Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8160 vienumi
Visi zināja, ka, - ja prezidents kaut ko sūtīja uz Konstitucionālo tiesu, tad tikai tāpēc, lai apstiprinātu kādu konkrētu atzinumu.
6.5. Izteicēja izveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.8. Palīgteikuma tips;
Piemēram, Eiropas Savienības Tiesa pasaka kaut ko tādu, kas nepatīk poļiem.
7.1. Liekvārdība;
Tagad skandāls ir kļuvis par joku, jo starp šiem valdības ieceltajiem cilvēkiem kKonstitucionālajā tiesā ir izveidojušās divas frakcijas.
2.3. Sākumburti;
Mans draugs Vojcehs Šadurskis (Wojciech Sadurski, dz. 1950) uzskata, ka tas ir kā tārps ābolā – ja ir šie nelikumīgi apstiprinātie tiesneši, tie būtu no amata jāatbrīvo.
4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība;
Tātad. A – aborigēni ir pilntiesīgi pilsoņi, un tā tas ir bijis jau ilgu laiku.
6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Vienlaikus aborigēni ir nabadzīgāki, viņiem ir ļoti augsta zīdaiņu mirstība, viņi cieš no slimībām, kas baltajiem iedzīvotājiem nav sastopamas tādā pašā proporcijā, nesamērīgi daudz aborigēnu atrodas cietumos, ieslodzījumā un tā tālāk.
7.1. Liekvārdība;
Otrkārt, tas dod aborigēniem un, bet nevienai citai tautībai, tiesības uz institūcijas izveidi, ar kuru būtu jākonsultējas par visiem valstiski izskatāmajiem jautājumiem jebkurā nozarē.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas ietekmējis arī apdzīvojumu – upes pretējos krastos viens pretim otram atrodas Jersikas un Dignājas pilskalni, Jēkabpils un Krustpils, Daugavpils un Grīva. 1953. gadā Grīvas pilsētiņa tika pievienota Daugavpilij, un šogad mēs atzīmējam šo nevienlīdzīgo laulību Bbriljanta kāzas.
2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Jāpiebilst, ka mūsdienās daudzas Latvijas pilsētas atrodas vienas upes abos krastos – pilsētu vēsturiskajam un blīvāk apbūvētajam centram upes pretējā krastā esošo daļu bieži vien sauc par Ppārupi.
2.3. Sākumburti;
Nedaudz vēlāk Laucesas upes labajā krastā uz Liginišķu muižas zemes izveidojās vēl viena apdzīvotā vieta – Zemgale. 1832. gadā, abām muižām nonākot viena īpašnieka rokās, arī miestiņi apvienojās un oficiāli saucās Grīva-Zemgale.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Jāatzīmē, ka no 1831.- līdz 1859. gadam Grīva bija pakļauta Dinaburgas komandantam un iekļauta Vitebskas guberņas sastāvā, tomēr vietējiem iedzīvotājiem tika saglabātas brīvības, ko baudīja Kurzemes guberņai piederīgie – dzimtbūšana šeit tika atcelta jau 1817. gadā, savukārt Latgales pusē tā saglabājās līdz pat 1861. gadam.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Miestā bija 22 ielas un šķērsielas, 38 veikali un 4 sinagogas, bet 1863. gadā iedzīvotājau skaits sasniedza jau 2633 – nospiedošs vairākums no tiem bija ebreji.
6.1. Saistāmība;
Pa šo satiksmes artēriju galvenokārt transportēja labību kno Iekškrievijas tā saucamajiem “maizes apgabaliem” uz neaizsalstošo Baltijas jūras ostu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kalkūnu stacijas ziedu laikus izbeidza Pirmāais pasaules karš – vairākus gadus netālu atradās frontes līnija, un dzelzceļa infrastruktūra tika izpostīta.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Pēc šī ietekmīgā amata zaudēšanas viņš apmetas uz dzīvi Kalkūnues muižā, kur aktīvi popularizē visu vācisko.
4.1. Lietvārds;
Pēc agrārās reformas muiža tika nacionalizēta, un 1927. gadā Kalkūnes pilī atklāta pirmā bērnu patversme Austrumlatvijā – “Grīvas zīdaiņu nams”.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Padomju gados Kalkūnes muiža netika saudzēta – daudzi pils rotājumi un interjers tika iznīcināti, cieši līdzās pilij sabūvētas tipveida ēkas un arī parks gājis zūudībā.
3. Vārddarināšana;
Interesenti uz brūkošo Kalkūnues muižas pili var nolūkoties tikai pa gabalu un arī iekšpusē nevienu nelaiž – man ir palaimējies tur nokļūt vien kādā “Muzeju nakts” pasākumā pirms gadiem desmit.
6.1. Saistāmība;
Piemēram, 1868. gadā viņš paplašināja un modernizēja ķieģeļu un flīžu ražotni, kas Kalkūnos sekmīgi darbojās jau kopš 19. gadsimta sākuma – tieši no Kalkūnu sarkanajiem ķieģeļiem ir būvētas daudzas ēkas ēku Daugavpils centrā un cietoksnī.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Kalkūnues muižā nodarbojās arī ar liellopu audzēšanu – vēršu nobarošanai lietoja no spirta attīrītu brāgu, šeit darbojās arī lopkautuve un ādu apstrādes darbnīca.
6.1. Saistāmība;