Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5878 vienumi
Ludzas pilsētā aizbēga 20 no izsūtīšanai paredzētajām ģimenēm un daudz vieninieku -‒ jauniešu.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Tāds stāvoklis radīja zināmu nervozitāti Iekšlietu ministrijas apriņķu daļu darbuā un attiecībās ar Valsts drošības ministrijas vietējiem orgāniem.
6.1. Saistāmība;
Pavisam 33 ešelonos izvestas 13 624 ģimenes, kopskaitā 41 862 cilvēki, t. sk. -‒ 11 529 vīrieši, 19 414 sievietes un 10 919 bērni.
1. Tehniskais noformējums;
Latvijas PSR iekšlietu ministrs A. Eglītis Avots: Okupācijas varu politika Latvijā 1939-‒1991: dokumentu krājums.
1. Tehniskais noformējums;
Kopumā apmēram 18-‒19 tūkstošu cilvēku, par kuriem (vairākumā gadījumu) LPSR IeM ir uzraudzības, bet reizumis arī izmeklēšanas lietas (vairāk nekā 6,5 tūkstoši lietu).
1. Tehniskais noformējums;
Nekādas personiskās lietas par šiem izsūtītajiem vispār netika uzsāktas, un LPSR IeM atrodas tikai šo personu saraksts, kuru neviens nav parakstījis, uz kura ir nezin kā uzraksts ar zīmuli -‒ “izsūtīti pēc Merkulova mutiska rīkojuma” -‒, un viss.
1. Tehniskais noformējums;
Trešā masveida operācija tika veikta 1949. g. 24.-‒25. martā, kad no Latvijas PSR bija izsūtīti vairāk nekā 42 tūkstoši cilvēku (kulaku, legalizējušos bandītu, notiesāto nacionālistu u. tml. ģimenes).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Pēc specnometinātās Elvīras Elfrīdas Jankaites sūdzības LPSR IeM izdarīja pārbaudi, un tika noskaidrots, ka, pirmkārt, Jankaiši nekad nav bijuši kulaki un algotu darbaspēku savā saimniecībā nebija izmantojuši, lietā esošā izziņa par to neatbilst patiesībai, otrkārt, ka izsūtītās brālis tiešām kritis frontē kaujās ar vācu iebrucējiem un viņu māte -‒ Anna Jankaite, kuru bija paredzēts izsūtīt, saņem no valsts pabalstu par bojā gājušo dēlu.
1. Tehniskais noformējums;
Tā lietā nr. 15274 Kuldīgas apriņķī kulaka vietā tika izsūtīta viņa kalpa ģimene.
1. Tehniskais noformējums;
Raksturīgs formālas, bezjūtīgas, lai neteiktu vairāk, attieksmes piemērs, noformējot izsūtīšanas dokumentus, ir lieta nr. 11474, kad LPSR VDM noformēja materiālu par Pētera Rogāļa ģimeni kā kulakiem -‒ it kā Daugavpils apriņķa Krustpils pagasta “Rogāļu” māju saimniekiem.
1. Tehniskais noformējums;
Rīgā tikai viena trešdaļa lekciju un referātu nolasīta latviešu valodā. pPartijas komiteju štata propagandistu sastāvā latviešu ir 52%.
2.3. Sākumburti;
Uzskatīt par Latvijas partijas organizācijas galveno uzdevumu tuvākajā laikā ‒ sagatavot, audzināt un plaši izvirzīt latviešu tautības kadrus vadošā partijas, padomju un saimnieciskajā darbā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Plēnums uzdod Latvijas KP CK birojam veikt pasākumus, lai radikāli uzlabotu ideoloģisko iestāžu -‒ kino, teātru, daiļrades savienību, politisko zināšanu un zinātnes popularizēšanas biedrības, kā arī kultūras un izglītības iestāžu darbu.
1. Tehniskais noformējums;
Jau 1956. gada vasarā pilsētas partijas komiteja nolēma izveidot komisiju, kuras uzraudzītu latviešu valodas apmācībšanu skolās, un piešķirt papildus līdzekļus skolu bibliotēku papildināšanai ar latviešu rakstnieku darbiem.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr, kad sākās izrēķināšanās ar nacionālkomunistiem, viņu pretinieki izmantoja šo lēmumu kā vienu no galvenajiem pierādījumiem par nacionālkomunistu realizētās politikas “buržuāziski nacionālistiskajāo” būtībāu. [1956. gada 30. novembrī] Vadīdamies pēc PSKP XX kongresa lēmumiem par nepieciešamību arī turpmāk visuzmanīgākā veidā savā praktiskajā darbā ievērot visu PSRS nāciju un tautu nacionālās īpatnības, partijas rajonu komitejas, partijas pirmorganizācijas un daudzi plašus iedzīvotāju slāņus apkalpojošo uzņēmumu un iestāžu vadītāji veikuši zināmu pozitīvi vērtējamu darbu šajā virzienā, sākuši vairāk pievērst uzmanību kadru atlasei un izvietošanai, ņemot vērā viņu latviešu un krievu valodas zināšanas, kas ievērojami uzlabo iedzīvotāju apkalpošanu viņiem pieejamā valodā.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība;
Nacionālkomunistu sagrāvi izdevās panākt, jo to pretiniekiem izdevās pārliecinātja Ņ.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Latvijas rūpniecības kopprodukcija, salīdzinot ar pirmskara -‒ 1940. gadu, palielinājusies 8,5 reizes.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Vidusskolu vecāko klašu audzēkņu skaits, salīdzinot ar 1940. gadu, palielinājies gandrīz 4 reizes, bet studentu -‒ 2 reizes.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Uzskatīt par Latvijas KP CK biroja, partijas pilsētu un rajonu komiteju neatliekamu uzdevumu visiem spēkiem pastiprināt vadošo kadru marksistiski ļeņinisko rūdījumu, audzināt viņus tautu draudzības, padomju patriotisma un proletāriskā internacionālisma ideju garā, prasīt stingru partijas un valsts disciplīnas ievērošanu, stingru partijas atbildību par partijas un valdības direktīvu izpildi, dziļu kopējo valsts interešu izpratni. pPartijas orgāniem konkrēti jāpalīdz partijas, padomju un saimnieciskajiem darbiniekiem viņu kvalifikācijas celšanā, rūpniecības un lauksaimniecības ekonomikas studēšanā.
2.3. Sākumburti;
Veikt politisko darbu, ievērojot dažādu iedzīvotāju grupu īpatnības, panākt, lai katra uzņēmuma, iestādes, kolhoza, brigādes, lauku sētas darbaļaudis būtu partijas politiskajā ietekmē. pPartijas organizācijām jāgādā, lai visi vadošie darbinieki pastāvīgi satiktos ar masām, dziļi izskaidrotu tām PSKP XXI kongresa un PSKP CK jūnija plēnuma vēsturiskos lēmumus, Padomju valsts iekšējo un ārējo politiku, pārliecinoši jāparāda sasniegumi republikas ekonomikas un kultūras attīstībā, kurus tā guvusi ar visu Padomju Savienības tautu brālīgo palīdzību.
2.3. Sākumburti;