Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Faktiski man ir 28, bet ir tāda lieta -– virza cilvēks lietas, saprot, būdams ļoti jauns, un biezži gadās tā, ka cilvēks, neatkarīgi no sava vecuma, tā arī daudzas lietas nesaprot.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Es nevaru iedomāties variantu, ka es aiziešu mājās, neko nedaru, aizbraucu pamakšķerēt -– kaut gan es ne-makšķerēju.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Ir sievietes, kurām ir -– teiksim, jaunas meitenes, kurām ir 17 gadu un kurām ir savs jaunības skaistums, bet tajā pašā brīdī es zinu to, ka sievietes skaistums nav tikai ārējais, ir jābūt arī iekšējam.
1. Tehniskais noformējums;
Tas neno-zizīmē to, ka es saku, ka kāds ir nesmuks, bet, redziet, sievietes smukumam ir jānāk no iekšām.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Ir tāda lieta -– skaisti novecot.
1. Tehniskais noformējums;
Es katru dienu studēju, es katru dienu mācos, es katru dienu kaut ko apgūstu jaunu un es domāju, ja man būs tādas iespējas, tad es viennozīmīgi pabeigšu, kā teikt, kaut kādus kursus, kurus es, kā teikt, esmu jau ieplānojis, tā teikt, pabeigt, tie ir saistīti ar tādām profesionālām zināšanām, tas nav saistīts ar to, lai man būtu vēl kāds skaists papīrs, ja? -– bet tai pašā brīdī, kas attiecas pašmācībām, bieži tiek interpretēts, ka Šlesers, ņemot vērā to, ka viņš ir ne tikai jaunākais ministrs, bet pat ministrs bez izglītības -– tā ir tāda... žurnālistu ļaunums, ja?” (Zandere, Grūbe 1999) Intervētā toreizējā ministra aizstāvībai jāsaka, ka šāda žurnāla redakcijas rīcība pirms 20 gadiem sabojātu arī kāda cita politiķa lingvistisko reputāciju, jo lasītāji nebija pieraduši vērtēt kāda cilvēka valodas kultūras līmeni pēc literārās valodas normām, ko ievēro rakstītā tekstā un iepriekš sagatavotā publiskā runā.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide;
Pirms publicēšanas korektors parasti novērš gramatiskās neprecizitātes, piemēram, ira izlabo par ir, priekš manis – par man, izņem liekus iespraudumus kā teikt, tā teikt, sakārto vārdu secību un citādi uzlabo teksta kvalitāti tā, ka lasītājs pat nenojauš, ar kādiem valodiskās izteiksmes trūkumiem ir bijušis sarunas sākotnējaisā variantsā. Šajā intervijā lietotais izteiciens sievietes smukumam ir jānāk no iekšām ir jau folklorizējies.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide;
Man vienmēr ir jautājums, cik tālu es varu iejaukties, ja cilvēks ir samudžinājis domu.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tomēr jārēķinās, ka teksta saskaņošana nav paredzēta tā pārrakstīšanai un ka runātājam ir jāuzņemas atbildība par pateikto.
1. Tehniskais noformējums;
Pirmkārt, privāti neoficiālajā saziņā īsziņās un e-pasta vēstulēs, kuraām var būt viens adresāts vai vairāki, piemēram, kādas lietotnes Whatsapp grupas dalībnieki, kurus vieno draudzība, līdzīgas intereses, ģimenes saites vai kuri pieder pie viena klases, darba, kora vai tamlīdzīga kolektīva.
6.1. Saistāmība;
Mutvārdu teksta elementi rakstos: – fonētikā, leksikā, morfoloģijā un sintaksē Sadarbībā ar Ilzi Auziņu Latviešu valodas aģentūrā ir tapis elektronisks mācību līdzeklis ar autentiskiem tekstiem „Dzīvā valoda” latviešu valodas apguvei.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Tajā ir rasts kompromiss par labu lasītāja uztverei – ir iespējams lasīt mutvārdu teksta transkripciju un arī noklausīties tā audioierakstu vai atsevišķos gadījumos noskatīties video.
7.1. Liekvārdība;
Piemēram, biežu izsauksmes vārdau lietojumu var attiecināt gan uz morfoloģiju vārdšķiru aspektā, gan uz fonētiku, jo ar izsauksmes vārdu palīdzību var spilgtāk izteikt dažādas teksta autora emocijas un zināmā mērā kompensēt runas intonācijas trūkumu. Šo uzdevumu veic arī emocijzīmes.
6.1. Saistāmība;
Jau pirms desmit gadiem Liepājas Universitātes konferencē „Vārds un tā pētīšanas aspekti” Dites Liepas referātā tika minēti piemēri ar vienkāršrunas vārdiemu piemēri no laikraksta „Diena”, kas izraisīja akadēmiskās publikas reakciju – vai tiešām tie ir uzrakstīti baltmelns uz melnbalta lielākajā nacionālajā laikrakstā?! Pēc referāta sagatavotajā rakstā D. Liepa secina: „Lai gan slenga lietojums īpašos stilistiskos nolūkos plašsaziņas līdzekļu valodā pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis, tas ne vienmēr ir attaisnojams, vēl vairāk – autori, pārkāpjot lingvistiskos tabu, krietni ir pārspīlējuši.” (Liepa 2010, 145) Interneta žurnāls „Satori” risina jautājumu, kā pareizi rakstīt krievu valodas lamuvārdu – bļeģ vai bļaģ, jo šī vārda ortogrāfija ir kļuvusi aktuāla (Satori 2017).
6.4. Vārdu secība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pirmkārt, mutvārdu, īpaši sarunvalodas, tekstā tipiskais norādāmā vietniekvārda šitas, šitā izmantojums parādās arī tā atveidojumā rakstos.
7.1. Liekvārdība;
Tas ir konstatēts pat ierakstos sociālajā vietnē Twitter, kur rakstītājs kopš šīs vietnes rašanās brīža ir pieradināts pie koncentrēta izteiksmes veida ierobežotā ziīmju skaita dēļ – sākotnējais 140 zīmju skaits vienā tvītā 2017. gada novembrī tika palielināts līdz 280 zīmēm.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Par katru t. s. nepareizību nereti tiek runāts kā par atsevišķu faktu, nemeklējot tās cēloņus plašākā kontekstā.
1. Tehniskais noformējums;
Teikuma priekšmets nominatīvā, kur būtu jābūt ģenitīvam – jo īpaši runātā valodā –, sastopams arī saistījumā ar darbības vārdiem pietikt, nepietikt, nebūt, izsakot kaut kā neesamību, trūkumu, arī noliegumu, kā arī apstākļa vārdiem daudz, maz, vairāk, mazāk, diezgan, cik, tik, norādot uz daļu no veselā, piemēram: (2)a. Man nav nauda.
1. Tehniskais noformējums;
Nevaru apmeklēt ārstus. (www.nra.lv) (pareizi: nav naudas) b. [..] sapratu, ka man nepietiek laiks, ja ceļos septiņos.
1. Tehniskais noformējums;
Pirmkārt, t. s. akadēmiskajā gramatikā – Dainas Nītiņas un Jura Grigorjeva zinātniskajā vadībā izstrādātajā „Latviešu valodas gramatikā” (2013, atk. izd. 2015) un Andras Kalnačas un Ilzes Lokmanes zinātniskajā gramatikā angļu valodā „Latvian Grammar” (2021).
1. Tehniskais noformējums;