Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 7009 vienumi
Tas nozīmē, ka kasācijas instance ir izskatījusi aptuveni tikpat daudz lietu, cik tai no jauna šajā periodā ienācis, tādējādi gada ietvaros nedz palielinot, nedz samazinot neizskatīto lietu skaitlisko atlikumu. 2024. gadu Augstākā tiesaT uzsāka ar 838 lietu atlikumu, bet noslēdza ar 841 saņemtu, bet vēl neizskatītu lietu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
CLD aizvadītajā gadā vienu reizi lēmis par vēršanos ar Eiropas Savienības Tiesā (EST), uzdodot prejudiciālo jautājumu saistībā ar Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ noteikto sankciju piemērošanu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
Arī Senāta Administratīvo lietu departamenta (ALD) lietu izskatīšanas koeficients ir pazeminājies -– no 119 procentiem% 2023. gadā līdz 95 procentiem% aizvadītajā gadā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kasācijas tiesvedībā saņemtas 404 lietas, 57 procentos% gadījumu lemts par atteikumu ierosināt tiesvedību (šāds lēmums pieņemts vidēji 128 dienās), savukārt gadījumos, kad kasācijas tiesvedība ir ierosināta, līdz sprieduma pieņemšanai pagājušas vidēji 716 dienas, kas ir gandrīz divi gadi.
1. Tehniskais noformējums;
Saskaņā ar ikgadējiem Justice Scoreboard ziņojumiem, kas statistiski salīdzina ESiropas Savienības (ES) dalībvalstis, mūsu tiesu sistēma pēdējos gados sasniedz labus vai vidēji labus rādītājus lietu izskatīšanas ātrumā, kā arī ir viena no ES līderēm tiesu digitalizācijā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Latvijas kopējie izdevumi tiesu sistēmai konstanti pārsniedz 0,4 % no IKP, kurpretī Igaunijā pakāpeniski samazinās un šobrīd ir ap 0,26 % no IKP, bet Lietuvā šis rādītājs pēdējos gados ir strauji sarucis līdz 0,2 % no IKP, tādējādi tas ir divas reizes mazāks nekā Latvijā.
1. Tehniskais noformējums;
Tiesu efektivitātes problēmu ilgstoši aktualizējuši gan Latvijas politiķi un ārvalstu eksperti, gan vairākkārt Valsts kontrole, gan – pēdējos gados – arī pati tiesu vara Tieslietu padomesP veidolā.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme;
A. Strupišs arī norādīja, ka Latvijas tiesu statistiskos rādītājus ietekmē fakts, ka pie tiesu varas pēc 2018. gadā veiktās reformas, kad zemesgrāmatu tiesneši tika iekļauti tiesnešu kopskaitā, tiek pieskaitītas amatpersonas, kas nodarbojas ar tiesai netipisku funkciju, kas nav saistīta ar juridisku strīdu izskatīšanu, proti, ar zemesgrāmatu vešanu. Šīs reformas rezultātā tiesnešu skaits Latvijā palielinājies par 15 %.
1. Tehniskais noformējums;
Turklāt tuvākajos 3-4trīs četros gados ir paredzama liela tienešu skaita pensionēšanās, ņemot vērā viņu vecuma struktūru.
1. Tehniskais noformējums;
Tādējādi, ja PWC auditā apstiprināsies šāda nepieciešamība, radīsies iespēja samazināt tiesnešu kopskaitu Latvijā, - – uzsvēra A. Strupišs.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Ievērojami, ka lietā EKomisijas atbalstam ir iestājušās 16 dalībvalstis, ieskaitot mūsu kaimiņvalsti Igauniju.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Lai gan lietas iznākums ir paredzams, tomēr spriedums ir gaidāms, pateicoties vairākām novitātēm.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lietas priekšvēsture ir tāda, ka 2021. gadā, aizbildinoties ar vēlmi sargāt bērnus, Ungārija parlaments pieņēma likumu “pPar stingrākiem pasākumiem pret pedofilijas noziegumu izdarītājiem un par grozījumiem vairākos likumos bērnu aizsardzībai”, pēc būtības ar šo likumu tiek aizliegts nepilngadīgajiem piekļūt reklāmai, kas atspoguļo dzimumidentitātes neatbilstību bioloģiskajam dzimumam, dzimuma maiņu vai homoseksualitāti.
2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi;
Tas stigmatizē homoseksualitāti, to pielīdzinot pedofilijai, un rada priekšnoteikumus sabiedrības neiecietībai pret principā visām seksuālās identitātes formām, izņemot vīrišķīgiem vīriešiem un sievišķīgām sievietēm.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi;
Mēnesi pēc šī likuma pieņemšanas Eiropas Komisija (EK)K uzsāka pārkāpumu procedūru.
2.2. Saīsinājuma izveide;
EK apgalvo, ka Ungārijāa šādi pārkāpj vairkniākas ES iekšējo tirgu regulējošo tiesību normuas.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Zīmīgi, ka EK savā prasībā norāda uz virkni cilvēktiesību pārkāpumiem, ieskaitot Eiropas SavienībasS Pamattiesību hartas 1. panta c“Cilvēka cieņa” pārkāpumu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Lietas juridiskā novitāte ir tāda, ka EK ir izvirzījusi arī Līguma par Eiropas Savienības (LES) 2. panta pārkāpumu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Raksturojot LES 2. panta pārkāpumu, EK pārstāve norādīja, ka “šis ir autonoms prasības pamats un tomēr šis pārkāpums skar arī iekšējo tirgu”.
7.2. Mazvārdība;
Lietas turpinājumā uzstājās dalībvalstis. Šajā ziņā varam īpaši ievērozcelt Igaunijas uzstāšanos.
7.3. Neiederīgs vārds;