Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4340 vienumi
Postošais karš un rūpniecības sagrāve lika arī desmitiem tūkstošiemu pēdējās dekāsmitgadēs Latvijas pilsētās iebraukušo fabrikas strādnieku atgriezties savā dzimtenē Lietuvā, Polijā vai Krievijā.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tāpat uz Latvijuā vairs neatgriezās cariskās Krievijas valsts ierēdņi un armijnieki, bet daudzi vācieši Latvijā neatgriezās vai devās prom agrārās reformas dēļ, kuras rezultātā lielajiem zemes īpašniekiem atstāja samērā nelielu īpašuma daļu, bet pārējo izdalīja vietējiem zemniekiem, kuri vēlējās saimniekot savā zemes īpašumā. Tā visa rezultātā 1930-josdējādi 20. gadsimta 30. gados Latvijas iedzīvotāju skaits nostabilizējās ap 1,9 miljoniem (mūsdienu robežās, bez 1944. gadā atņemtā Abrenes apvidus) un turpināja augt pavisam lēnui.
1. Tehniskais noformējums; 4. Formveidošana; 4.1. Lietvārds; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Diemžēl publicētie dati no 1935. gada skaitīšanas par todati par valodu prasmi netika publicēti, taču arhīvā saglabātās ziņas vēl nav apkopotas. Tikai 1920āpēc jāizmanto 1920. gada, 1925. gada un 192530. gada skaitīšanas publikācijdati, kas ļauj spriest par latviešu valodas prasmes izplatību starp cittautiešiemu vidū – tā pieauga no 134 tūkstošiem (jeb 38 %) 1920. gadā līdz 194 tūkstošiem, jeb procentuāli no 38% līdz 43%43 % 1925. gadā. Latviešu valodas prasme turpināja pieaugt un 1930. gadā sasniedza jau 220 tūkstošus jeb 47 % no visiem cittautiešiem.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu un krievu valodas prasme tautībām, 1920.-–2000. g. Apriņķu griezumāos jau 1920. gadā visur dominēja latviešu valodas pratēji, izņemot Ilūkstes apriņķīi (45 %), kā arī jaunpievienotāo Abrenes un Piedrujas (Indras) apvidus iedzīvotāju starpā, kur latviski prata vien 6% % iedzīvotāju.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Savukārt tie cittautieši, kuri dzīvoja izkaisīti apdzīvotās vietās ar augstu latviešu īpatsvaru, ātri vien šo valodu apguva un acīmredzami arī lietoja.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Kopumā latviešu valodu 1920. gadā un 1925. gadā prata attiecīgi 84 % un 85 % no visiem valsts iedzīvotājiem un, kas pamazām pieauga līdz 86 % 1930. gadā. Līdz ar to var pieņemt, ka 1935. gadā tas būtu varējis pieaugt līdz kādiem 887–88 %.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Līdz 1938/./1939. mācību gadam latviski mācošos skolēnuskolēnu, kuri mācījās latviski, īpatsvars pieauga līdz 81 %, krieviski – nokritās pavisam nedaudz – līdz 7,2 %, ebreju valodās saglabājās tie paši 4 %, toties strauji nokritās skolēnu, kuri mācījās vāciski (līdz 2,6 %) un poliski (līdz 1 %) mācošos skolēnu, īpatsvars.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos;
Otrais pasaules karš nesa jaunas iedzīvotāju ciešanas un tāo sastāva izpārmaiņas.
3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība;
No pirmskara aptuveniem 88 %, latviski protošo iedzīvotāju īpatsvars strauji nokritās līdz 65 % 1970. gadā, un turpināja samazināties arī nākošamajās skaitīšanās – attiecīgi līdz 63 % 1979. gadā un 62 % 1989. gadā.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Samazināšanās notika par spīti lēnam latviešu valodas prasmes pieaugumam mazākumtautību vidū – no 19 % 1970. gadā līdz 22 % 1989. gadā.
1. Tehniskais noformējums;
Lielākā daļa no šī kopējā iedzīvotāju skaita samazinājuma cēlradusies emigrācijas dēļ (62 %), bet ievērojama daļa ir arī zemās dzimstības radītā negatīvā dabīgā pieauguma dēļ (38 %).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Taču bīstamākais ir tas, ka arī nākotnē šī tendence turpināsies – latviešu skaits samazināsies gan nepietiekošamās dzimstības, gan pārlieku lielās emigrācijas dēļ.
6.5. Izteicēja izveide;
Ja projicējam līdzšinējo latviešu ariedzīvotāju, kam dzimtoā ir latviešu valodua, īpatsvaru uz EUROSTAT kopējā iedzīvotāju skaita prognozēm, tad 2030. gadā Latvijā varētu būt tikai 0,97 miljoni, bet 2080. gadā – tikai 0,73 miljoni latviešu ar dzimto latviešu valodu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Latviešiem ir zemi izteikta spēja saglabāt savas valodas lietošanu saziņā ar cittautiešiem, betviņi drīzāk cenšas runāt citiem ērtā valodā -– krieviski, angliski, vai agr, senāk, vāciski.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu pēdējais emigrācijas vilnis izrādās daudz nenoturīgāks savas dzimtās valodas saglabāšanā, nekā iepriekšējā politiskā emigrācija, kas to noturēja ilgāk, bet, paaudzēm nomainoties, arī tur valodas prasme un tās lietojums strauji mazinās.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt ASV 2016. gadā latviešu izcelsmi norāda 88 tūkstoši (starpno tiem 67 tūkstoši to atzīmē kā pirmo, bet 21 tūkstotis – kā otro izcelsmi), tomēr latviski runā vairs tikai 16 tūkstoši personasu jeb 18 % (2000. gadā vēl bija nepilni 20 tūkstoši) (ASV tautas skaitīšana 2016).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Austrālijas iedzīvotāju skaits, kuri mājās runā latviski, 1991-.–2016. g. Pastāv viedoklis, ka masīvā emigrācija ir Latvijas valstij izdevīga, jo aizbraucēju starpā ir augstāks mazākumtautību īpatsvarprocents, līdz ar to palikušo iedzīvotāju starpāvidū palielinās latviešu īpatsvars.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ja emigrantu vidū 2011. gadā latviešu bija tikai 39 %, tad 2017. gadā latviešu procents aizbraucēju starpāvidū pakāpeniski ir pieaudzis līdz 53 %.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Visas PSRS laika tautas skaitīšanas uzrādīja pamazām pieaugošu pārkrievoto latviešu skaitu un īpatsvaru, kas pieauga no 19 tūkstošiem (jeb 1,5 % no visiem latviešiem) 1959. gadā līdz pat 36 tūkstošiem (jeb 2,6 %) 1989. gadā.
1. Tehniskais noformējums;
Kā zināms, etniski jaukto ģimeņu pēcnācējiem ir tiesības izvēlēties savu vecāku vai vecvecāku tautību, un bieži tiek izvēlēta formāla piederība latviešiem, kaut par to neliecina ne valoduas prasme, nedz citas etniskās identitātes izpausmes formas.
4.1. Lietvārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.3. Noliegums; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;