Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9802 vienumi
Tālāk šādam uzņēmumam ir divi ceļi – vai nu noteiktajā laikā izlabot kļūdu, vai arī ignorēt kontrolējošās iestādes norādījumus, rēķinoties ar visnotaļ bargu sodu. Šāda pieeja ļauj uzņēmumiem mācīties no savām kļūdām, bet nopelnīto naudu investēt attīstībā, nevis samaksāt naudas sodu veidā valstijā.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Lai arī Latvijā beidzot ieviestu principu, par kuru ir runāts gandrīz ceturtdaļgadsimtu, valdības līmenī Valsts kancelejas vadībā tika izstrādātas vadlīnijas "„Konsultē vispirms"”, kas ir nopietns solis ceļā uz tādu valsts pārvaldi, kuras būtu orientēta uz klientu.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
KāPar ilustrācijau iepriekš minētajai sodu politikai un centra virzībai uz mērķa sasniegšanu, vispirms konsultējot un tikai pēc tam sodot, var kalpot daži skaitļi, kas parāda administratīvi sodīto personu skaitu noteiktā laika periodā.
6.1. Saistāmība;
Tā, par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā: 2011. gadā sodītas 583 personas; 2013. gadā – 568 personas; 2015. gadā – 479 personas; 2017. gadā – 259 personas.
5.2. Lieka pieturzīme;
Savukārt, sabiedrībai paredzētās informācijas sniegšanas (publiskās informācijas) noteikumu neievērošana piemēroto sodu ziņā mainījusies šādi|: 2014. gadā sodītas piecas5 personas publiskajā sfērā (valsts un pašvaldību iestādes) un 51 persona – privātajā sfērā; 2015. gadā, attiecīgi – divas personas2 un 29 personas; 2016. gadā – piecas personas un deviņas personas; 2017. gadā – viena persona un septiņas5 un 9 personas; 2017. gadā – 1 un 7 personas.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Pēdējos gados vecākoie inspektoru veikto pārbaužu skaits ik gadu iri ik gadu veikuši vairāk parnekā 3000 pārbaužu.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 6.9. Salīdzinājuma konstrukcija;
Ik gadu tiek organizēta akcija "„Latviešu valodai draudzīga vide"”, kuras laikā tiek noskaidroti un virzīti apbalvošanai svinīgā pasākumā tie apkalpojošās sfēras uzņēmumi, kuros vispilnīgāk tiek ievērotas Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības par valsts valodas lietojuma jomāu.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Akcijā iesaistās laureāpretendenti no visiem Latvijas reģioniem – Rīgas, Kurzemes, Latgales, Zemgales un Vidzemes.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tādējādi palielinās valsts valodas lietojuma vērtība un notiek arī sabiedrības tuvināšanās valsts pārvaldei, tostarp.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Iespējams, ka viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav populārs brīvprātīgais darbs, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Šobrīd centra paspārnē darbojas vairāk nekā 30 sabiedriskie palīgi, kuru galvenais uzdevums ir vērtēt pilsētvidē un tāpat arī novados piedāvāto publisko informāciju, sarunu ceļā novērst iespējamās neatbilstības, un informēt centru par darba rezultātiem centru.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas; 6.9. Salīdzinājuma konstrukcija;
Līdz ar to centrs jau 2016. gadā regulāri veica sadarbību ar pašvaldībām, aktīvi piedalījās dažādos sabiedrības informēšanas pasākumos bibliotēkās u. c., vienlaikus sniedzot intervijas dažādos plašsaziņas līdzekļos visā valstī. Šis darbs turpinās.
1. Tehniskais noformējums;
Lielajās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, LiepājāRēzeknē – valsts valodas lietošana joprojām ir problemātiska, jo tur vērojama krievu valodas pašpietiekamība.
8. Tekstveide;
Rakstā tiek piedāvāts vispirms apskatīt, kādas pazīmes piemīt mutvārdu tekstam, kādos gadījumos tiek uzskatīts, ka tas pastāv arī rakstu formā, un kā rakstveidā tiek atveidoti mutvārdu teksta elementi rakstveidā, pievēršot uzmanību vairākiem valodas līmeņiem – fonētikai, leksikai, morfoloģijai un sintaksei. Gan sSaistībā gan ar latviešu valodas mācīšanas akcentu maiņu jaunajā pamatizglītības standartā valodu mācību jomā skolā, gan ar saziņas formu daudzveidību mūsdienās „ļoti svarīgi ir aplūkot mutvārdu runas un rakstu valodas kopīgās un atšķirīgās iezīmes.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Cilvēces evolūcijas gaitā valoda vispirms radās tās mutvārdu formā, rakstība izveidojās daudz vēlāk „vienlaikus ar pirmo valstisko veidojumu izcelsmi aptuveni pirms 4000 g. p. m. ē.” (Baltiņš, Druviete 2017, 181).
7.1. Liekvārdība;
Valoda sākotnēji ir pētīta un aprakstīta, balstoties uz rakstu valodas materiāliem. Šāda situācija bija līdz pat 20. gadsimtas. vidum, kad spontāni mutvārdu teksti pārsvarā tika ignorēti (Roberts, Street 1997, 168; Spolsky 1998, 16).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tas ir svarīgi, lai valodas lietotājiem būtu priekšstats par mutvārdu un rakstveida teksta kopīgajām un atšķirīgajām pazīmēm un lai sabiedrībā novērstu iespējamo stereotipu, ka mutvārdu teksta kvalitātei ir piemērojami tie paši kritēriji, kurias rakstveida tekstam.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tikai fonētikā var teikt, ka valodas skaņas runā rakstos grafiski apzīmē burti, betturpretim leksikā lieto vārdus, morfoloģijā – vārdformas, sintaksē ir vieni un tie paši teikuma modeļi, kurus izmanto konkrētu izteikumu veidošanai gan runātā, gan rakstītā tekstā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr ir jāņem vērā, ka valodas līdzekļu inventārā ir vispārlietojamā daļa un specifiskā daļa, kuras ir vairāk raksturīga vienai vai otrai valodas izpausmes formai un tādējādi saistīta arī ar lietojuma biežumu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kaut arī datorlingvistika strauji attīstās un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas mājaslapā www.korpuss.lv var pārliecināties, ka ir izveidoti latviešu valodas runas korpusi, piemēram, LaRKo (2014, 8 stundas) un „Latviešu valodas runas atpazīšanas korpuss” (2013, 100 stundas), latviešu valodniecībā vēl nav veikts valodas korpusā balstīts runātās un rakstītās valodas salīdzinājums.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Angļu valodā ir analizētas atšķirības, kas parādās sarunā, daiļliteratūrā, ziņās un akadēmiskajā darbā, un ir konstatēts, ka, piemēram, sarunā aci pret aci kā interaktīvā mutvārdu tekstā, kurā tās dalībnieki daudz runā par sevi un viens par otru, ir raksturīgs biežs pirmās un otrās personas vietniekvārdu lietojums.
4.3. Īpašības vārds; 7.3. Neiederīgs vārds;