša spēles mehānika, bet pēdējā laikā arvien biežāk šis īpašais leņķis arvien biežāk ir pašu izstrādātāju lokālā kultūras identitāte. Šī gada martā mediju pētnieki Jaroslavs Švelčs (Jaroslav Švelch) un Jans Houška (Jan Houška) publicēja pētījumu par čehu kultūras reprezentāciju videospēļu nozarē. Alēs. Šobrīd arvien vairāk izstrādātāju izvēlotieas balstīt spēļules pasaulesi uz savas valsts un kultūras parauga.
4.1. Lietvārds; 4.2. Darbības vārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Spēles gaitā vairākas reizes pārņem sajūta, ka zombiju sērga ir tikai plāna virskārtiņa, zem kuras slēpjas citi jautājumi un problēmas, un dažos no tiem latviešu spēlētāji saskatīs papildu šķautnes (piemēram, zombija metafora pašreizējās ģeopolitiskās situācijas kontekstā). VērojotĀrvalstu videoblogeru pieredzi ar spēli, es secināju, kaiem latviešu īpašvārdi un reālijas nemazināja ārzemju spēlētāju imersiju galvenajā vēstījumā, pat ja dažkārt noveda pie lingvistiskiem kurioziem, piemēram, prātojumiem par Santas tēla saistību ar Ziemassvētkiem. Kas notiek, kad latviešu kultūras elementus ievieto svešā vidē? To uzskatāmi parāda jau iepriekšCits līdzīgs piemērs ir jau minētā zinātniskās fantastikas lomu spēle “Space Wreck”, kurā starptautiskas kuģu apkalpes cenšas tikt pie resursiem kosmosā.
8. Tekstveide;
Unikāls, atmiņā paliekošs dizains – turklāt tāds, kurš vieno vairākas spēles – palīdz pozicionēt latviešu videospēles kā īpašuas, pievilcīgu kategorijuas vispasaules spēļu kopainā.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Viens no tādšiem elementiem ir galvenais tēls, kurš dizaina ziņā gan ir stipri vienkāršots un tikai attāli atgādina mums pazīstamo eposa varoni.
7.3. Neiederīgs vārds;
Glezna ir krāšņa, barokāla, veidota kā nosacīti postmoderniska kolāža fotoreālistiskā manierē.
3. Vārddarināšana;
Iztēlojos pēcpadomju miljonāru, kurš nespēj atbrīvoties no apziņas, ka galu galā ir tikai “"alus dzērājs”", un viņš ir atradis sadarbības partneri – kādreizējo nepieradinātās mākslas zvaigzni, kurš tagad glezno miljonāru portretus.
1. Tehniskais noformējums;
Slavenākais piemērs, šķiet, ir Vinstons Čērčils, kurš neesot varējis ciest Grēma Satzerlenda gleznoto portretu, ko Čērčilam uzdāvināja 80. gadu jubilejā.
2.4. Īpašvārdu atveide; 5.2. Lieka pieturzīme;
Tomēr lielākoties portretu iznīcinātāji ir citi cilvēki, kuri tādējādi simboliski izrēķinās ar portretos iemūžinātajiem – pievilti mīļotie, dusmīgi revolucionāri, atriebīgi politiskie pēcnācējteči.
4.3. Īpašības vārds; 7.3. Neiederīgs vārds;
Un, ja runājam par mākslu vispār, no tās dažkārt grib atbrīvoties arī pārbūvētāji un interjeristi, mantinieki un radinieki, tikumības sargātāji un ideoloģiskās tīrības uzturētāji. Latvijas kontekstā pēdējos gados gana daudz ir diskutēts par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, tai skaitā par to, kā samērot mākslas darbu vēsturisko nozīmi ar citām sabiedrībai nozīmīgām vērtībām.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Un vēsturiski kopīpašums, tai skaitā dabas resursu kopīpašums, ir senāks nekā privātīpašums.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Atbilstoši arī citi arī lielā mērā nosaka, kur šīs tiesības sākas un kur beidzas.
6.4. Vārdu secība;
Neesmu pētījis Latvijas likumus, kas attiecas uz mākslu, bet gana daudzās valstīs īpašniekiem ir liegts, piemēram, nodedzināt savā īpašumā esošu arhitektūras pieminekli vai izvest uz ārzemēm noteiktus mākslas darbus.
7.1. Liekvārdība;
Imanuels Kants “"Tikumu metafizikā”" norāda, ka skaistu nedzīvo lietu iznīcināšana ir pretrunā ar tām cilvēku jūtām, kuras, lai gan nav burtiski morālas un nav gluži pienākums, tomēr attīsta cilvēkā morālās attieksmes – spēju mīlēt kaut ko arī tad, ja tas nav praktiski noderīgs vai vajadzīgs.
1. Tehniskais noformējums;
Sadedzinot Poļa gleznu, miljonārs Gulbis varbūt radīja interesantu pastāstu, kas piesaista mūsu uzmanību, bet tā arī palika svešs visiem tiem mākslas vēstures varoņiem, ko Polis viņam apkārt bija sagleznojis.
7.1. Liekvārdība;
Darbs ir strukturēts kā viens mežonīgi liels meta-arhīvs, kurā faktiskais pēcpadomju arhīvs, ar kuru Darina cenšas strādāt romāna sižeta laikgaitā, kļūst par politisku, vēsturisku, kulturālu, sociālu, ģimenisku un dziļi personīgu institūciju.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tādēļ Darinai un Adrijanam jānododas spekulatīvām un dažbrīd fantastiskām metodēm – piemēram, kopīgi nosapņoredzētiem sapņiem, kas veido vienotu vēstures naratīvu. Šo arhīva problemātiku Zabužko skata dzimtes griezumā, pašai rakstniecei šādā veidā vienlaikus pati kļūstot arī par vēsturnieci. Šeit trāpīgi var minēta ir amerikāņu rakstnieces Saidijas Hartmanes slavenoā 2005. gada esejua “Venēra divos cēlienos” par vergu naratīvu atspoguļojumu arhīvos, kas mūsdienās. Tā kļuvusis par vienu no spekulatīvās historiogrāfijas pamattekstiem, kurš un ļauj izskaidrot šo Zabužko īpatnējo metodoloģisko soli.
2.3. Sākumburti; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;