Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8160 vienumi
Zīmīgi, ka Kārļa Vērdiņa bilingvālais dzejoļu krājums “"Lībiešu balādes”" iznāca gandrīz vienlaikus ar VSIA “"Latvijas vValsts ceļi”" īstenoto negaidīto akciju – es apzināti izvēlos vārdu “"akcija”" – izvietot ceļazīmes latgaliski un lībiski vēsturisko zemju teritorijās.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 7.1. Liekvārdība;
Dzīvu valodu raksturo runātāju vai to pēcteču neapmierinātība ar normām vai viņu pēcteču neapmierinātība ar atgādinājumiem publiskajā telpā par iepriekš no kolektīvās atmiņas izmestasu valodas atgādinājumiem publiskā telpāu – reizē kauns, reizē sāpīgi, bet joprojām aktuāli un izraisa reakciju.
8. Tekstveide;
Lokālais ēdiens ir ne tikai svarīga tūrisma prece, bet arī ļauj ietaupīt resursus, gatavojot no reģionam raksturīgajām un, visticamāk, viegli pieejamām izejvielām.
4.3. Īpašības vārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu valodas noplicināšana līdztekus mītam par bagāto krievu valodu un vērtīgāko krievu literatūru padomju okupācijas periodā bija viens no unificēšanas, rusificēšanas mehānismiem. Šī taktika ir izrādījusies liktenīga daudzu PSRS mazo tautu valodām un arī pašiem etnosiem.
7.2. Mazvārdība;
Vērojot sociālo tīklu burbuļošanu par ceļa zīmēm gada nogalē, man acīs iekrita un likās ļoti zīmīgs turpat izteiktais priestera Jēkaba Rodiona Doļas komentārs – šai tautai visai ir vajadzīga psihoterapija.
7.1. Liekvārdība;
Pašnoliegšanās un tīšs paškaitējums, faktiski suicidāls stāvoklis ir bīstami ne tikai indivīdam, bet arī etnosam. Tieši tāpēc, eEs uzskatu, katra grāmata, kas iznāk citādā latviešu valodā, ar latviešiem šoreiz domājot arī lībiešus kā asimilēto etnosa daļu, ir svarīga tautas dziedināšanai.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Bez gaudojošaās dēla policijas mašīnas, kas ieskanas, šķiet, ik reizes, kad kāds uz to paskatās.
4.3. Īpašības vārds;
Kas tie vispār par vārdiem.?
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Atmiņā palikuši atsevišķu dzejnieku vārdi un antoloģija “"Es viltīgāks par tevi, menca!”" (“"Ma akūb sīnda vizzõ, tūrska!”") (1998).
1. Tehniskais noformējums;
Mikķeļa Bukša grāmatā “"Skices un dokumenti nu Latvijas tapšonas laikim”" (1954) ir iekļauta interesanta epizode, kurā lūkots arī Satversmē nostiprināt latgaliešu valodas kā valsts valodas statusu, atsaucoties uz Tautas padomes savulaik lemto un valodas situāciju Latgalē.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība;
Kad mans divgadnieks pasaka “"Paļdis!”", es esmu sapinusies tālākdzīvošanas tīklā, jo viņš māk būt pieklājīgs, viņš māk socializēties, bet dara to manu vecvecāku valodā.
1. Tehniskais noformējums;
Kārļa Vērdiņa “"Lībiešu balādes”", manuprāt, ir liekamas vienā plauktā ar Jura Alunāna “"Dziesmiņām”" (1856) un Oskara Seiksta “"Pagraudu”" (1999).
1. Tehniskais noformējums;
Vēl tur blakus varētu nolikt Dzintara Soduma tulkoto “"Ulisu”", Marijas Andžānes dzejoļu krājumu “"Reits”" (1933), kas savulaik latgaliešu literatūras ceļu pavērsa jau modernās literatūras virzienā. Šīs grāmatas apliecināja – dzeju var rakstīt latviski, latviski var rakstīt citādi, var domāt tekstā par literatūru, rakstīt par savām sajūtām un vietu pasaules ainā, sacerēt sarežģītus tekstus var latgaliski un var arī lībiski.
1. Tehniskais noformējums;
Man ir bail, ka ir maz cilvēku, kas to spēs izlasīt, un liela daļa no tiem būs Eiropas mazo valodu pētnieki.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tas pārbīda robežas, ko par lībisko drīkst runāt un kā. Gada nogalē iznākušās “Lībiešu balādes” ir radniecīgas šādiem robežu mainīšanas tekstiem – jā, lLībiski var atdzejot dzeju un par lībisko telpu var rakstīt sakarīgi, bez grafomāniskas grabēšanas vai mirušas valodas apdziedāšanas.
7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Mēs, latvieši, esam ļoti aizņemti ar miršanu, mēs kā dzeguze skaitām gadus un desmitus, uz demogrāfijas līknēm skatāmies kā uz sirds ritma līnijām monitorā.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Intervija Pirmā Latvijas juriste Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāta amatā ESTiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte Laila Medina intervijā žurnāla “j“Jurista Vārdsa” galvenajai redaktorei Dinai Gailītei Pagājušajā rudenī, 2021. gada 7. oktobrī, darbu Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) ģenerāladvokāta amatā ar sešu gadu pilnvaru termiņu uzsāka Laila Medina.
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Ir svarīgi pieminēt, ka “mēs” šī projekta ietvaros nozīmē EST, Tieslietu ministrijas, Augstākās tiesas un, protams, “Latvijas Vēstneša” veiksmīgu sadarbību.
4.1. Lietvārds;
ES tiesības mani saista ļoti sen – kopš 1990. gadu beigām. 2000. gadu sākumā es biju viena no 15 Latvijas cilvēkiem, kas studēja ES tiesības Rīgas Juridiskās augstskolas un Kopenhāgenas bBiznesa skolas kopīgajā programmā, kuras mērķis bija sagatavot darbiniekus, kas palīdzētu Latvijai iestāties Eiropas Savienībā.
2.3. Sākumburti;
Komisijai bija jāiesniedz virknedažādi dokumentusi, kam sekoja stundu gara klātienes intervija.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;