Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Aizliegumu sniegt «“juridisko konsultāciju pakalpojumus»” Krievijas valdībai un juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas iedibinātas Krievijā, Eiropas SavienībasS Padome noteica 2022. gada oktobrī, astotās sankciju paketes ietvaros, saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu ietvaros, norādot, ka tas nav attiecināms uz tiem juridisko konsultāciju pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar tiesvedības, administratīvo vai šķīrējtiesas procesu.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tika norādīts, ka aizlieguma mērķis ir vēl vairāk palielināt spiedienu uz Krieviju. Šajā lietā vairākas Beļģijas advokātu kolēģijas, tostarp Ordre néerlandais des avocats du barreau de Bruxelles, vairāki Beļģijas advokāti, Ordre des avocats à la cour de Paris un viens no tās locekļiem, kā arī Association Avocats Ensemble iesniedza prasību Eiropas SavienībasS Vispārējā tiesā, lūdzot atcelt šo noteikto aizliegumu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Pēc šo lietas dalībnieku domām, esot pārkāpts Līguma par Eiropas SavienībasS darbību 296. pantā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu, jo šis aizliegums nav pamatots.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Vienīgajā apsvērumā attiecībā uz šo vispārējo aizliegumu (Regulas Nr. 2022/1904 19. apsvērums) esot sniegta tikai attiecīgo pakalpojumu definīcija un nekādā gadījumā nav sniegts “tiesību akta izdevējas iestādes” “ skaidrs un nepārprotams” paskaidrojums, kā to tomēr prasa Tiesa un Vispārējā tiesa.
5.2. Lieka pieturzīme;
Savā prasībā Ordre néerlandais des avocats du barreau de Bruxelles norādīja arī uz samērīguma principa pārkāpumu, jo aizlieguma sniegt juridiskās konsultācijas vispārīgā regulējuma ieviešana neesot piemērota, lai sasniegtu ESavienības leģitīmos mērķius saistībā ar Krievijas un Ukrainas konfliktu, un pārsniedzot to, kas ir strikti nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība;
Vispārējā tiesa vispārīgi apstiprināja, cik svarīgas ir visu personu pamattiesības saņemt advokāta konsultācijas, lai vadītu tiesvedību, novērstu vai paredzētu tiesvedību, un konstatēja, ka apstrīdētais aizliegums šīs tiesības neapšauba.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide;
Tā nosprieda, ka šīs tiesības netiek apšaubītas ar aplūkoto aizliegumu, jo arī no Eiropas Savienības tS Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras nevar secināt, ka Eiropas SavienībāS pastāvētu ikvienas personas pamattiesības uz advokāta palīdzību un juridiskām konsultācijām ārpus tiesvedības strīda, kā arī netika pierādīts, ka šādas tiesības izrietētu no dalībvalstu kopējām tradīcijām. Šajā ziņā tiesa precizēja, ka vispārējais aizliegums sniegt juridiskās konsultācijas Krievijas valdībai vai Krievijā reģistrētām juridiskām personām, organizācijām vai struktūrām neattiecas uz juridiskās konsultācijas pakalpojumiem, kas tiek sniegti saistībā ar tiesvedību, administratīvo procesu vai šķīrējtiesu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti;
Vispārējā tiesa piebilda, ka advokātu fundamentālo statusu var ierobežot, lai nodrošinātu tiesiskuma ievērošanasu un aizsardzību (rule of law). Šim statusam var tikt piemēroti ierobežojumi, kas ir pamatoti ar ESavienības vispārējas nozīmes mērķiem, ar nosacījumu, ka šādi ierobežojumi, ņemot vērā izvirzīto mērķi, nav nesamērīgi un nav pieļaujama iejaukšanās, kas kaitē advokātiem uzticētā uzdevuma būtībai tiesiskā valstī.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.1. Lietvārds; 6.1. Saistāmība;
Tādi normatīvie akti kā Vispārīgā datu aizsardzības regula tiek slavēti kā revolucionāri soļi pamattiesību aizsardzībā, taču, strauji attīstoties tehnoloģijām, to trūkumi kļūst arvien acīmredzamāki tehnoloģijām strauji attīstoties.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi; 6.4. Vārdu secība;
Būtiskas filozofiskas pārdomas rodas arī par to, vai datu aizsardzības tiesības nav pārāk koncentrējušās uz birokrātisku atbilstību, ignorējot ētisko dimensiju.
4.1. Lietvārds; 4.3. Īpašības vārds;
Autori aplūkos vairākus kritiskus datu aizsardzības aspektus, piedāvājot gan juridisku analīzi, gan praktiskus risinājumus.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide;
Leēnartss uzstājās ar priekšlasījumu Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 7. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Tiesību zinātnes uzdevumi, nozīme un nākotne tiesību sistēmās”, kas bija viens no pasākumiem fakultātes simtgades svinību ietvaros. K.
2.4. Īpašvārdu atveide; 4.3. Īpašības vārds;
LenartViņa priekšlasījums bija veltīts to EST lietu analīzei, kurās Latvija sniegusi būtisku ieguldījumu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību attīstībā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Vai Jjūs piekrītat šim apgalvojumam, vai arī uzskatāt, ka šim sarakstam ir jāpievieno arī citi jautājumi?
2.3. Sākumburti;
Turklāt mēs esam izskatījuši un izskatīšanas stadijā ir pāris lietasu, kur mums ir jāpārbauda, vai dažādu dalībvalstu prokurori, kā Vācijā, Lietuvā, Austrijā un Francijā, ir pietiekami neatkarīgi, lai izdotu Eiropas apcietināšanas orderus.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Turklāt šajā rudenī mēs esam tiesas sēdē izskatījuši vairākas lietas par datu iegūšanu nacionālās drošības un cīņas arpret noziedzību vajadzībām.
7.3. Neiederīgs vārds;
Taču nesen ir bijušas arī vairākas citas svarīgas lietas, piemēram, par iespēju atsaukt Bbreksita paziņojumu (lietā C-621/18 Wightman), ko mēs apstiprinājām pagājušā decembrī, par diskriminācijas, kas balstīta uz reliģiju, aizliegumu attiecībā uz baznīcas darbinieku (lietā C-414/16 Egenberger un lietā C-68/17 IR), vai par Eiropas Parlamentā no Katalonijas ievēlētu personu imunitāti (lietā C-502/19 Junqueras Vies).
2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.3. Sākumburti;
Tā, piemēram, Francijas krūšu implantu skandāla kontekstā mums lūdza skaidrot, vai šis aizliegums attiecas arī uz tādām privātām organizācijām kā apdrošināšanas kompānijas vai tikai uz publiskiem orgāniem (C-581/18 TÜV Rheinland and Allianz).
7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
ES tiesības ir tiesības, kas ir kopīgas 28 dalībvalstīm (pēc Bbreksit,a diemžēl būs tikai 27 dalībvalstīm).
2.3. Sākumburti; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Lai šīs tiesības paliktu kopīgas, tās nepieciešams jāinterpretēt un jāpiemērot vienotā veidā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;