Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9842 vienumi
Līdz 2.Otrajam pasaules karam darbojās arī Jelgavas Valsts kurlmēmo skola un Laizānu Valsts kurlmēmo bērnu skola. Rīgas Raiņa vidusskola kā kultūru tilts Rīgas Raiņa vidusskola — pirmā Latvijā, kas kopš 1964. gada nodrošina nedzirdīgajiem iespēju iegūt vidējo izglītību — kļuvusi pair nozīmīgus tiltus starp nedzirdīgo un dzirdīgo pasauli.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Skola veido vizuālajai saziņai draudzīgu, divkulturālu vidi: organizē kopīgas ārpusstundu aktivitātes un interešu nodarbības, atbalstīta mākslinieciskāo pašdarbībau un iestudējumius, kuros dziesmas zīmju valodā izpildītas kopā ar dzirdīgo kori.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pateicoties nedzirdīgo skolēnu klātbūtnei kopš 2018. gada, dzirdīgie vidusskolēni kopš 2018. gada kā mācību priekšmetu var apgūt latviešu zīmju valodu kā mācību priekšmetu, padarot skolu par vienīgo vispārizglītojošo iestādi Latvijā ar šādu piedāvājumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība;
Kopienas nodrošina arī iespēju kontaktēties ar citiem nedzirdīgajiem, tādējādi mazinot vientulības vaiu un atstumtības sajūtu.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tiek organizēta kopīga izstāžu, muzeju un citu kultūras pasākumu apmeklēšana. Amatiermāksla ir viena no populārākām nedzirdīgo cilvēku brīvā laika pavadīšanas jomām. Piemēram, Rīgā darbojas gan tautas, gan estrādes deju kolektīvs, gan nedzirdīgo teātra kolektīvs, un melodeklamācijas kopa (dziedāšana zīmju valodā) žanrs.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Speciāli organizētie sporta pasākumi nedzirdīgajiem nodrošina vidi, kurā viņi var pilnībā izmantot zīmju valodu, bez tām komunikācijas barjerām, kas pastāv dzirdīgo sabiedrībā.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija organizē dažādus sporta pasākumus nedzirdīgajiem, tāpat un nodrošina Latvijas nedzirdīgo sportistu dalību dažādos Eiropas un pasaules līmeņa nedzirdīgo sacensībās.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dzīvesstāsts: Ilonas pieredze Nedzirdīgā Ilona regulāri apmeklē Nedzirdīgo kluba organizētās boulinga nodarbības. Tās ir lieliska iespēja izrauties no ikdienas starp darbu un mājām. Viņa uzskata, ka, sSpēlējot nedzirdīgo komandā, ir iespējamsviņa var piedalīties sacensībās ar dzirdīgajiem, ko viena pati viņa nedarītu.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Būdama nedzirdīga, viņa nespētu pilnvērtīgi spēlēt dzirdīgo komandā, jo komunikācija tur nebūtu iespējama.
7.1. Liekvārdība;
Savukārt nedzirdīgo komandā saziņa notiek brīvi, un tāpēc boulinga nodarbības Ilona apmeklē ne tikai sportošanas, bet arī socializēšanās nolūkā.
7.1. Liekvārdība;
Tāpat Ilona piedalāsdejo tautas deju kolektīva mēģinājumos. Viņu tur piesaista ne tikai kustība un deja, bet arī kopā būšana ar citiem nedzirdīgajiem.ā: “Ja es dejotu dzirdīgo kolektīvā, deju starplaikos man nāktos tikai noskatīties, kā viņi sarunājas, jo es nevaru sekot līdzi sarunām skaņas valodā.
8. Tekstveide;
Lai arī izrādēs ir subtitri, tomēr tās šķiet “sausas” un garlaicīgas.: “Man pietrūkst mīmikas un izteiksmīgās ķermeņa valodas.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Tāpēc atvadīšanās nedzirdīgo vidū parasti ir daudz ilgāka nekā dzirdīgajiem, un apskāvieni ir biežāk sastopami.
7.1. Liekvārdība;
Dace, kura ir dzirdīga, bet augusi nedzirdīgou vecāku ģimenē un visu mūžu cieši saistīta ar nedzirdīgo kopienu, novērojusi, stāsta: “Satiekoties un atvadoties, mēs apskaujamies cieši.
4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atšķirības redzamas arī sarunu laikā: dzirdīgie var runāt “viens otram pa virsu”, vienlaikus uztverot vairākas balsis, bet nedzirdīgie tā nevar, jo viņu komunikācija balstās vizuālajā uztverē.
4.3. Īpašības vārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Nedzirdīgo vidē runā viens, pārējie skatās; lai iesaistītos, parasti paceļ roku vai dod vizuālu signālu.Svarīga ir arī uzmanības piesaistīšana: nsignālu. Nedzirdīgie to dara, pamājot ar roku, viegli pieskaroties plecam vai radot vibrāciju, sitot ar kāju pa grīdu.
7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Kā norāda Dace, vairums nedzirdīgo savas domas pauž īsi un konkrēti, neanalizējot, vaisatraucoties, ka otrs varētu apvainoties. “Ko redz, to pasaka.”Piemēram, satiekas divi darba kolēģi.
7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Vienam nobrāzts vaigs vai ļoti nogurusi sejas izteiksme.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vairums nedzirdīgo tā vietā, lai noklusētu vai notēlotu, ka neko nav manījuši, uzreiz teiks: “Tu ļoti slikti izskaties!
3. Vārddarināšana;
Dzirdīgo klasē šāda rīcība netiktu sagaidīta. Šī interese par jebkuru ziņu saistīta ar to, ka nedzirdīgajiem informāciju iegūt ir grūtāk, īpaši, ja viņi uzauguši dzirdīgo ģimenē, kur sarunās nav tikuši iesaistīti. Nedzirdīgo kopiena kā slēgta, bet cieša sabiedrība Dace salīdzina nedzirdīgo kopienu ar mazpilsētu – cilvēki pazīst viens otru jau no bērnības, un šī tuvība veido spēcīgas saites.
7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide;