|
Grīvas uzplaukums beidzās līdz ar Pirmā pasaules kara sākumu – 1915. gada septembrī vācieši sasniedza Daugavpils placdarmu, un vairāk nekā divus gadus netālu atradās frontes līnija.
5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Dievnams atrodas Baznīcas ielā, kas padomju laikos tika saukta par Komunistisko ielu, draudze ietilpst Jelgavas diecēzē, un dievkalpojumi notiek trīs valodās – latviešu, krievu un poļu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Nebūtībā aizgāja arī skaistais luterāņu dievnams un tam līdzās esošais arkveida akmens tilts pār Laucesu pie tās ietekas Daugavā – savulaik šī ir bijusi visvairāk fotografētā vieta visā Grīvā. Šodien upi šķērso tipveida dzelzsbetona tilts – laivotājiem jāņem vērā, ka zem tā ir noslēpusies jautra krācīte, bet no baznīcas vairs ne miņas. Šī gada maijā pie pašas Laucesas ietekas kāda projekta ar ļoti sarežģītu nosaukumu ietvaros tika atklāts jauns vides objekts – apgleznoti lielformāta burti rozā tonī, kas veido uzrakstu “Daugavpils”.
2.1. Vārdu pareizrakstība; |
|
Dzīve Grīvā turpinājās arī pēc atsevišķas pilsētas statusa zaudēšanas – tika nodota ekspluatācijā poliklīnika, sāka darbu ēdnīca ar 162 vietām, uzcēla klubu un universālv 9.1. Neuzmanības kļūda; |
|
Manuprāt, divām Grīvas maģistrālajām ielām ar steigu būtu jāatgriež to vēsturiskie nosaukumi – tagadējā Brjanskas iela jāpārdēvē par Laucesas ielu un Komunālā iela 5.2. Lieka pieturzīme; |
|
Tā ir dzejnieka bērnības un agrīnās jaunības zeme, un tieši šeit top poēta pirmie dzejoļi, bet šodien Berķenelē ir muzejs ar dažādiem interesantiem vides objektiem dārzā tam visapkārt.
5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Savulaik 9.1. Neuzmanības kļūda; |
|
Vietējā iedzīvotāja Jevdokija Filimonovna teic: “Ziniet, vai katru dienu redzot, ka garām manai mājai pa dambi virzās bēru procesija, attieksme pret dzīvi kļūst filozofiska”, bet kaimiņš Mihails Mihejevičs piebilst 5.1. Nepiemērota pieturzīme; |
|
Steidzīgi tūristi šeit nav manīti, un dzīve rāmi tipina uz priekšu – ja tas šķiet garlaicīgi, tad ar 6. autobusu 18 minūšu laikā var nokļūt atpakaļ pilsētā – Daugavpils centrā.
5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Padomju gados Latvijā parādījās trīs Mičurina ielas, un vismaz viena no tām nesen ir pārdēvēta – Dagdā nu ir Narūtas iela.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
|
Latvijā futbols pirmo reizi ierodas 1906. gadā, kad Rīgā sporta dienas 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Savukārt vēl pēc gada kādā no Rīgas fabrikām tur strādājošie angļi esot nodibinājuši pirmo futbola komandu – “British Footb 2.1. Vārdu pareizrakstība; |
|
Tieši pēc gada Rīgā klātienē izdevās noskatīties arī pārbaudes spēli pret Japānas izlasi – vienu no spēcīgākajām Āzijas futbola vienībām, un arī tā beidzās neizšķirti ar rezultātu 2:2.
5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Jutu līdzi Francijas izlasei, kas toreiz vēl neizskatījās pēc kādas no Āfrikas komandām – diemžēl varžu ēdāji dabūja vien koka medaļas, proti, palika ceturtie, tāpat kā Latvijas 3 1. Tehniskais noformējums; |
|
Jāatzīst, ka 2.1. Vārdu pareizrakstība; |
|
Spēles vairs nenotiek pagalam noplukušajā un nemīlīgajā “Celtnieka” stadionā Jaunbūvē, bet gan uz 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Jāatzīst, ka abās Latgales lielpilsētās gan uz futbola laukuma un rezervistu soliņa, gan arī tribīnēs vēl joprojām dominē krievu valoda, tomēr ik pa laikam 7.1. Liekvārdība; |
|
Jāatgādina, ka Rīgas komanda toreiz atradās popularitātes viļņa augšpusē – ansamblis “Eolika” tai bija veltīj 6.1. Saistāmība; |
|
Izbrīna vien, ka madonietis ar grūtībām sazinās latviski… 80. gadu vidū Rīgas “Daugavai” nieka tiesas pietrūka, lai iekļūtu PSRS futbola “ 2.3. Sākumburti; |
|
Otrs spēcīgākais Latvijas futbola klubs Liepājas “Zvejnieks” spēlēja vienu stāvu zemāk – PSRS 2.3. Sākumburti; |